Foto: Pixabay
Ja, sākoties Covid-19 krīzei, Latvijas valdība gandrīz vai negribīgi balstīja ekonomiku, šobrīd esam pamatīgi ieskrējušies tērēšanā. 2022. gadā budžeta deficīts paredzēts 4,8% apmērā no IKP, kas ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Vajadzība pēc tik liela budžeta deficīta ir diskutabla, bet, protams, šogad ir Saeimas vēlēšanas, tādēļ politiski ir grūti atturēties no papildu tēriņiem.

Saeima, kas novembrī pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022. gadam", ir paredzējusi valsts ieņēmumus 10,6 miljardu eiro, bet izdevumus – 12,4 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 7,5 miljardu eiro, izdevumi – 9,3 miljardu eiro apmērā; speciālajā budžetā – ieņēmumi 3,4 miljardu eiro, izdevumi – 3,4 miljardu eiro apmērā. Līdz ar to vispārējās valdības budžeta deficīts veidos 1,62 miljardus eiro jeb 4,8% no IKP, kura pieaugums nākamgad prognozēts par 5%.

"2021. gadā Eiropas Komisijas prognozētais deficīts Latvijai ir viens no lielākajiem eirozonā. Prognozētais Latvijas valdības budžeta deficīts 2022. gadam 4,8% apmērā arī ir augstāks nekā vidēji eirozonā. Ņemot vērā to, ka Latvijas ekonomika Covid-19 krīzē cieta mazāk un agrāk sasniedza pirmskrīzes līmeni nekā eirozona vidēji, fiskālais stimuls uz Eiropas fona izskatās salīdzinoši liels," teic "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Viņa arī atgādina, ka 2020. gadā, sākoties krīzei, valdība ļoti piesardzīgi, pat negribīgi, balstīja ekonomiku, bet 2020. gada beigās un 2021. gadā tā strauji uzņēma tēriņu tempus.

Domājot par 2022. gadu, arī Zorgenfreija vērtē – risks, ņemot vērā vēlēšanu tuvošanos, ir, ka kārdinājums tērēt kļūs tikai lielāks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!