Aivars Endziņš

Bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš apšauba, ka Satversmes tiesa (ST) pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma varētu ierosināt lietu par valodas referenduma atbilstību Satversmei, un pat ja lieta būs ierosināta, Endziņš šaubās, ka ST varētu apturēt referendumu par oficiālā statusa noteikšanu krievu valodai.

Pirmdien nāk klajā unikāls izdevums "Latvijas Republikas Satversmes komentāri, VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības" - Latvijas tiesību zinātņu vēsturē vēl nebijis pētījums konstitucionālajās tiesībās, kura radīšanai spēkus apvienojuši 37 Latvijas augstas raudzes tiesību speciālisti un zinātnieki, informē "Latvijas vēstneša" Grāmatu apgāds.

Satversmes tiesas (ST) tiesneses Vinetas Muižnieces izdošana kriminālvajāšanai ir pirmais šāds gadījums Latvijas un arī Eiropas praksē, turklāt šajā lietā zināma atbildība jāuzņemas arī pašai Saeimai, kas apstiprināja Muižnieci tiesneša amatā.

Tiesnesim ir jābūt ar nevainojamu reputāciju, tāpēc situācija ar lūgumu izdot kriminālvajāšanai Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Vinetu Muižnieci , kurai draud apsūdzības dokumentu viltojumā, ir bezprecedenta gadījums, uzskata kādreizējais ST priekšsēdētājs un konstitucionālo tiesību eksperts Aivars Endziņš.

Pazīstamā latviešu dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte – bijusī Komunistiskās partijas biedre – kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bieži nākusi klajā ar žultainiem un indīgiem apgalvojumiem, plašā mērogā izmantojot savu PSRS laikā iegūto popularitāti lielā Latvijas sabiedrības daļā. Piederība komunistu partijai Latvijas realitātē pati par sevi nav nekas nosodāms – daudzi aktīvi cilvēki, kam bija liktenis piedzimt tieši PSRS laikā, ne agrāk un ne vēlāk, bija šīs partijas biedri (arī es vai, piemēram, Aivars Endziņš, kā arī neskaitāmi citi), un daudzi no viņiem līdzdarbojās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā.

Spekulācijām par jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa iespējām atcelt iepriekšējā prezidenta Valda Zatlera "rīkojumu nr.2", ar kuru rosināta 10.Saeimas atlaišana, nav juridiska pamata, taču neatkarīgi no tautas lēmuma referendumā, jaunievēlētā prezidenta krēsls ir stabils, portālam "Delfi" skaidroja konstitucionālo tiesību eksperts, bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš.

Abi prezidenta amata kandidāti – pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers un piecu Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu izvirzītais frakcijas kolēģis, bijušais "Unibankas" vadītājs Andris Bērziņš negrasās atsaukt savas kandidatūras.

Valsts prezidents savu vārdu ir teicis, tagad laiks atbildīgu lēmumu pieņemt Latvijas pilsoņiem, sestdien pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojuma par Saeimas atlaišanas ierosināšanu norādīja nacionālā apvienība VL-TB/LNNK.

Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) Saeimas frakcija tikai pirmdien spriedīs par Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājumu atlaist Saeimu, tāpēc pagaidām frakcijas vadītājs Edgars Zalāns portālam "Delfi" nevarēja atbildēt, kā prezidenta lēmums ietekmēs frakcijas iepriekš pausto atbalsta viņa pārvēlēšanai.

Apvienībai "Vienotība" jau šobrīd kopā ar 10.Saeimas vēlēšanās otro labāko rezultātu ieguvušo apvienību "Saskaņas centrs" (SC) vajadzētu veidot jaunu valdību, portālam "Delfi" norādīja "Vienotībā" ietilpstošās partijas "Sabiedrība citai politikai" (SCP) līderis, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, komentējot sestdien SCP oficiālajā "Twitter" kontā rakstīto, ka "SCP aicina (premjeru) Valdi Dombrovski padzīt oligarhu no valdības".

Valsts prezidents Valdis Zatlers ir pirmais Latvijas prezidents, kas ierosinājis Saeimas atlaišanu, portālam "Delfi" apliecināja konstitucionālo tiesību eksperts, jurists Edgars Pastars.

Valsts prezidents Valdis Zatlers, sestdien nolemdams ierosināt tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlētās 10.Saeimas atlaišanu, ir rīkojies vēsturiski pareizi un valstsvīra cienīgi, domādams par Latvijas nākotni, uzskata apvienībā "Vienotība" ietilpstošās partijas "Pilsoniskā savienība" vadītājs, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Nav šaubu, ka tautas nobalsošanā vairākums atbalstīs 10.Saeimas atlaišanu, tomēr juridiski Saeima neskaitās atlaista līdz pat referenduma iznākumam, portālam "Delfi" sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), kura jau sestdienas pēcpusdienā no Valsts prezidenta Valda Zatlera uzzināja, ka viņš savā vakara runā rosinās parlamenta atlaišanu.

Pēc Saeimas ceturtdienas lēmuma neļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, Valsts prezidents Valdis Zatlers nolēmis rosināt atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu.

Valsts prezidents Valdis Zatlers vienmēr ir ļoti rūpīgi vērtējis, kādu rezultātu gribētu sasniegt, apsverot Saeimas atlaišanas iespēju, un noteikti darītu to arī tagad, pārliecināta Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), kura gan uzskata, ka ideja par salīdzinoši nesen ievēlētās Saeimas atlaišanu nav pamatojama ar vienu balsojumu: atteikumu atļaut kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (PLL) mājās.

11. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijā Juristu dienu ietvaros notika konference, kurā tika apspriesta Valsts prezidenta Saeimai iesniegtā likumdošanas iniciatīva par iespējamiem Satversmes grozījumiem.

Sabiedrības pārstāvji uzskata, ka pozitīvi būtu, ja Valsts prezidenta amatam tiktu izvirzītas vairākas kandidatūras, tas izrietēja no žurnālistu un augstskolu mācībspēku diskusijas Latvijas Televīzijas raidījumā "100.panta Preses klubs".

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, visticamāk, atteiktos kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, un pašlaik neviens politiskais spēks viņam šādu priedāvājumu arī nav izteicis. Viņš arī uzskata, ka pašreizējā valdošā koalīcija ir pārāk sadrumstalota, tāpēc tās spēja vienoties par kopīgu kandidātu ir apšaubāma.

Rīgas mērs un apvienības "Saskaņas centrs" (SC) vadītājs Nils Ušakovs atzīst - pilsētas problēmu dēļ ir tik aizņemts, ka pēdējā laikā ar partijas lietām nodarboties gandrīz neizdodas. Tomēr intervijā portālam "Delfi" Ušakovs ne tikai skaidro Rīgas aktualitātes, piemēram, neskaidrības par pilsētas galvenā arhitekta biroja un "Rīgas Satiksmes" (RS) šefa Leona Bemhena nākotni, bet runā arī par SC manevriem lielajā politikā, piemēram, tiesībsarga apstiprināšanu un to, kā tas varētu ietekmēt apvienības iespējas šīs Saeimas laikā nonākt pie varas nacionālajā līmenī.

Kamēr nerimst aicinājumi pārskatīt sociālā budžeta izdevumus, bet labklājības ministre un viņas pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) turpina kategoriski to noraidīt, tikmēr pensiju aprēķinā izmantota indeksa dēļ šogad jaunajiem pensionāriem aprēķinātās pensijas būs par 20,2% mazākas, nekā tās būtu bijušas, pensionējoties pagājušogad, un par 23,2% mazākas, nekā pensionējoties 2009.gadā, ja aprēķinā neņem vērā pensiju piemaksas un divu gadu laikā papildus nopelnīto pensijas daļu. "Kas notiek Latvijā?" (KNL) analīze liecina – lai gan attiecīgais mehānisms nav jauns, politiķi, krīzes laikā to nepārskatot, ieguvuši konsolidācijai noderīgus miljonus budžetā, pieļaujot būtisku, bet šaubīgu jauno pensiju samazināšanu.

Ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauts lēmumprojekts par "Saskaņas centra" (SC) deputāta Valērija Kravcova izslēgšanu no Saeimas sastāva – ar pamatojumu, ka viņš neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. 26.janvāra publiskajās debatēs "Kas notiek Latvijā?" no visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvjiem un ekspertiem gan izskanēja atšķirīgi viedokļi, vai V.Kravcovs būtu vai nebūtu pelnījis izslēgšanu no Saeimas, taču vairums dalībnieku pašreizējā lēmumprojekta virzīšanā saredzēja daudz risku.

Nākamo Valsts prezidentu noteiks Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), piektdien publicētā intervijā laikrakstā "Diena" sacījis apvienības "Saskaņas Centrs" līderis Jānis Urbanovičs.

Lēmumprojektam par latviski nerunājošā deputāta Valērija Kravcova (SC) izslēgšanu no Saeimas sastāva ir likumīgs pamats, Saeimas Juridiskajā birojā uzzinājis laikraksts "Diena".

Saeimas deputāta izslēgšana no parlamenta valsts valodas nepietiekamo zināšanu dēļ būtu antikonstitucionāla, aģentūrai BNS teica bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs konstitucionālo tiesību eksperts Aivars Endziņš.