Agrotehniskā un jaunaudžu kopšana: kad un kā to veikt

Teksts: Līga Švāne
Publicitātes foto
Maldīgs ir uzskats, ka, iestādot mežu, par to var aizmirst uz vairākiem gadiem. Lai jaunais mežs veidotos spēcīgs, kvalitatīvs un izturīgs pret dažādām dabas stihijām, par to ir regulāri jārūpējas, un šīs rūpes sākas jau no kociņu iestādīšanas brīža. Pateicoties zināšanām, cilvēka spēkos ir nodrošināt kokiem pēc iespējas labākus augšanas apstākļus. Šajā rakstā uzzināsiet vairāk par agrotehnisko un jaunaudžu kopšanu, kā arī akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" (LVM) eksperts pastāstīs par izsludināto konkursu meža darbu veikšanai.
Agrotehniskā kopšana
Pirmais meža kopšanas darbu posms ir agrotehniskā kopšana, kurā jaunaudzi atbrīvo no aizzēluma. Kopšanas laikā nopļauj graudzāli, avenājus, puskrūmus, papardes un citus lakstaugus, kas kociņiem veido apēnojumu, tādējādi traucējot tiem augt. Šo darbu veic ar trimmeri. Kā stāsta akciju sabiedrības mežkopības darbu eksperts Juris Katrevičs, pirmās agrotehniskās kopšanas ir ļoti svarīgas. Tās nokavējot, var zaudēt ieguldītās investīcijas.

“Kopšanas biežumu ietekmē dažādi faktori, tostarp arī laika apstākļi. Ja veidojas liels aizzēlums, agrotehniskā kopšana vienā nogabalā var tikt veikta pat līdz trim reizēm gadā. Pirmā var notikt drīz pēc kociņu iestādīšanas. Piemēram, ja maijā iestāda mežu, iespējams, ka jau jūnija sākumā būs jāveic pirmā kopšana. Ja stipri aizzeļ, nākamo kopšanu var veikt jau jūlijā, bet pēc tam – rudenī. Kāpēc rudenī? Zālei sakrītot, ap jaunajiem kociņiem veidojas tāds kā jumts, uz kura ziemā sakrājas sniegs, bet apakšā ērti var dzīvoties peles un grauzēji, kas neguļ un meklē barību. Pastāv iespēja, ka jaunajiem kociņiem tiks apgrauzta miza, un tad tie aizies bojā. Agrotehnisko kopšanu atkarībā no aizzelšanas intensitātes turpina vēl vairākus gadus. Protams, var būt arī tā, ka agrotehniskā kopšana vispār nav nepieciešama – piemēram, nabadzīgajos meža tipos,” stāsta LVM pārstāvis.

Jaunaudžu kopšana
Kad koki ir jau paaugušies un sasnieguši augstumu, kad graudzāles, avenāji, papardes nav vairs tiešais apdraudējums (aptuveni 4–20 gadīgas jaunaudzes), veic jaunaudžu kopšanu, lai mērķa koku sugai atbrīvotu augšanas telpu. Šādas jaunaudzes var būt arī zem lielo koku vainagiem. Šīs kopšanas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu audžu veidošanos, nodrošinot labvēlīgus augšanas apstākļus meža tipam atbilstošai mērķa koku sugai. Jaunaudžu kopšanai izmanto krūmgriezi vai motorzāģi. To, kurš motorinstruments ir jāizmanto, nosaka pēc darba izpildes grūtības pakāpes.
“Lai iedotu precīzu darba uzdevumu un darba veicējs saprastu, kas īsti ir jādara, jaunaudžu kopšanā tiek iedalītas darba grūtības pakāpes. LVM darba izpildes grūtības pakāpi nosaka pēc zāģējamo koku vidējā augstuma.

Pirmā darba izpildes grūtības pakāpe – koku vidējais augstums audzē ir līdz diviem metriem. Otrā – koku vidējais augstums ir no diviem līdz četriem metriem. Trešā – no četriem metriem un augstāk. Ceturtā – koku vidējais augstums pārsniedz četrus metrus un zāģējamajā vietā koka caurmērs pārsniedz 16 centimetrus. Šajā, ceturtajā, darba izpildes grūtības pakāpē ir jāizmanto motorzāģis, jo krūmgriezis nav paredzēts tik lielai slodzei,” stāsta mežkopības darbu eksperts.

Veicot savlaicīgu agrotehnisko un jaunaudžu kopšanu kokiem iespējams nodrošināt optimālu augšanas telpu un saules gaismas piekļuvi, kā arī labākas spējas no augsnes uzņemt barības vielas. Tādējādi veidojas veselīgas un spēcīgas audzes.

“Pamata sugu sākam retināt vidēji no divu metru augstuma, bet tas ir arī atkarīgs no tā, kurā Latvijas reģionā tiek audzēts mežs – kāds konkrētajā vietā ir dzīvnieku blīvums. Piemēram, priedi reizēm var neretināt līdz pat piecu metru augstumam, kas nav labi mežam. Iemesls tam ir tāds, ka jaunaudzēs mīt daudz briežu dzimtas dzīvnieku, kuri var radīt mežam neatgriezeniskus bojājumus,” skaidro LVM pārstāvis.

Kāpēc par mežu ir jārūpējas?
Kā stāsta mežkopības darbu eksperts, agrotehnisko kopšanu pārsvarā veic laika periodā no maija beigām līdz novembra sākumam. Savukārt jaunaudžu kopšana ir ziemas darbu veids – darbus intensīvi uzsāk oktobrī un noslēdz ap marta beigām, jo aprīlī jau stājas spēkā dažādi liegumi saistībā ar putnu ligzdošanu. Ziema jaunaudžu kopšanas darbiem ir pateicīgāka arī tādēļ, ka kokiem nav lapu, ir vieglāk tos nozāģēt un noguldīt zemē. Jāņem vērā – abi šie darbi meža īpašniekam vai apsaimniekotājam rada izmaksas, jo viss, ko nozāģē, lielākoties paliek mežā – no tā negūst finansiālu labumu.

“Ir arī jaunaudžu kopšana, kurā varam iegūt enerģētisko koksni vai pat kokmateriālus. Piemēram, jau 12 gadus vecā priežu audzē varam iegūt sortimentus vai arī nozāģētos kokus savākt un pārdot kā enerģētisko koksni, tas jau ir ekonomiski izdevīgi. Ja mežu apsaimnieko un rūpējas par to, tad sākumā, protams, tas prasa investīcijas un ieguldījumus, bet pēc tam ļoti ātri no meža būs atdeve un varēsim iegūt pirmos līdzekļus – kaut vai tik daudz, lai ieguldītu kopšanā,” jaunaudžu kopšanas nozīmīgumu uzsver LVM pārstāvis.
Aicina pieteikties LVM izsludinātajā atklātajā konkursā mežkopības darbiem
Šobrīd norit pieteikšanās LVM izsludinātajā atklātā konkursā par meža atjaunošanas, kopšanas un aizsardzības pakalpojumu sniegšanu 2024. un 2025. gadā sešos mežkopības darbos – meža stādīšanā, atjaunoto meža platību papildināšanā, atjaunoto meža platību agrotehniskajā kopšanā, jaunaudžu kopšanā, atjaunoto meža platību aizsardzībā un jaunaudžu stumbru aizsardzībā. Kopējais mežkopības pakalpojumu apmērs – 137 335 ha. Visiem interesentiem līdz 22. augusta pulksten 10.00 ir iespējams iesniegt savu piedāvājumu darbu veikšanai.

“Konkurss ir sadalīts 771 iepirkuma daļā, kas sastāv no viena vai vairākiem darba veidiem, piemēram, tikai jaunaudžu kopšanas vai jaunaudžu kopšanas un agrotehniskās kopšanas, vai visiem piedāvātajiem darba veidiem. Katrs var pats skatīties un veidot savu darba komplektu, izvēloties vienu vai vairākas iepirkuma daļas. Jārēķinās, ka viena cilvēka tehniskās spējas ir līdz 130 hektāriem gadā. Var, protams, pieteikties arī uz mazāku apjomu un vienu darba veidu, piemēram, tikai meža stādīšanu,” skaidro LVM pārstāvis.

Pretendentiem jāiesniedz konkursa nolikumam atbilstošs piedāvājums. Mežkopības darbu eksperts uzsver – sagatavojot piedāvājumu, potenciālajam pretendentam jāapzinās, ka viņš ir uzņēmējs, kuram jāapzinās visas ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas. Izmaksas ir daudz un dažādas, piemēram, nokļūšana līdz objektam, darbarīku iegāde un to tehniskā apkope, nodokļu nomaksa u.c.

“Mēs kā pasūtītājs neesam ieinteresēti noslēgt līgumu un vēlāk saskarties ar situāciju, ka pakalpojuma sniedzējs tomēr nespēj nodrošināt solīto,” stāsta jomas pārzinātājs.

Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) ir iespējams apskatīt konkursa nolikumu, līguma projektu, iepirkuma daļas sarakstu utt. Ja pretendents grib iesniegt savu piedāvājumu, tam jāreģistrējas EIS, tātad jābūt sistēmas lietotājam. Lai iesniegtu piedāvājumu, pretendents var nebūt reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, tomēr jāņem vērā – ja tam piešķirs iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, tad gan būs jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam. Un tikai šajā gadījumā ar pretendentu tiks noslēgts iepirkuma līgums.

Iepirkumā var pretendēt gan uz 2024. gada darāmiem darbiem, gan darbu veikšanai 2024. un 2025. gadā. Būtiski zināt, ka, nepamatoti atkāpjoties no līgumsaistību izpildes, pakalpojumu sniedzējam var tikt piemērots līgumsods, taču, ja pakalpojumu sniedzējs ar divgadīgu līgumu 2024. gadā saprot, ka 2025. gadā nespēs izpildīt uzņemtās saistības, viņš no 1. līdz 15. septembrim būs tiesīgs iesniegt rakstveida iesniegumu un atteikties no 2025. gada saistību izpildes. Šajā gadījumā līgumsods netiks piemērots.

“Šogad klātienē visos LVM reģionos rīkojam ieinteresēto piegādātāju sanāksmes, kurās informēsim par konkursu, par konkursa priekšmetu un nolikumu, atbildēsim uz dalībnieku jautājumiem un konsultēsim, kam pievērst uzmanību, sagatavojot un iesniedzot piedāvājumu, kādas ir biežākās kļūdas utt. Piedāvājumu iesniegšana noslēgsies 22. augusta plkst. 10.00, un es iesaku piedāvājumu sagatavošanu un iesniegšanu neatlikt uz pēdējo brīdi,” stāsta Katrevičs un aicina cilvēkus izmēģināt spēkus konkursā – šī ir lieliska iespēja pašam noteikt savu darba laiku un apjomu, kā arī strādāt tuvu dzīvesvietai.
Pašnodarbinātā pieredze: no sākta gala izlēmu, ka startēšu viens pats
Mārtiņš Šneiders ir pašnodarbinātais, kurš pagājušajā gadā pirmo reizi iesniedza piedāvājumu LVM izsludinātajā mežkopības darbu konkursā. Tas, kas viņu patīkami pārsteidzis – meklējot informāciju piedāvājuma sagatavošanai, LVM darbinieku atsaucība bijusi ļoti pretimnākoša un viņš saņēmis atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem. Mārtiņš darbus veic brīvajā laikā, kā arī sestdienās un svētdienās, un gūtā pieredze ļāvusi daudz labāk izprast dažādus mežkopības darbus un to nianses. Arī šogad viņš iesniegs savu piedāvājumu.

“Es principā jau no sākta gala izlēmu, ka startēšu viens pats un arī visus darbus veikšu viens. Tādējādi man atkrita darbaspēka problēmas, bet jārēķinās – cik pats apņēmīgi visu darīsi, tik arī būs. Darbu izpratnes ziņā nav problēmu – ir iedotas kvalitātes prasības, pirms veicamajiem darbiem notika mācības, un tās man ļoti daudz deva. Mācībās pastāstīja, kā vajag un kā nevajag darīt. Piezvanot mežkopības meistariem, viņi ir arī gatavi atbraukt uz meža nogabalu un pamācīt. Es to visu daru pirmo reizi.

Vispirms bija stādīšanas darbi. Jo vairāk iestāda, jo lielāka saprašana veidojas, paliec gudrāks. Jārēķinās, ka cirsmas ir dažādas. Ir vietas, kur var pie objekta piebraukt, ir arī tādas, kur piekļūšana ir sarežģītāka un stādāmais materiāls jānes iekšā pašam. Tās ir lietas, ko pirms darbu veikšanas nevar paredzēt, ar to saskaros brīdī, kad nonāku mežā, un tad arī mainās darba ilgums. Šobrīd veicu agrotehnisko kopšanu. Te jau ir ļoti daudz aspektu, ko iespējams apgūt, tikai darot. Piemēram, ar kādu tehniku strādāsi, kādas būs degvielas cenas, vai tehnika izturēs. Arī laika apstākļi jāņem vērā.

Jaunais konkurss ir jau izsludināts. Jau esmu sācis izvēlēties iepirkuma daļas, kurās iesniegt piedāvājumu šogad. Tas viss ir izdarāms, tikai pašam jāgrib,” tā Mārtiņš.