Astrologs var sastādīt cilvēkam iespējamo dzīves plānu, bet pēc kāda scenārija tas realizēsies, atkarīgs no daudziem apstākļiem. Tāpat arī ar sējas kalendāriem – var izskaitļot debess spīdekļu ceļus un pēc tiem aplēst ideālās, optimālās vai nelabvēlīgās dienas kādam lauku darbam. Tas ir mozaīkas rāmis, kurā no maziem iespēju gabaliņiem veidojas veiksmes vai neveiksmes zīmējums.

Liekas, svarīgi visu pareizi prognozēt, tad drošība un veiksme garantēta. Jebkura prognoze balstās uz datu kopumu, bet tā vienmēr būs vairāk vai mazāk veiksmīga interpretācija. Nav garantijas, ka viss notiks tā, kā varētu būt pēc aprēķinātajiem modeļiem. Tāpat ir ar sējas kalendāriem. Pēdējā laikā pieejami daudzi un dažādi, kas mulsina lasītājus un rada neizpratni. Mūžīgais jautājums – kurš ir pareizais? Atbildes būs dažādas. Katrs aizstāvēs to, pēc kura darot būs veicies. Nebūt neņemos apgalvot, ka manis sastādītais ir vienīgais nekļūdīgais. Gan es, gan Ilze Žola, gan Marijas Tūnas biodinamiskā kalendāra sastādītāji strādā neatkarīgi. Mums, abām latvietēm, astronomisko datu avots ir viens, bet vāciešiem ir savi zvaigžņu ceļu pētnieki. Rezultāti sanāk līdzīgi, taču atšķirības rada katra individuālā pieredze. Iznāk tāpat kā tad, ja trīs saimnieces cep maizi pēc vienas receptes.

Nevar apgalvot, ka citu sastādīti kalendāri ir nepareizi – tajos vienkārši ir skatījums no cita izejas punkta. Viss būtu jāpārbauda praksē, veicot izmēģinājumus, izmantojot zinātniski izstrādātu metodiku. Vairāk nekā 50 gadu garumā to darījusi Marija Tūna, taču tas nenozīmē, ka viņas veikums netiktu apšaubīts.

Aprēķinu sistēmu, uz kuru pamatojoties tiek sastādīts "Sējas un ražas avīzes" kalendārs, sauc par ģeocentrisko projekciju, kurā par centru uzskata Zemi, – atšķirībā no astronomijā pieņemtās heliocentriskās projekcijas, kurā centrs ir Saule. Tā kā stāvam uz zemes un skatāmies debesīs, ģeocentriskais pasaules vērojums ir loģisks. Ritmiskās pārmaiņas Kosmosā izjūtam kā dienas un nakts, tā arī gadalaiku miju. Mainās arī Mēness izskats – te tas nav redzams, te atkal tas ir liels un uzmācīgi spīdošs.

Zeme un pārējās planētas riņķo ap Sauli, Mēness – ap Zemi. Ikdienā sakām: Saule, Mēness vai zvaigznes lec un riet. Visa šī kustība notiek uz stāvzvaigžņu fona, ko sauc par zodiaku. Saulei paiet gads – veselas 365 dienas –, lai izietu cauri visiem 12 zvaigznājiem.

Mēness Zemi apriņķo 27,32 dienās, izejot cauri visiem 12 zodiaka zvaigznājiem. Tas ir pavadoņa sideriskais cikls, kas veido pamatu Marijas Tūnas veidotajiem sējas kalendāriem, kurā dienas ir sagrupētas sakņu, augļu, lapu un ziedu dienās, kā arī dārza darbiem nelabvēlīgajās. Dienas piederību attiecīgajai grupai nosaka Mēness atrašanās kāda zodiaka zvaigznāja ietekmē. Katrs no tiem sūta Zemei sev raksturīgā elementa spēkus.

Matēriju veido četri elementi: ūdens, uguns, gaiss, zeme. Katram elementam ir divas galvenās īpašības. Uguns ir karsta un sausa, zeme – sausa un auksta, ūdens – auksts un mitrs, gaiss – mitrs un karsts.

Katra parādība un lieta ir šo četru elementu sajaukums gan neorganiskajā minerālu pasaulē, gan dzīvajos organismos. Vācu kultūrantropologa un etnobotāniķa, grāmatas "Kosmoss dārzā" autora Volfa Dītera Štorla formulējumā: minerālu pasaule ir pakārtota zemes elementam, augu – ūdens, dzīvnieku – gaisa, bet cilvēku – uguns elementam.

Katrs no elementiem raksturīgs kādai auga daļai: ūdens – lapām, uguns – augļiem, gaiss – ziediem, zeme – saknēm.

Zodiakā pār ūdens spēkiem valda trīs zvaigznāji: Zivis, Vēzis un Skorpions, pār siltumu – Auns, Lauva un Strēlnieks, pār gaismu – Ūdensvīrs, Dvīņi un Svari, bet par zemes spēkiem gādā Vērsis, Jaunava un Mežāzis. Tas arī veido dienu dalījumu. Elementu atpazīšanā un to ietekmes novērtēšanā jātrenējas. Izpratne veidosies, pierakstot novērojumus un analizējot rezultātus.

Kad Mēness atrodas Zivju, Vēža vai Skorpiona zvaigznājā, kalendārā ir lapu dienas, kurās valdošais elements ir ūdens.

Raksturīgie laikapstākļi: mitrs, apmācies, miglains, iespējams lietus. Augi tajās labi uzņem ūdeni. Sējami un stādāmi lapu dārzeņi. Piemērots laiks zālāju un zaļmēslojuma augu sēšanai. Lapu dienās vāktais der tikai tūlītējam patēriņam, jo ražā ir daudz ūdens, kas veicina bojāšanos. Taču apgrieztie augi ātri ataug. Šī sakarība jāņem vērā, vācot skābenes svaigam patēriņam, šķinot lapu salātus un lociņus. Arī lapu dienās nopļauts mauriņš ātri ataugs un apcirptais dzīvžogs strauji salapos; to ievēro, zālīti appļaujot pirmās reizes, tāpat sākot veidot dzīvžogus. Lapu dienās ne visai labi izdodas piena pārstrādes produkti, maize un konditorejas izstrādājumi.

Ja Mēness atrodas Auna, Lauvas vai Strēlnieka zvaigznājā, kas atbildīgi par uguni un siltumu, ir augļu dienas.

Tām raksturīgs silts laiks. Stādāmi augļu koki un ogulāji, sējami pākšaugi, graudaugi, eļļas augi, kā arī augļu dārzeņi. Ražas vākšanai un pārstrādei piemērots laiks. Augļu dienās vāktie augļi ir aromātiski, labi uzglabājas, no tiem labi izdodas ievārījumi, kompoti un sulas. Šajās dienās gatavotie skābējumi ir garšīgi, tie nebojājas un nepārskābst. Sēklas un graudi, kas vākti augļu dienās, labi žūst un nepelē. Tajās vāc ne tikai augļus, bet arī rabarberu kātus, skābenes sālīšanai, kāpostus skābēšanai. Labi izdodas maize un konditorejas izstrādājumi, piena pārstrādes produkti, uzputeņi.

Par gaisu un gaismu gādā Ūdensvīrs, Dvīņi un Svari; to pārziņā ir ziedu dienas.

Tām raksturīgs saulains un skaidrs laiks. Šajās dienās sējamas un stādāmas puķes, vācami ārstniecības augi un puķu sēklas. Tajās griezti ziedi ilgi saglabājas svaigi. Labi izdodas šajā laikā gatavotie ievārījumi un citi augļu un dārzeņu pārstrādes produkti. Labi žūst un smaržīgas ir pirtsslotas. Šajās dienās gan vajadzētu atturēties no augu laistīšanas, jo tie slikti uzņem ūdeni, kas var būt iemesls sēnīšu izraisīto slimību sākumam un gliemežu uzbrukumiem. Vārot ievārījumus un gatavojot konservus ziedu un augļu dienās, var samazināt tiem pievienojamā cukura un sāls daudzumu. Tāpat kā augļu dienās, labi izdosies maize, konditorejas izstrādājumi, piena pārstrādes produkti un saldie ēdieni. Sēšanai un stādīšanai piemērotākas būs Dvīņu un Svaru zvaigznāju kontrolētās ziedu dienas, bet Ūdensvīra kontrolētās ziedu dienas labāk veltīt augu vākšanai.

Vērša, Jaunavas un Mežāža zvaigznāju pārziņā ir zemes spēki, un tad ir sakņu dienas.

Tās mēdz būt vēsas un apmākušās. Labs laiks augsnes apstrādei un ravēšanai. Tajās stādāmi kartupeļi, sīpoli un ķiploki, kā arī sējamas bietes, burkāni, redīsi un citi sakņu dārzeņi. Tāpat tajās novāc sakņaugus, lai tie nevīstu un nebojātos. Īstās dienas komposta gatavošanai un pārjaukšanai. Pārstrādei ne īpaši labas, ne sliktas, bet tehnoloģiju gan vajag ievērot. Jaunavas zvaigznāja sakņu dienās stādītais labi iesakņojas un aug. Ražu labāk vākt un nolikt glabāšanai Vērša un Mežāža laikā iekrītošajās sakņu dienās.

Ar līdzīgu enerģiju apveltītie zvaigznāji ietekmē mūsu dzīvi dažādi. Piemēram, atšķiras augļu dienas, kas nes siltuma spēkus. Augļu novākšanai un pārstrādei vislabākās ir tās dienas, kad Mēness atrodas Auna zvaigznājā, savukārt kāpostu skābēšanai piemērotāks laiks, kad enerģija plūst no Strēlnieka, bet sēklas labāk ievākt Lauvas valdīšanas laikā.