Ne tikai paņemt, bet arī dot
ieskats meža atjaunošanas darbos
Teksts: Līga Švāne
Foto: Kārlis Dambrāns/"Delfi"/"Latvijas valsts meži" arhīvs
AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pavasarī aktīvi uzsāk meža stādīšanas un sēšanas darbus, kas turpinās līdz pat jūnija vidum. Plānots, ka šogad visā Latvijas teritorijā mežs tiks atjaunots aptuveni 18 tūkstošu hektāru platībā, un darbi jau rit pilnā sparā. Piedāvājam palūkot, kā cilvēki rosās mežā Talsu novada Stendes pusē, kur tiek gan mašinizēti sēts un stādīts, gan stādīts ar rokas darba rīkiem – stādāmo stobru un lāpstu.
Juris Katrevičs, AS "Latvijas valsts meži" (LVM) mežkopības darbu eksperts
Meža stādīšana pavasarī sākas brīdī, kad augsne ir atlaidusies un tajā var iedurt lāpstu. Darbi jāpaveic pēc iespējas ātrāk, kamēr augsne vēl ir gana mitra un gaisa temperatūra nav pārāk augsta. Kā stāsta LVM mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs, lielie meža apsaimniekotāji stādīšanas darbus ar rokas darba rīkiem cenšas pabeigt līdz Jāņiem, bet mašinizētu sēšanu – līdz maija vidum. Mašinizētā stādīšana tiek pārtraukta vasaras karstākajā laikā – jūlijā.
Dabiskā meža atjaunošana un meža atjaunošana stādot un sējot
Meža atjaunošanu iedala divos veidos – sējot vai stādot un dabiskā. Vietās, kur paredzēta dabiskā atjaunošanās, mežs iesējas no atstātajiem "sēklu" kokiem un blakus esošā meža vai atjaunojas no celmu vai sakņu atvasēm. Mežu atjaunojot stādot vai sējot, iegūst priekšrocību, ka tiek izmantots selekcionēts meža reproduktīvais materiāls, kas ir ģenētiski kvalitatīvāks.
"Galvenokārt mežu atjauno stādot. Tas ir selekcionēts materiāls – no plantācijās audzētiem kokiem iegūtas sēklas un kokaudzētavās izaudzēti stādi. No sēklu plantācijām iegūtas sēklas un izaudzēti stādi kokaudzētavās, pēc tam iestādīti mežā, dod pārliecību, ka šie koki nākotnē būs ar taisnāku stumbru, mazāk zaraini, labāk noturīgi pret vēju, pret sniegliecēm un dažādiem bojājumiem.

Pieredze rāda, ka viss, kas pats iesējies, sākotnēji aug labāk nekā iestādītais, taču tas ir tikai īsu brīdi. Jāņem vērā, ka stādāmais koks tiek izņemts no ideāliem apstākļiem kokaudzētavā, ielikts meža augsnē un atstāts izdzīvot, sadzīvojot ar sauli, krusu, stiprām lietavām. Kamēr koks izveidos sakņu sistēmu, tas, iespējams, augs nedaudz lēnāk, bet vēlāk, pienācīgi rūpējoties par jaunaudzi, veidosies spēcīgs un veselīgs mežs," stāsta LVM mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs.
Vairākos meža nogabalos netālu no Stendes šopavasar tiek veikta meža atjaunošana – stādot gan ietvarstādus, gan kailsakņus. Kā stāsta mežkopības darbu eksperts, vispirms, plānojot meža atjaunošanu, ir jānosaka konkrētā meža tips, lai zinātu, kādu koku sugu ir pieļaujams stādīt. To paredz Ministru kabineta pieņemtie Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi. Piemēram, lānā un grīnī drīkst stādīt priedi, bet egļu, lapu koku skaits te nedrīkst pārsniegt 20% no kopējā koku daudzuma.
Meža stādīšana ir pasākumu kopums, kas sastāv no vairākiem posmiem. Vispirms ir jāsagatavo augsne. To iespējams izdarīt vairākos veidos.

  • Ar smagajiem disku arkliem. Ar diskiem veido vagas, kuru dziļumu iespējams regulēt pēc nepieciešamības un meža augšanas apstākļu tipa. Lielākajā daļā gadījumu koki tiek stādīti uz tā saucamā tiltiņa, kas ir vieta starp vagu un apvērsto velēnu. Sila, mētrāja, lāna, kā arī damakšņa un vēra tipa mežā ar normāla mitruma un viegla mehāniskā sastāva (smilts un mālsmilts) augsni stādvietu izvēlas sagatavotās vagas vidusdaļā.

  • Ar rotējošo pacilotāju, kur aiz vilcēja ir augsnes sagatavošanas iekārta, kura, vilcējam braucot, griežas un "savelk" aiz sevis nelielu augsnes daudzumu. Pēc tam, kad ir “uzkrāts” pietiekoši daudz augsnes, lai izveidotu "mikropaaugstinājumu", rats apgriežas un atstāj augsni, šādi izveidojot mikropaaugstinājumu. Pēc šādas augsnes sagatavošanas veidojas taisnas pacilu rindas, kur uz katras pacilas būs jāiestāda viens koks. Šo augsnes sagatavošanas veidu izvēlas vietās, kur nav ekstremāli slapjš un pārlieku sauss.

  • Augsnes gatavošana, veidojot pacilas ar kāpurķēžu ekskavatoru, kurš ir aprīkots vai nu ar specializēto pacilu veidošanas kausu, vai rakšanas kausu. Šo augsnes sagatavošanas veidu izvēlas izmantot vietās, kur ir pārlieku slapjš, stāvošs ūdens un ar riteņu traktortehniku nav iespējams pārvietoties. Pacilu veido ar kausu, kuru iegremdē augsnē, paceļot un apvēršot to ar minerālaugsni uz augšu. Uz katras sagatavotas pacilas ir jāiestāda viens koks.
Kailsakņi un ietvarstādi
Stādīti tiek gan kailsakņi, gan arī konteinerstādi jeb ietvarstādi. Ietvarstādi tiek stādīti kopā ar substrātu, kurā stāds ir audzis jau kokaudzētavā. Konteinerstādi no LVM kokaudzētavām tiek saņemti arī sasaldēti. Tad tie aptuveni 14 dienas ir jāatlaidina ēnainā vietā, un tikai pēc tam kociņus var stādīt meža augsnē. Ietvarstādiem ir mazāks risks izkalst, jo substrātā ir gan barības vielas, gan arī mitrums. Savukārt, runājot par kailsakņiem, ir ļoti būtiski tos iestādīt, kamēr augsne vēl ir mitra. Lai izvairītos no sausu stādu iestādīšanas, pirms stādīšanas ietvarstādi jāaplaista, bet kailsakņi jāiegremdē uz neilgu laiku ūdenī.

Kailsakņus stāda ar lāpstu vai stādāmo šķēpu, bet ietvarstādus – ar stādāmo stobru. Darba ražīgums, protams, ir atkarīgs no katra cilvēka fiziskās sagatavotības, bet vidēji viens cilvēks astoņās darba stundās apstāda aptuveni 0,5 hektārus.
Edgars Švalbe, mežkopības darbu veicējs
"Darbs, protams, ir fiziski smags, bet to veic gan dāmas, gan kungi. Stādītāju brigāde mežā ierodas pēc iespējas agrāk no rīta, lai nebūtu jāstrādā viskarstākajā dienas laikā, un viens cilvēks dienā vidēji iestāda 800–900 stādus," stāsta mežkopības darbu veicējs Edgars Švalbe.

Kā stāsta Edgars, vietas, kur jāstāda kociņi, atrodas dažādos attālumos no piebraucamā ceļa. Parasti stādāmo materiālu nogabalā ienes ar rokām, taču ir arī vietas, kurām piekļūšana ir ļoti apgrūtināta. Tad tiek izmantots kvadricikls. Motorizētā tehnika ievērojami atvieglo stādu nogādāšanu darbam paredzētajā vietā. Jāņem arī vērā, ka saulainās un karstās dienās stādu iepakojumus nedrīkst izkaisīt pa teritoriju, kur notiek stādīšanas darbi. Tie ir jānoslēpj ēnā. Arī rokās stādus nedrīkst nēsāt, jo vējš var izpūst to sakņu sistēmu. Stādi tiek pārnēsāti maisos vai pielāgotās somās.
Mašinizētā meža stādīšana
Kopš 2019. gada LVM apsaimniekotajās teritorijās tiek veikta arī mašinizētā meža stādīšana, kas ir piemērota metode slapjām augsnēm, tostarp arī slapjām kūdras augsnēm. Mašinizētā stādīšana tiek veikta ar ekskavatoru, kas aprīkots ar stādāmo galvu. Kā tas notiek? Ar ekskavatoru tiek veidotas pacilas, uz kurām vienlaikus tiek iestādīts arī koks. Tas nozīmē lielāku darba ražīgumu un efektivitāti, jo cilvēkam nav manuāli jāstāda koki.

Mašinizētajā stādīšanā tiek izmantots tas pats ekskavators, kas ikdienā būvē ceļus un rok grāvjus, tikai šajā gadījumā kausa vietā tam ir piestiprināta stādīšanas galva. Ar šo metodi tiek stādīti tikai ietvarstādi.

"Stādīšanas galvas ir dažādas, tām ir atšķirīga ietilpība. Operators stādīšanas galvā pats manuāli sapilda stādus, kas tiek uzglabāti kastē ekskavatora aizmugurē. Braucot dziļāk mežā, ekskavatorā iespējams paņemt līdzi priedes un egles ietvarstādus visai dienai, un tas nozīmē, ka darbs nav jāpārtrauc, lai dotos pēc jauniem stādiņiem," saka Juris Katrevičs.
Gatis Majors, ekskavatora operators
Ekskavatora operators Gatis Majors stāsta, ka dienā vidēji tiek iestādīti aptuveni 2000 stādiņi hektāra platībā. Savukārt viņa personīgais rekords ir pusotrs hektārs. "Es tikai salieku stādiņus, visu pārējo izdara ekskavators," tā Gatis.

LVM pieredze rāda, ka koku ieaugšanās un arī turpmākā jaunaudžu attīstība pēc mašinizētās stādīšanas ir sekmīga. Jānorāda, ka stādiem uz paaugstinājumiem ir ļoti piemēroti augšanas apstākļi, jo to saknes ir pasargātas no mitruma, kā arī netrūkst gaismas

"Mēs šodien pabijām vairākās vietās, kur tika stādīti kociņi. Kad galvenā raža ir novākta, vietā ir jādod jauns mežs – jaunie kociņi. "Latvijas valsts mežos" šogad meža atjaunošanai izmantosim 147,05 kilogramus priežu sēklu, 16,3 miljonus priežu stādu, 8,1 miljons egļu stādu, 3,1 miljons bērza stādu un 0,63 miljonus melnalkšņa stādu," saka Juris Katrevičs.