Viss dzīvais, arī cilvēks, ir trīsdaļīgs – kopumu veido fiziskā jeb bioloģiskā, spēka jeb enerģijas, un domu jeb informatīvā daļa. Šāda triāde veido gan atsvišķas būtnes, gan sarežģītas kopienas, piemēram, dzimtu.

Dzimtas fiziskais mantojums mums ir saprotams un pazīstams – mantiskie novēlējumi, ģenētiskās īpatnības un dotumi, iedzimtās slimības un dažādas paaudžu vienošanās. To visu var izmērīt, apskatīt un aprakstīt.

Ar enerģētisko daļu ir sarežģītāk, tā ir netveramāka substance, precīzi neizmērāma, bet sajūtama. Tā ietver mūsu rakstura īpašības, iedzimtās vēlmes un patikas, valdošās jūtas un ikdienas emocionālos stāvokļus, kā arī vitalitātes jeb dzīvības enerģijas daudzumu, kas mēdz būt stipri atšķirīgs dažādiem cilvēkiem.

Vēl grūtāk pamatojama, bet acīmredzami novērojama ir informatīvā mantojuma daļa, kas izpaužas mūsu nez no kurienes radušajos uzskatos, domformās, izvēlēs, lēmumos un sižetos, ko dzīve it kā neviļus savērpj mums apkārt. Tāpat kā mūsu ķermeņi, veidojoties mātes miesās, top no iepriekšējās paaudzes radītajām šūnām, mūsu enerģētiskās un informatīvās daļas top no mātes un tēva spēka un apziņas devuma, kas, savukārt, veidojies no viņu vecākiem un vecvecākiem.