Ir sagatavoti seši likumprojekti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas īstenošanai, informē Finanšu ministrijā.
Ceturtdien, 30. maijā, notika VID reformas uzraudzības padomes sēde, kurā pārrunāja tās norises gaitu, aktualitātes un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultātus.
Pašlaik reformas ieviešana notiekot atbilstoši grafikam, un šā gada 30. maijā ir noslēdzies sešu VID reformas ietvaros izstrādāto tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu Ministru kabinetā.
VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu VID likumprojektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.
Ar Kriminālprocesa likuma grozījumiem VID iekšējās drošības pārvaldes funkciju nodošana Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) notiks ar 2025. gada 1. janvāri, bet VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju nodošana jaunizveidotajai Nodokļu un muitas policijai gadu vēlāk, tas ir, no 2026. gada 1. janvāra. Tas saistīts ar to, ka VID reformas uzraudzības padome 2024. gada 28. martā ir vienojusies par paātrinātu funkciju nodošanu attiecībā uz VID Iekšējās drošības pārvaldes funkcijām.
Gada sākumā Ministru kabinetā apstiprinātais informatīvais ziņojums paredz mainīt VID padotības īstenošanas formu un veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā. Tāpat VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei – Nodokļu un muitas policijai, savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus nodot KNAB.
2024. gada 30. aprīlī likumprojekti tika virzīti TAP starpinstitūciju saskaņošanai līdz 2024. gada 16. maijam. Tika saņemti vairāku institūciju atzinumi ar iebildumiem un priekšlikumiem, tāpēc turpinājās darbs likumprojektu pilnveidošanā, lai novērstu nepilnības un panāktu kopsaucēju ar atzinumu sniedzējiem, skaidro Finanšu ministrijā. 2024.gada 21. -23. maijā likumprojekti tika virzīti atkārtotai starpinstitūciju saskaņošanai TAP līdz 28. – 30.maijam.
Ministru kabinetā likumprojektus plānots iesniegt līdz maija beigām:
Likumprojekts "Nodokļu un muitas policijas likums";
Likumprojekts "Valsts ieņēmumu dienesta likums";
Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām";
Grozījumi Muitas likumā;
Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas;
Grozījumi Kriminālprocesa likumā.
Sanāksmi vadīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens, bet padomē darbojas Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Valsts kases, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras pārstāvji.
VID reformas uzraudzības padome veic reformas gaitas uzraudzību un reformas īstenošanas plānā iekļauto pasākumu izpildes kontroli. VID reformas starpinstitūciju darba grupas uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus reformas tiesiskajam regulējumam un reformas īstenošanas risinājumiem. Līdz šim notikušas astoņas VID reformas darba grupas sēdes un divas VID reformas uzraudzības padomes sēdes.
