Dabīgam jābūt patiešām dabīgam. Eiropas cīņa pret maldiem produktu reklamēšanā

Foto: Shutterstock
Teksts: Baiba Krastiņa, "Delfi Bizness" žurnāliste
Tādi vārdi kā "dabīgs", "no dabas nācis" nereti ir izšķirošais faktors, lai pircējs izvēlētos vienu vai otru preci – vai tas būtu kāds kosmētikas līdzeklis vai pārtikas produkts. Tomēr gadās, ka no dabīguma konkrētajā produktā nav ne miņas – ražotājs apzināti vai neapzināti ir maldinājis. Taču Eiropas Savienībā (ES) drīz to tik viegli vairs nevarēs darīt.
Veselīgāk un ilgtspējīgāk
2015. gadā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar "ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku", ar kuru izveidoja ambiciozu rīcības programmu ar pasākumiem visam aprites ciklam, sākot no ražošanas un patēriņa un beidzot ar atkritumu apsaimniekošanu un tirgiem otrreizējām izejvielām.

Lai šo plānu palīdzētu realizēt, 2020. gadā tika pieņemta stratēģija "No lauka līdz galdam". Tā paredz vairāku pasākumu ieviešanu, lai pārtika ES būtu veselīgāka un ilgtspējīgāka.
Jānorāda, ka pret atsevišķām stratēģijā iekļautām iecerēm iebilduši lauksaimnieki visā Eiropā. Tostarp neapmierinātību izraisījis plāns ievērojami samazināt pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā.
Tikai ar pierādījumiem
Eiropas Parlaments (EP) šā gada 17. janvārī pieņēma direktīvu, kuras mērķis ir aizsargāt patērētājus no maldinošas mārketinga prakses un palīdzēt viņiem iepērkoties izdarīt labāku izvēli. Lai to panāktu, ES aizliegto komercprakšu sarakstā iekļaus vairākus jaunus nevēlamos mārketinga paradumus, piemēram, zaļmaldināšanu un preču ilgmūžīguma saīsināšanu.

Zaļmaldināšana ir prakse radīt nepatiesu iespaidu par produkta ietekmi uz vidi vai tā vides ieguvumiem, tādējādi tīši vai netīši maldinot patērētājus. Zaļmaldināšanas aizliegums attieksies arī uz pārtikas ražošanu.
Jaunie noteikumi prasa produktu marķējumā iekļauto informāciju padarīt skaidrāku un uzticamu. Aizliegts marķējumā bez pierādījumiem izmantot tādas vispārinātas ar vidi saistītas norādes kā "videi draudzīgs", "dabisks", "bioloģiski noārdāms", "klimatneitrāls" vai "ekoloģisks".

Vēl viens būtisks jaunās direktīvas mērķis ir panākt, lai ražotāji un patērētāji vairāk domātu par preču ilgmūžīgumu.

Biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga "Delfi Bizness" atzīst, ka par ilgtspējas jautājumiem Latvijā domā aizvien vairāk pārtikas ražotāju, tomēr to komunikācijas līmenī pastāv risks aiziet zaļmaldināšanas virzienā arī pie mums. Pēc viņa teiktā, ir diezgan daudz piemēru, kur uzņēmumi uz iepakojumiem liek dažādus pašpasludinātus vai neskaidrus marķējumus.

Arī "Zaļā karotīte" ir maldinoša – daudzi cilvēki domā, ka tas nozīmē, ka produkts ir videi draudzīgs, taču kritērijos par vides standartiem gandrīz nekā nav. "Bet cilvēki paļaujas uz zaļo krāsu," piebilst Brizga.

Eiropas Vides biroja sniegtā informācija liecina, ka patlaban 75% no ES tirgū pieejamajiem produktiem ir netieši vai nepārprotami "zaļi" marķēti, taču vairāk nekā puse no šiem marķējumiem ir neskaidri, maldinoši vai nepamatoti. Savukārt gandrīz pusei no 231 ES pieejamā ekomarķējuma ir ļoti vājas pārbaudes procedūras vai to nav vispār, secinājis birojs.

ES valstīm palikuši mazāk nekā divi gadi, lai direktīvu transponētu savos tiesību aktos.
Publicitātes foto
Izglītoti iedzīvotāji un uzņēmumi
Pārtikas ražošanas koncerna SIA "Orkla Latvija" komunikācijas vadītāja Laura Bagātā izceļ, ka šajā nozarē ilgtspējas jautājums ir īpaši būtisks, runājot par ES regulējumu un to, kā var izmantot Eiropā noteiktos normatīvos aktus ilgtspējīgas ražošanas nodrošināšanā.

"Ilgtspējīga ražošana nenozīmē tikai ražotnes ar saules paneļiem, bet gan iekļauj visu ražošanas gaitu – iepakojuma izvēli, dažādu izejvielu pārstrādes un arī šķirošanas iespējas, kvalitatīvus produktus un sertificētus piegādātājus, kā arī atjaunīgās enerģijas nodrošināšanu ražošanas gaitā," viņa skaidro. Tāpat tās ir rūpes par sabiedrību un tās veselību, kā arī darbiniekiem – darba drošības un cilvēktiesību ievērošana, stāsta Bagātā.

Viņa uzsver, ka ražošanas attīstībai kopumā ir jāiet roku rokā ar sabiedrības informēšanu un izglītošanu par to, cik būtiski ir ražot un patērēt kvalitatīvus produktus. Izglītošana attiecas ne tikai uz patērētājiem, bet arī uzņēmumiem, piebilst Bagātā.

"To var attiecināt arī uz pārtikas atkritumu samazināšanu – lai veicinātu, piemēram, aprites ekonomikas principu ieviešanu uzņēmumu darbībā, rūpētos par veiksmīgu izejvielu pārstrādi un ilgtspējīgām izvēlēm ražošanas procesos," stāsta Bagātā.

Piemēram, no "Orkla Latvija" zīmola "Ādažu čipsi" ražošanas pārpalikumiem tiek radīti blakusprodukti – brāķētie čipsu pārpalikumi tiek sūtīti biogāzes ražotājiem, savukārt daļa ražošanā nepieciešamā ūdens tiek vairākkārt filtrēta un attīrīta, lai to varētu izmantot ražošanā atkārtoti. Attīrīšanas procesā iegūtā ciete tiek savākta un sūtīta pārstrādei. Tāpat ražošanas procesā radušos siltumu "Ādažu čipsu" ražotne atkārtoti izmanto telpu apkurei un tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.

Savukārt pārtikas koncerns "Food Union" pārskata un pilnveido savus ražošanas procesus, lai samazinātu sekundārā iepakojuma izmantošanu (pāreja no vienreiz lietojamām transporta kastēm uz atkārtoti lietojamām), kā arī ik gadu palielina ilgtspējīgāka (pārstrādājama vai ilgtspējīgi iegūta) primārā iepakojuma izmantošanu, "Delfi Bizness" pastāsta "Food Union" vadītājs Eiropā Artūrs Čirjevskis.

"Papildus tam plānojam vairāk informēt patērētājus par pārtikas izmantošanu un iepakojumu šķirošanu, kas ir veids, kā mājsaimniecības varētu samazināt savus atkritumus," atklāj Čirjevskis.

Biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Brizga norāda, ka lauksaimniecība ir ļoti subsidēta nozare, kurai mēs kā sabiedrība kopīgi maksājam, bet, neraugoties uz to, lielākā daļa no vides izmaksām, kas radušās lauksaimniecības radītā piesārņojuma (agroķīmija, SEG emisijas utt.) dēļ, nav iekļauta preču cenās.

"Šo izmaksu segšanu uzņemas sabiedrība kopumā, un nākamās paaudzes, kas saskarsies ar šiem izaicinājumiem, arī tiks konfrontētas ar šiem izdevumiem. Manuprāt, būtu godīgāk šīs izmaksas iekļaut produktu cenās, vienlaikus atbalstot maznodrošinātos, piemēram, ar zupas virtuvēm un pārtikas taloniem, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu," uzsver Brizga.
Izmetam 130 miljardus eiro
Pārtikas izšķērdēšana un pārtikas atkritumu radīšana Eiropā ir joprojām liela problēma. Pārtikas ražošanā, sadales kanālos un uzglabāšanā tiek izmantoti dabas resursi, un tas ietekmē vidi. Izmetot atkritumos uzturā derīgu pārtiku, šī ietekme tiek palielināta, un tas rada zaudējumus patērētājiem un ekonomikai.
Sākot ar 2020. gadu, ES pārtikas atkritumu un pārpalikumu mērīšana vismaz vienu reizi četros gados ir jāveic katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā, ieskaitot mājsaimniecības. Attiecīgi “Eurostat” dati par 2020. gadu liecina, ka togad ES kopumā radīti 58,4 miljoni tonnu pārtikas atkritumu jeb 131 kilograms uz iedzīvotāju. Visvairāk pārtikas atkritumu radījušas tieši mājsaimniecības. Naudas izteiksmē 2020. gada cenās pārtikas atkritumos “izmesti” vairāk nekā 130 miljardi eiro.
Izmantojot izstrādāto metodoloģiju, 2021. gadā tika sagatavots un iesniegts EK ziņojums par pārtikas atkritumu situāciju arī Latvijā. Dati rāda, ka Latvijā pārtikas atkritumi radīti 225,4 tūkstošu tonnu apmērā.

Šajā gadā tiek uzsākts jauns pārtikas atkritumu mērīšanas posms, kas noslēgsies gada beigās, un dati EK tiks iesniegti 2025. gadā. Tas notiek LIFE integrētā projekta "No atkritumiem uz resursiem" ietvaros.

Lai panāktu visai ES kopīgos mērķus pārejai uz aprites ekonomikā balstītu atkritumu apsaimniekošanu, kas izriet no vairākām Eiropas direktīvām, Latvijā no šā gada ir obligāta pārtikas atkritumu dalītā vākšana.
Droša arī kosmētika
Strikti nosacījumi drošumam ES nav tikai pārtikas ražošanā, bet arī, piemēram, kosmētikas ražotājiem.

Kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" atbilstības nodrošināšanas un reģistrācijas speciālists Raivis Valters "Delfi Bizness" skaidro, ka šis vienotais regulējums nodrošina vienādu minimālo patērētāju aizsardzību visā ES teritorijā. Būtiskākie regulas nosacījumi balstīti uz patērētāju aizsardzību, nodrošinot, ka kosmētikas produkti ir droši lietošanai un patērētājam ir pieejama visa nepieciešamā informācija par produktu, pirms to iegādājas.

Valters arī uzsver – ja salīdzina ES regulējumu pasaules mērogā, viennozīmīgi var apgalvot, ka tas ir viens no stingrākajiem un visvairāk balstīts uz patērētāju aizsardzību. “Tomēr arvien vairāk valstu pārņem ES regulējumā ietvertos standartus, lai nodrošinātu arī saviem patērētājiem augstāku aizsardzību,” viņš piebilst.

Uzņēmuma pārstāvis norāda, ka atbilstoši likumam visa kosmētika, kas tiek ražota un ir pieejama Eiropas Savienībā, ir droša. Tomēr Valters izceļ, ka ir citi nosacījumi bez kosmētikas drošības, kas būtiski ietekmē ražošanas izmaksas. Piemēram, ražojot ilgtspējīgu, dermatoloģiski pārbaudītu un dabisku kosmētiku, nav iespējams iztikt bez kompromisiem, viņš atzīst, tomēr neprecizē – kādiem.

  • Projektu līdzfinansēja Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Eiropas Parlaments netika iesaistīts tā sagatavošanā, un jebkāda informācija vai viedokļi, kas pausti saistībā ar šo projektu, tam neuzliek nekādu atbildību vai saistības; par projektu ir atbildīgi tikai programmas autori, intervējamās personas, redaktori vai izplatītāji saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Eiropas Parlaments arī neuzņemas atbildību par tiešu vai netiešu kaitējumu, kas var rasties, īstenojot šo projektu.