Apgāds "Lietusdārzs" laidis klajā grāmatu, kura tieši un saprotami uzrunā visus un katru, mudinot iepazīt un likt lietā tās šķietami neparastās spējas, kuras rodamas ikvienā cilvēkā. Tā ir pasaules slavu ieguvušā autora Džo Dispenzas grāmata "Superspēju potenciāls".

Iepriekš izdotie Dispenzas darbi "Atbrīvojies no ieraduma spēka!" un "Tu esi placebo" jau izraisījuši lielu interesi un, spriežot pēc dažādām atsauksmēm, cilvēkiem patiešām palīdzējuši mainīt savu dzīvi uz labu.

Dispenza ir medicīnas zinātņu doktors, specializējies neiroloģijā un smadzeņu darbībā. Viņa aizraujošie pētījumi tulkoti vairāk nekā 20 valodās un palīdzējuši cilvēkiem mainīt domāšanu un veselību, izmantojot neirofizioloģijas principus. Viņš par šo tematu sarakstījis vairākas augsti vērtētas grāmatas, piedalījies televīzijas pārraidēs, vadījis seminārus un veicis daudzus nozīmīgus pētījumus.

Grāmatā "Superspēju potenciāls" autors, izmantojot savus un citu zinātnieku jaunākos pētījumus, ir radījis praktisku ceļvedi, kas lasītājiem ļauj iepazīt un likt lietā cilvēka enerģijas patieso potenciālu. Dispenza zinātniskos atklājumus savij ar mūžsenām zināšanām, skaidrojot, kā parasti cilvēki var aizvadīt neparastu dzīvi.

Autors soli pa solim sniedz zināšanas un pamācības, kā atmodināt prāta patiesās iespējas, lai ietekmētu un mainītu veselību, labklājību, attiecības un citas materiālās pasaules izpausmes. Lasītājiem tiek atklātas dažādas meditācijas un ikdienas prakses, kas palīdzēs veicināt radošās enerģijas plūsmu un panākt koherentu prāta stāvokli, lai apzināti izmainītu smadzeņu ķīmiju un gūtu dziļas transcendentālas pieredzes. Izmantojot autora izstrādātās metodes, lasītāji iemācīsies rūpēties par veselību vai atgūt to, panākt labklājību un veidot mierpilnas un patiesas attiecības ne vien ar sevi, bet arī līdzcilvēkiem.

Dispenzas programma aicina paspert soli tālāk par sataustāmo un saredzamo fizisko realitāti un izmantot kvantu lauka nebeidzamās iespējas. Autors grāmatā sniedz daudz praktisku pamācību:

  • kā noņemt noslēpumainības plīvuru no ķermeņa septiņiem enerģijas centriem un izmantot tos līdzsvara un veselības gūšanai;
  • kā atbrīvoties no pagātnes ietekmes, pārprogrammējot savu ķermeni un prātu;
  • kā veidot savu realitāti, mērķtiecīgi virzot enerģiju;
  • kā skatīt pasauli piecās dimensijās, aizstājot novecojušo trīs dimensiju modeli;
  • kā iepazīt un izmantot daudzas organisma sistēmas un ķermeņa orgānus, tostarp epifīzi, lai dziļāk iepazītu realitāti un noskaidrotu savu spēju potenciālu.

Grāmatas apakšvirsraksts "Kā parastam cilvēkam paveikt neparasto" mudina pamēģināt...

Piedāvājam fragmentu no grāmatas.

Ķīmiskās izmaiņas rada jaunu realitāti

Iedomājieties, ja šajā mirklī visas jūsu maņas saasinātos par 25%. Ja tā būtu, viss, ko redzējāt, dzirdējāt, sagaršojāt, saodāt un sajutāt, liktu spēcīgāk apzināties visu, kas ir ap jums. Ja apzinātība un apziņa ir viens un tas pats, tad, paaugstinoties apziņai, smadzenēs saņemtā enerģija arī pieaug (jo nav iespējams mainīt apziņu, nemainot enerģiju un otrādi). Kad smadzenes uztver atšķirīgu frekvenci, kas apstrādā jaunu apziņas plūsmu, tās ieslēdzas. Tā kā maņas šķiet saasinātas, jūs radāt augstāku apzinātības līmeni. Jo augstāka enerģija jeb frekvence, jo spēcīgākas ķīmiskās izmaiņas, bet, jo spēcīgākas ķīmiskās izmaiņas, jo spilgtāks būs pārdzīvojums. Kad esat šajā transcendentālajā stāvoklī, jūtaties vairāk nomodā un apzināts nekā ikdienas realitātē. Kad apziņa pastiprinās, jūtaties tā, it kā patiešām atrastos tajā transcendentālajā realitātē.

Ja uztverat informāciju, kura stāv pāri maņām, informāciju, kuras izcelsme nav meklējama redzamajā gaismā vai saulē, tad doma par "trešo aci" šķiet saprotama. Tā kā esat guvis tik spēcīgu iekšējo pārdzīvojumu un jauni pieredzējumi veido jaunus neironu tīmekļus, tas bagātina smadzeņu shēmas. Kad organisms apstrādā šo augstāko enerģiju, tā izmaina ķīmiskās reakcijas jūsu organismā. Ja pārdzīvojuma rezultāts ir emocijas, tad pieredzējums rada pacilātas jūtas un emocijas.

Ja sajūtu akumulācija ir līdzvērtīga emocijām, bet emocijas ir enerģija, tad mēs zinām, ka, izjūtot izdzīvošanas emocijas, kuras pazemina frekvenci, jūs vairāk jūtaties kā blīva matērija un ķīmija. Tā kā šādi augstāki apziņas stāvokļi vibrē augstākā frekvencē, tos izjūtot, jūs sāksiet mazāk justies kā matērija vai ķīmisku reakciju produkts un vairāk kā enerģija. Tāpēc es saucu šo enerģiju sajūtu formā par pacilātām emocijām.

Ja vide signalizē gēniem šūnā un vidē gūtie pārdzīvojumi rada emocijas, bet emocijas ir ķīmiska atgriezeniskā saitē no vidē gūtā pieredzējuma, tad, ja ārējā vidē nekas nemainās, nekas nemainās arī ķermeņa iekšējā vidē (kas ir šūnas ārējā vide). Piemēram, ja gadiem ilgi dzīvojat saskaņā ar tām pašām pašierobežojošajām emocijām, organisms nemainās bioloģiskā ziņā, jo tas nezina, kāda ir atšķirība starp emocijām, kuras nāk no ārējās vides, un emocijām, kuras nāk no iekšējās vides. Organisms domā, ka tas dzīvo tajos pašos vides apstākļos, jo tās pašas emocijas rada tos pašus ķīmiskos signālus. Tāpat kā organisms dzīvo ārējā vidē, kurā nekas nemainās, arī šūnas dzīvo ķīmiskajā vidē, kurā nekas nemainās.

Kad sākat iekšēji piedzīvot pastiprinātu apzinātību un paplašinātu apziņu un šīs izjūtas ir reālākas un sensoriskākas nekā jebkad iepriekš, tiklīdz sajūtat šīs jaunās pacilātās emocijas jeb ekstātisko enerģiju, esat izmainījis iekšējo stāvokli, un tā rezultātā pievērsīsiet lielāku uzmanību sevī radītās iekšējās realitātes ainām. Ja gūstat jaunu pieredzējumu, kas ir tik reāls, ka pārņem visu smadzeņu uzmanību, pieredzējums (jeb atmošanās) bioloģiski iegravē šo notikumu smadzenēs. Jaunās emocijas tagad rada ilgtermiņa atmiņas un signalizē jauniem gēniem, bet šoreiz pieredzējums, kas veido ilgtermiņa atmiņas, nenāk no ārējās vides; tas nāk no ārējās vides, kura šūnai ir ārējā vide.

Šis notikums ir tik spēcīgs, ka to nav iespējams nepamanīt, tāpēc:

  • jo spēcīgāka enerģija, jo augstāks apziņas stāvoklis;
  • jo augstāks apziņas stāvoklis, jo lielāka apzinātība;
  • jo lielāka apzinātība, jo plašāku realitātes pieredzējumu gūstat.

Kā zinām, visa uztvere ir balstīta uz to, pie kā smadzenes pieradušas pagātnes pieredzējumu iespaidā. Mēs neuztveram ārējo realitāti tādu, kāda tā ir; mēs uztveram realitāti tādu, kādi esam mēs.

Ja guvāt iekšēju pieredzējumu, kurā redzējāt mistiskas būtnes; vērojāt mirdzumu, nimbu jeb gaismu ap visām lietām; jutāt pilnību, vienotību un savstarpēju saistību ar visu un visiem vai bijāt nokļuvis pilnīgi citā laikā vai telpā, kad pēc pieredzējuma atverat acis, jūsu realitātes spektrs nomoda stāvoklī būs paplašinājies. Gluži vienkārši iekšējais pārdzīvojums izmainījis smadzenes un nu esat neiroloģiski gatavs uztvert plašāku realitāti. Tā jūs no iekšienes sākat mainīt savu būtību, tā izmaināt savu trīsdimensiju materiālās pasaules uztveri.

Attīstība gan individuālā, gan sugas līmenī ir lēns process. Cilvēks kaut ko piedzīvo, tiek sāpināts, gūst mācību, piedzīvo izaugsmi. Tad viņš tiek vēl vairāk sāpināts, gūst nākamo mācību, pāriet pie nākamā izaicinājuma, gūst panākumus un sasniedz mērķus, izvirza vēl citus mērķus, atkal piedzīvo izaugsmi, un tā šis cikls turpinās. Tas ir lēns process, jo cilvēks nesaņem sevišķi daudz jaunas informācijas no ārējās vides.

Kad esat guvis šos nezināmos iekšējos pieredzējumus, kas ir reālāki par jebko citu ārējā pasaulē, vairs nekad nespējat ieraudzīt realitāti tāpat kā iepriekš, jo pārdzīvojums ir jūs izmainījis. Vēl var teikt, ka saņemat uzlabojumu vai programmas atjauninājumu. Ja visa jūsu uztvertā realitāte ir balstīta uz jūsu pieredzējumiem un tikko esat guvis starpdimensionālu pieredzējumu, tagad smadzenes spēs uztvert to, kas vienmēr ir bijis, bet ko iepriekš nespējāt uztvert, jo jūsu rīcībā nebija nepieciešamo smadzeņu shēmu.

Ja pastāvīgi gūstat šādus plašus pieredzējumus, pastāvīgi izjūtat aizvien plašāku realitātes spektru. Tas paceļ ilūziju plīvuru. Kad tas ir pacelts, varat saskatīt patieso realitāti – vibrējošu, mirdzošu, saistītu un spīguļojošu spožā gaismā. Turklāt visu šo procesu kontrolē enerģija. Nu jūs noskaņojaties uz plašāku informācijas spektru, kurā viss pēkšņi izskatās un šķiet citādāks nekā tad, kad uzlūkojāt to tikai kā matēriju, un jūsu attiecības mainās. Tāds bija mistiķu un meistaru ceļš: viņi noskaņojās uz iekšējo pasauli un tādējādi paplašināja savu priekšstatu par realitātes dabu ārējā pasaulē.

Iedomājieties, par ko jūs varētu kļūt, ja pārstātu dzīvot saskaņā ar trīs zemāko enerģijas centru raksturīgajām iezīmēm – izdzīvošanu, bailēm, ciešanām, atšķirtību, dusmām un konkurenci – un sāktu dzīvot, balstoties sirdī un darbojoties ar mīlestību, vienotību un saistību ar visu redzamo un neredzamo!

Gūstot pietiekami daudz starpdimensiju pieredzējumu no informācijas, kura stāv pāri maņām, mistiķi un meistari vairs neuzlūkoja pasauli līdzvērtīgi gēniem, ar ko bija piedzimuši. Viņi vairs neuztvēra visu saskaņā ar to, kā pieradušas viņu kopš dzimšanas apmācītās smadzenes un kā smadzenes veidotas gadu tūkstošu laikā. Viņi mijiedarbojās ar lauku, tāpēc izveidoja tādu apzinātību, neironu shēmas un prātu, kas spēj uztvert atšķirīgu realitāti – tādu, kāda tā bijusi vienmēr.

Šīs mītiskās un maģiskās smadzeņu alķīmiķa epifīzes īpašības noteikti nav nekas jauns, lai gan šķiet, ka mūsdienu zinātne tikai tagad sāk apgūt to, kas seno civilizāciju pārstāvjiem vienmēr bija zināms.

Attēlā redzams aplis labības laukā, kas parādījās Raundvejā, Apvienotajā Karalistē 2011. gada 23. jūlijā; tajā redzama melatonīna ķīmiskā struktūra... varbūt kāds cenšas mums kaut ko pateikt.

Melatonīns, matemātika, senie simboli un epifīze

2011. gada 23. jūlijā Anglijas lauku reģionā Raundvejā – netālu no Devīzes Viltšīras grāfistē – parādījās aplis labības laukā, kas ļoti līdzinās melatonīna ķīmiskajai struktūrai (skat. attēlu). Vai aplis labības laukā ir smalks apmāns? Vai arī kāds kaut kur – kādā citā dimensijā – cenšas mums kaut ko pateikt? Lasot šo nodaļu, varat pats izlemt, vai šādas lietas notiek nejauši vai arī saskaņā ar inteliģentu plānu.

Smadzenēm ir divas puslodes. Ja tās sadalītu, pārgriežot smadzenes pa vidu, tas būtu tā saucamais sagitālais griezums. Aplūkojot sagitālo griezumu attēlā, pievērsiet īpašu uzmanību tam, kur atrodas un kā ir saistīta epifīze, talāms, hipotalāms, hipofīze un smadzeņu saiklis. Vai to kopīgā formācija kaut ko neatgādina? Tas ir senais ēģiptiešu simbols, ko sauc par Hora aci, un tas apzīmē aizsardzību, spēku un labu veselību. Vai ir iespējams, ka senatnē ir bijusi mācība par autonomo nervu sistēmu, retikulārās aktivācijas sistēmu, talāma vārtiem un epifīzi? Ēģiptiešiem vajadzēja zināt, cik svarīga ir autonomā nervu sistēma, un saprast, ka epifīzes aktivizācija nozīmē iespēju iekļūt citpasaulē jeb citās dimensijās.

Ja smadzenes pārgriež pa vidu, kļūst redzamas limbiskās smadzenes. Palūkojieties un ieraudzīsiet pārsteidzošu līdzību ar Hora aci.

Mūsdienu matemātikā mēs to saucam par Fibonači konstanti jeb Fibonači skaitļiem. Kā minēju iepriekš grāmatā, tā ir matemātiska formula, kas sastopama it visur dabā – rakstos, ko veido saulespuķes galviņa, gliemežvāki, čiekuri, olas un pat Piena ceļa galaktika. Fibonači konstanti, ko dēvē arī par zelta spirāli jeb zelta vidusceļu vai zelta proporciju, raksturo tas, ka katrs nākamais skaitlis ir iepriekšējo divu skaitļu summa.

Ja šo formulu attiecinātu uz smadzenēm un sāktu dalīt kvadrātus, pievienojot vēl un vēl kvadrātus, iegūtu fraktālu (nebeidzamu) rakstu, kas atkārtojas visos mērogos. Sākot ar epifīzi, šī formula ieskicē precīzu smadzeņu struktūru (skat. attēlu). Vai sākat domāt, ka epifīze varētu būt saistīta ar kaut ko īpašu?

Ja izseko Fibonači konstantes zelta proporcijai pa smadzeņu perimetru, spirāle beigsies tieši pie epifīzes.

Grieķu mitoloģijā Hermejs bija dievu ziņnesis, kas spēja pārvietoties starp zemi un dievu mītnēm. Viņš tika uzskatīts par pāreju un dimensiju dievu, kā arī par pavadoni uz pēcnāves dzīvi. Viņa galvenais simbols bija kaduceja – zizlis, ap kuru apvijušās divas čūskas, virs kurām plešas putna spārni. Kaduceja, ko Hermejs izmantoja kā zizli, bieži tiek uzskatīta par veselības simbolu. Vai nedomājat, ka čūskas, kuras lien augšup pa zizli, varētu simbolizēt enerģijas virzību augšup pa mugurkaulu uz smadzenēm, bet spārni – patības atbrīvošanos, kad enerģija ieplūst epifīzē, apzīmējot apskaidrību? Kronis simbolizē mūsu lielāko potenciālu un spēcīgāko dievišķās patības izpausmi, kad aktivizējam epifīzi (ko simbolizē čiekurs). Personības kronēšana nozīmē tās pārvarēšanu. Tāpēc es izvēlējos likt šo attēlu uz grāmatas vāka.

Kā noskaņoties uz augstākām dimensijām Laika un telpas meditācijā

Melatonīna līmenis ir visaugstākais starp pulksten 1.00 un 4.00 naktī, tāpēc tas ir vislabākais laiks, kad veikt šo meditāciju. Sāciet ar sirds centra aktivizāciju vienas dziesmas ilgumā. Tad svētiet enerģijas centrus, sākot ar zemāko (skat. Enerģijas centru svētīšanas meditāciju zemāk). Svētiet šo enerģijas centru, vispirms vēršot uzmanību uz šī enerģijas centra telpu un tad uz telpu ap to. Dariet tā ar pirmo un tad ar otro enerģijas centru, bet pēc tam koncentrējiet uzmanību vienlaikus uz pirmo un otro centru. Turpiniet šo procesu ar visiem enerģijas centriem, radot plašāku lauku un pievienojot iepriekšējiem enerģijas centriem nākamos. Tā jūs vienlaikus sakārtosiet visus astoņus centrus un enerģiju ap visu ķermeni. Tam vajadzētu ilgt aptuveni 45 minūtes. Tad apgulieties uz 20 minūtēm un ļaujiet autonomajai nervu sistēmai uztvert norādījumus līdzsvarot organismu.

Tagad apsēdieties un izpildiet elpošanas vingrinājumu, velkot enerģiju līdz pat smadzeņu augšpusei un spiežot to pret epifīzes kristāliem. Aizturiet to un spiediet, radot elektromagnētisko lauku. Lauks izpletīsies, cik tālu spēs, un tad pavērsīsies pretējā virzienā un saspiedīs kristālus. Paaugstinot frekvenci, jūs uztversiet aizvien augstāku vibrāciju sfēras, un tad smadzenes to informāciju pārvērtīs redzes ainās. Pēdējā piebilde par šo elpošanas tehniku: vēlos uzsvērt, ka nav jāelpo strauji un dziļi, tad jāsasprindzina iekšējie muskuļu un jāaiztur elpa tik ilgi, līdz seja kļūst violeta. Jums jāelpo ļoti lēni un stabili ar garām ieelpām, koordinējot elpošanu ar muskuļu sasprindzināšanu katrā ieelpā un lēni izsekojot elpai līdz pat galvas virspusei.

Kad esat pabeidzis elpošanas vingrinājumus, vērsiet uzmanību uz vietu starp rīkles aizmugurējo daļu un pakausi telpā – tur atrodas epifīze. Vēršot uz to uzmanību, jūs vēršat turp savu enerģiju. Noturiet uzmanību vērstu uz to aptuveni 5 līdz 10 minūtes. Domas, apzinātība un apziņa kļūst ļoti sīciņas un pāriet epifīzē; sajūtiet tās telpu šī orgāna centrā telpā. Pakavējieties tajā 5 līdz 10 minūtes. Tad sajūtiet frekvenci un telpu ārpus epifīzes robežām. Izstarojiet enerģiju ārpus tās – lielajā, melnajā telpā. Virziet enerģiju, lai tā pārnestu nolūku. Dziedzerim jāizdala savi sakrālie metabolīti, lai jūs gūtu mistisku pieredzējumu. Pārraidiet informāciju telpā ārpus savas galvas telpā.

Tagad atverieties, noskaņojieties uz enerģiju ārpus savas galvas plašajā, mūžīgi melnajā telpā un vienkārši saņemiet. Jo ilgāk apzināties šo enerģiju un jo labāk spējat uztvert šo frekvenci, jo vairāk izmaināt un uzlabojat melatonīnu, lai tas pārtaptu savos radikālajos metabolītos. Negaidiet, ka kaut kas notiks, un necentieties kaut ko sagaidīt – vienkārši saņemiet. Visbeidzot apgulieties un ļaujiet autonomajai nervu sistēmai pārņemt kontroli. Izbaudiet ainu!

Enerģijas centru svētīšanas meditācija

Šī ir kļuvusi par vienu no populārākajām meditācijām mūsu studentu vidū, jo devusi neticami daudz pārdabisku rezultātu. Tāpat kā darīju iepriekšējā nodaļā, došu dažus pamata norādījumus, lai jūs zinātu, kā rīkoties, ja izlemsiet meditēt vienatnē.

Sākumā vērsiet uzmanību uz pirmo enerģijas centru, tad atveriet fokusu, ietverot telpu ap šo centru. Kad spējat apjaust telpu ap enerģijas centru, svētījiet to un sajūtiet pacilātas emocijas, piemēram, mīlestību, pateicību vai prieku, lai paaugstinātu šī centra frekvenci un arī radītu koherentu enerģijas lauku.

Dariet tā ar katru no septiņiem ķermeņa enerģijas centriem. Kad nonāksiet līdz astotajam centram, kas atrodas aptuveni 40 centimetrus virs galvas, svētiet to ar pateicību, atzinību vai pateicību, jo pateicība ir galējais saņemšanas stāvoklis. Šis centrs tad pavērs durvis uz fundamentālu informāciju no kvantu lauka.

Tagad atveriet fokusu un vērsiet uzmanību uz elektromagnētisko enerģiju, kura ieskauj jūsu ķermeni, veidojot jaunu enerģijas lauku. Kad ķermenis smeļas enerģiju no jauna elektromagnētiskā lauka, jūs kļūstat vairāk par gaismu, enerģiju un mazāk par matēriju, kā arī paaugstināt ķermeņa frekvenci.

Atcerieties: ja grasāties radīt kaut ko neierobežotu, jums pašam ir jābūt neierobežotam. Ja grasāties pilnībā izdziedināties, jums arī pašam jābūt pilnīgam. Izjūtiet pacilātās emocijas un uzturiet tās meditācijas laikā.

Kad esat svētījis katru no enerģijas centriem, apgulieties vismaz uz 15 minūtēm. Atslābinieties, padodieties un ļaujiet autonomajai nervu sistēmai pieņemt norādījumus un integrēt visu jauno informāciju ķermenī.