Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 1. ceturksnī bija 5,3 tūkstoši. Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.
Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,5 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 11,1 tūkstoti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 10,2 tūkstošiem.
1. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 6,8 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 67,3% un 60,5%).
Lai gan kopš 2012. gada 3. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2022. gada 4. ceturksnī ES – 61,1 %), šī gada 1. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,4 %, savukārt Lietuvā – 64,1 %.
2023. gada 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,8 %, kas ir par 1,8 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 55,9 tūkstoši jauniešu (2022. gada 1. ceturksnī – 50,6 tūkstoši).
2023. gada 1. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,3 stundas, kas ir par 0,2 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,1 stundu mazāk nekā pirms gada.
Katrs divpadsmitais (72,9 tūkstoši jeb 8,3 %) nodarbinātais strādāja nepilnu darbalaiku. Tas ir par 1,3 tūkstošiem jeb 0,1 procentpunktu vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 5,2 tūkstošiem jeb 0,7 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2023. gada 1. ceturksnī 40,6 tūkstoši (4,6%) nodarbināto strādāja arī blakusdarbā – bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 7,7 tūkstošiem jeb 23,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 3,2 tūkstošiem jeb 8,6 % vairāk nekā 2022. gada 4. ceturksnī.
Sievietes (22,9 tūkstoši) biežāk nekā vīrieši (17,6 tūkstoši) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja 1–10 stundas (39,2 %), bet 32,2 % nostrādāja 11–20 stundas.
2023. gada 1. ceturksnī 10,2 % (78,4 tūkstoši) darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. Tas ir par 55,0 tūkstošiem jeb 7,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada (133,4 tūkstoši jeb 17,5 %) un par 9,3 tūkstošiem jeb 1,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī (87,7 tūkstoši jeb 11,3 %). No attālināti strādājošajiem 57,4 % bija sievietes un 42,6 % vīrieši.
Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (35,6 %) attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35–44 gadi, attiecīgi 38,9 % vīriešu un 33,1 % sieviešu. 30,5 % attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi, 19,1 % – vecuma grupā 45– 54 gadi, bet vismazāk (14,8 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.
Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (14,9 %) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35–44 gadi, bet zemākais (5,9 %) – vecuma grupā 55–74 gadi.
Darbu attālināti veica 51% finanšu un apdrošināšanas darbību jomas darbinieku, 42,9 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādājošo, 21,9 % zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas (L–N) darbinieku, nedaudz mazāk (19,8 %) valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā strādājošo. Viszemākais (3,8 %) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos (Q–U).
Attālināti strādāja 25,7 % vecāko speciālistu, 21,4 % vadītāju, 17,1 % speciālistu un 8,4 % kalpotāju (biroja darbinieku).
2023. gada 1. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,6 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,4 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,4 tūkstošus iedzīvotāju.