Vēl nav īstais laiks pieņemt riskantus lēmumus, uzskata finanšu direktori

Arī finanšu direktoru optimismā attiecībā uz IKP pieaugumu ir vērojams neliels kāpums. Prognozes 2024. gadam paredz 1,1% pieaugumu, kas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā reģistrētajiem 0,33%.

Zīmīgi, ka 44% Latvijas respondentu paredz ļoti zemu (0,5% vai zemāku) IKP pieaugumu, un neviens no finanšu direktoriem šogad neprognozē augstu vai ļoti augstu IKP pieaugumu.

Vēl viena būtiska pārmaiņa skar bezdarba līmeni – atšķirība starp pesimistiskajām (tie, kas prognozē bezdarba pieaugumu) un optimistiskajām (tie, kas sagaida bezdarba samazināšanos) atbildēm ir būtiski samazinājusies līdz tikai 22 punktiem attiecībā, pretstatā 2023. gadā reģistrētajai 61 punkta starpībai. Gandrīz puse finanšu direktoru sagaida, ka bezdarba līmenis nemainīsies, kas atspoguļo līdzsvarotāku skatījumu uz darba tirgus dinamiku. Latvijā šogad tikai 39% finanšu direktoru prognozē bezdarba līmeņa pieaugumu, salīdzinot ar 76% pērn.

"Ir jāsaka, ka tomēr neraugoties uz šo optimismu, finanšu direktori joprojām apzinās gaidāmās problēmas, it īpaši Baltijas valstīs. 63% Latvijas respondentu joprojām prognozē augstu nenoteiktības līmeni turpmākajos mēnešos. Reģionā dominē viedoklis, ka 2024. gads nav īstais laiks, lai pieņemtu riskantus lēmumus, un lielākā daļa mūsu Baltijas kolēģu tam piekrīt", komentē "Deloitte" Baltija partneris Jānis Čupāns.

Runājot par uzņēmumu apvienošanos un pirkšanu (M&A), tirgū vērojamas stabilitātes pazīmes. Lai gan 45% respondentu reģionā paredz, ka M&A darījumu apjoms palielināsies, tikpat daudz respondentu (44%) prognozē, ka izmaiņas nenotiks. Tikai 12% prognozē samazinājumu, kas liecina par samērā līdzsvarotām prognozēm šajā jomā.

Savukārt, runājot par finansējuma avotiem, uzņēmumi uzskata, ka 2024. gadā vispievilcīgākie kapitāla avoti būs pašu līdzekļi – 50% dod priekšroku iekšējam finansējumam un 30% - pašu kapitālam, savukārt, dažāda veida aizdevumi tiek vērtēti mazāk labvēlīgi. Tas atspoguļo piesardzīgu pieeju finanšu pārvaldībai neskaidros ekonomiskajos apstākļos un varētu arī liecināt par lielākām grūtībām saņemt banku kredītus, ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā.

"Šogad finanšu vadītāji mūsu pētījumā atbildēja ne tikai uz ierastajiem jautājumiem par kopējo finansiālo situāciju, bet arī pievērsa uzmanību jaunajiem izaicinājumiem, ko rada ģeneratīvais mākslīgais intelekts (GenAI). Ir jāsaka, ka salīdzinot ar citām Centrāleiropas valstīm, Baltijai ir vēl ilgs ceļš mērojams GenAI ieviešanas procesā. Baltijas CFO GenAI nozīmi uzņēmuma stratēģijā novērtē ievērojami zemāk (2.28 no 5 punktiem) nekā, piemēram, Polijas un Rumānijas kolēģi," uzsver Čupāns.

Finanšu direktori atzīst, ka tehnoloģijas ir gan izaicinājums, gan iespēja, un ļoti labi apzinās to potenciālu izmaksu samazināšanā. "

Taču, runājot par lielākajām priekšrocībām, ko sniedz GenAI, Baltijas CFO neierobežojas tikai ar izmaksu samazināšanu. Top 3 sarakstā iekļūst arī prognozēšana un scenāriju modelēšana, kā arī efektivitātes paaugstināšana. Tomēr, lai paātrinātu GenAI ieviešanu savos uzņēmumos, CFO visās valstīs vienprātīgi norāda uz talanta spēju un zināšanu trūkumu, nevis tehnoloģiskiem resursiem kā primāro ierobežojošo faktoru. Tas nozīmē, ka mums ir vēl vairāk un aktīvāk jārunā par šo tēmu, jāsekmē zināšanu un pieredzes apmaiņu starp uzņēmumiem," piebilst Čupāns.

Runājot par ārpakalpojumu stratēģijām, finanšu direktori dod priekšroku neatkarīgiem pakalpojumu sniedzējiem transfertcenu dokumentācijas sagatavošanā, bet grāmatvedības funkciju veikšanai izvēlas iekšējos resursu vai biznesa pakalpojumu centru modeļus. Līdzīgi arī Baltijā 81% procesu un darbību vietējā līmenī veic iekšējās komandas, pilnībā neizmantojot specializēto prasmju un tehnoloģiju potenciālu, kas nav viegli pieejams pašu uzņēmumā.

Lai gan problēmas joprojām pastāv, finanšu jomas vadītāji ir izturīgi un spēj pielāgoties mainīgajai uzņēmējdarbības videi. Piešķirot prioritāti stratēģiskajai plānošanai, riska pārvaldībai un piesardzīgām ieguldījumu stratēģijām, viņi ir gatavi virzīt savas organizācijas uz ilgtspējīgu izaugsmi un panākumiem nākamajā gadā.

2024. gada Deloitte Centrāleiropas finanšu direktoru aptaujā, kas tika veikta no 2023. gada oktobra līdz decembrim, tika aptaujāti 544 finanšu direktori no 15 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.