Ar kuģu aizsargbarjeru jeb vadulu izbūvi pie izgriežamā Oskara Kalpaka tilta, Liepājas ostas Karostas kanālā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde īstenojusi pēdējo komponenti Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektā "Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana".
Kopumā projekta ietvaros atjaunota droša kuģošana ostas ziemeļu vārtos, atjaunoti Karostas kanāla moli, demontēta pirmā piestātne un izbūvēts apgaismojums Karostas kanālā. Īstenojot projektu, sasniegts projekta mērķis uzlabot kuģošanas drošību Karostas kanālā. Projekta "Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana" kopējās izmaksas ir 5,74 miljoni eiro, no kurām 3,89 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums.
Kā portālam "Delfi" skaidroja Liepājas SEZ pārvaldē, Karostas kanāls ir tehniski sarežģīta hidrotehniska būve, kuru raksturo intensīva kuģu kustība. Kanāla tehniskais risinājums, t.sk. salīdzinoši šaurais kuģu ceļš, ieejas molu sistēma, krasta izvirzījumi un sevišķi kanāla akvatorijā atrodošās izgriežamā tilta konstrukcijas apgrūtina kuģu kustību, tādējādi palielinot potenciālo jūras negadījumu risku. Karostas izgriežamā tilta aizsargbarjeru būvniecība samazina risku, ka cilvēka kļūdas vai tehnisku problēmu dēļ kuģis saduras ar tilta konstrukcijām, tādējādi apdraudot gan kuģa drošību, gan kuģu kustību Karostas kanālā.
Kuģu aizsargbarjeru jeb vadulu izbūves kopējās izmaksas ir 2,37 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums – 1,35 miljoni eiro.
Vadulu konstrukcijas sastāv no divām atsevišķām būvēm – Dienvidu un Ziemeļu puses vadulām. Katra būve sastāv no 15 Karostas kanāla gultnē iedziļinātiem čaulpāļiem, kuri ir savienoti ar horizontālu cauruļu konstrukciju. Katras vadulas būves garums ir aptuveni 98 metri, tās ir aprīkotas ar navigācijas zīmēm un kompozīta materiāla slīdvirsmām. Vadulu konstrukciju noturība ir aprēķināta, lai nodrošinātu Karostas izgriežamā tilta konstrukciju aizsardzību no sadursmes ar kuģiem.
Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis uzsvēris, ka paveikts nozīmīgs darbs, lai nepieļautu līdzīgus negadījumus kā 2006. gadā, kad tankkuģis "Anna" ieskrēja Karostas tilta ziemeļu daļā, faktiski uz vairākiem gadiem apstādinot satiksmi pāri Karostas kanālam, kad Karostas iedzīvotāji bija spiesti braukt uz pilsētas centru pa ievērojami garāku ceļu.
Kopumā projekts "Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana" ir ievērojami uzlabojis kuģošanas drošību un navigāciju. "Ja iepriekš atļautais kuģu platums bija 24 metri, kas varēja droši nākt iekšā Karostas kanālā, bet tagad tas palielināts līdz 28 metriem. Tas nozīmē, ka varam pieņemt lielākus, garākus, kravnesīgākus kuģus. Karostas kanāls ir darbīga ostas daļa ar aktīvu saimniecisko darbību," norādīja Hmieļevskis