Foto: Shutterstock

Latvijā ražotajai pārtikai netiek piemērots vidēji augstāks piecenojumus, aģentūrai LETA pauda aptaujātie nozares pārstāvji, komentējot Konkurences padomes (KP) veikto olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpēti.

SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine sacīja, ka veikalu tīklā "Elvi" precēm, kuras tiek tirgotas par pamatcenu, piecenojumu nosaka preces veids, iespējamais aprites ātrums plauktā un virkne citu ar tirdzniecības procesu saistītu nosacījumu, savukārt akcijas periodā piecenojums produktiem vienmēr ir samazināts. "Nedz preču pamatcenas, nedz akcijas perioda piecenojums nav saistīts ar ražotājvalsti," uzsvēra valdes locekle.

Vārtukapteine arī minēja, ka praksē ir situācijas, kad ārvalstīs ražotam produktam piecenojums ir mazāks par analogu Latvijas produktu tieši tāpat, kā ir situācijas, kad piecenojums ir zemāks tieši Latvijas produktiem - šie procesi ir dinamiski un tos nosaka tirdzniecības vide, nevis preču izcelsmes valsts. "Šāda politika veikalu tīklam "Elvi" ir daudzus gadus, un mēs nekad neesam saņēmuši uzraugošo institūciju aizrādījumus par cenu veidošanas principiem," skaidroja Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa minēja, ka kompānijā augstu vērtē KP darbu nozares uzraudzībā un vienmēr sadarbojas ar padomes speciālistiem, taču arī šajā paziņojumā padome norāda, ka konstatētās atšķirības importa un vietējās gaļas, olu un zivju produktu uzcenojumā nav tik būtiskas. "Diemžēl daļai sabiedrības nav izpratnes par tirdzniecības procesiem un tāpēc tiek izdarīti vispārināti secinājumi, graujot nozares kopējo prestižu," sacīja Vārtukapteine.

"Elvi" valdes locekle norādīja, ka, neiedziļinoties paziņojuma saturā, to ir ļoti viegli pārprast un interpretēt - to pierāda arī pēdējās dienās izskanējušie paziņojumi, ka Latvijā un ārvalstīs ražotu produktu piecenojuma atšķirība ir pat vairāki simti procentu. "Vienkāršoti skaidrojot - ja vienam produktam piecenojums ir 1%, bet otram produktam 3%, otra produkta piecenojums ir par 200% lielāks," uzsvēra Vārtukapteine, piebilstot, ka šādas interpretācijas rada greizu izpratni par reālo situāciju.

Taujāta par vienu no KP secinājumiem, kas attiecas uz lielāku līgumsodu piemērošanu Latvijas ražotājiem, Vārtukapteine minēja, ka "Elvi" sadarbības līgumiem pamatā tiek izmantota standartizēta forma ar vienādiem sadarbības nosacījumi.

Tikmēr veikalu tīkla "top!" valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA pauda, ka "top!" tīklā nepiekrīt izteiktajiem apgalvojumiem, ka vietējiem jeb Latvijā ražotajiem olu, gaļas, zivju produktiem tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm.

Viņa uzsvēra, ka "top!" tīklā minētajās kategorijās vislielākais produktu īpatsvars ir Latvijā ražotai pārtikai, tostarp olu kategorijā Latvijā ražotā produkcija veido aptuveni 78%, gaļas produktu kategorijā - vidēji 75%, bet zivju produktu kategorijā - vidēji 67%.

"Šobrīd tirgus strādā asas konkurences apstākļos, un gan ražotāju un piegādātāju, gan mūsu kā mazumtirgotāju galvenais uzdevums ir preces noieta palielināšana. Noieta palielināšanai un apgrozījuma pieaugumam šādā situācijā nereti tiek samazinātas preces cenas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā," piebilda Priedīte.

Tāpat viņa sacīja, ka ir gadījumi, kad "top!" privātajai preču līnijai ražotāji ražo sava zīmola produktam pēc svara, garšas, izskata identisku preci, bet privātās līnijas produktiem iepirkuma cenas ir zemākas, jo ražotājam nav jāiegulda produkta virzībā un reklāmā.

Vienlaikus arī Priedīte pauda, ka veikalu tīklā "top!" līgumi netiek diferencēti, un Latvijā reģistrētiem lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem netiek piemēroti lielāki līgumsodi.

SIA "Maxima Latvija" komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule aģentūrai LETA skaidroja, ka konkrētajā pētījumā ir iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, līdz ar to ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām.

Arī viņa uzsvēra, ka "Maxima Latvija" nenosaka pārdošanas cenas atkarībā no preces izcelsmes valsts.

Tāpat viņa pieminēja, ka daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas cenu piedāvājumi, tai skaitā arī virkne Latvijas produkti, kuros uzcenojums ir zems, un jau patlaban ir virkne kategorijas, kurās ļoti mazu daļu no preces cenas veido tieši uzcenojums, piemēram, dažādas pirmās nepieciešamības preces vai svaigā pārtika.

Dupate-Ugule arī minēja, ka "Maxima" regulāri veic dažādas cenu samazināšanas kampaņas tieši vietējai produkcijai, lai veicinātu to pieprasījuma pieaugumu sabiedrībā.

"Kas attiecas uz līgumu nosacījumiem ar sadarbības partneriem - "Maxima Latvija" nepiemēro stingrākus līgumsodus pašmāju ražotājiem," sacīja Dupate-Ugule.

SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais aģentūrai LETA sacīja, ka KP pētījuma rezultātā paustie secinājumi par olu, zivju un gaļas produktiem nevar tikt attiecināti uz "Rimi", jo tas neatbilst ne kompānijas cenu politikai, ne stratēģijai. Viņš uzsvēra, ka "Rimi" veikalos ir plaša pārstāvniecība, piemēram, svaigajā pārtikā tie ir ap 70% no klāsta.

"Tā kā KP tirgus uzraudzības ziņojumā ir norādījusi vispārīgu informāciju par tirgu kopumā, uzskatām, ka informācija par konkrētiem tirgus dalībniekiem, uz kuriem ir attiecināmi KP izdarītie secinājumi, būtu jāskaidro pašai padomei," piebilda Turlais.

Jau vēstīts, ka KP veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā konstatēja, ka arī Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības ķēdes piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Tāpat KP pētījumā secināja, ka mazumtirgotāji atsevišķus vietējos gaļas, olu un zivju produktus cenojuši vidēji lētāk par ārpus Latvijas ražotām precēm. Proti, Latvijā ražotā svaigā cūkgaļa aplūkotajā periodā vidēji tika cenota par 1,6% lētāk nekā ārpus Latvijas ražotā, vienlaikus periodā no 2022.gada janvāra līdz aprīlim un no 2023.gada aprīļa līdz maijam Latvijā ražotā svaigā cūkgaļa tika cenota 2,4 reizes dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā.

Tomēr konstatētās atšķirības importa un vietējās gaļas, olu un zivju produktu uzcenojumā nav tik būtiskas, kā KP konstatēja iepriekšējos pētījumos piena produktiem, maizei un graudu produktiem.

Analizējot iepircēju un piegādātāju iesniegtos līgumus, atsevišķos gadījumos KP konstatēja, ka, salīdzinājumā ar ārpus Latvijas reģistrētiem lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, Latvijā reģistrēto piegādātāju līgumos ir paredzēti būtiski lielāki līgumsodi par kvalitātes un nekaitīguma prasību neatbilstībām un par komercnoslēpumu noteikumu pārkāpumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!