“Ar Zeldu es pirmoreiz iepazinos, kad biju pusaudzis. Jau tad šis stāsts mani ļoti ieinteresēja, un gadu gaitā esmu izmēģinājis vairākas spēles daļas. Tas, kas man īpaši patīk jaunākajā versijā, – pasaule, kurā risinās stāsts. Tajā ir neskaitāmas iespējas kaut ko darīt, kaut ko atklāt, sastapt cilvēkus un personāžus, pašam radīt kaut ko jaunu. Spēlē ir iespējams salikt kopā dažādas lietas, un tas ir pilnīgi kaut kas nebijis. Piemēram, salikt vienu ieroci kopā ar citu, radot vēl spēcīgāku ieroci vai – tieši pretēji – tādējādi izdarot kaut ko pilnīgi muļķīgu.

Arī spēles grafika, manuprāt, ir laba. Es nedomāju, ka spēles veidotāji centās izveidot reālistisku pasauli, kurā katra nianse ir izstrādāta līdz sīkākajam pikselim. Šī tomēr ir fantāzijas pasaule, un šī sajūta spēlē tiek saglabāta,” iespaidos dalās Krišjānis.

“Es pati līdz šim nebiju spēlējusi “Zeldu”, biju tikai par to dzirdējusi, bet man likās interesanti. Te arī bija tā stratēģija. Vairāk spēlējot, ar laiku noteikti parādās arī lielāka intuīcija, kā darīt pareizāk. Kopumā spēlei ir arī ļoti skaista grafika – gluži kā animācijas filmās. Arī spēles atmosfēra nešķita vardarbīga, tumša vai ļauna. Tajā visā bija kaut kas ļoti pozitīvs un draudzīgs,” pieredzē dalās Madara.