Meža resursu pietiek, trūkst jaudas un cilvēku
Izaicinājumu pilnais 2022. gads Latvijas mežizstrādē
Foto: "Delfi" arhīvs
Meža nozares vēsturē 2022. gads tiks ierakstīts kā dinamikas un mainības pilns laiks, kas mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem nodrošinājis gan produktivitāti, gan arī negaidītus izaicinājumus.
Viens no lielākajiem meža nozares uzņēmumiem – AS “Latvijas valsts meži” (LVM) – norāda, ka jau 2021. gada nogalē varēja novērot tendences, kas 2022. gadā kļuva arvien jūtamākas. Vienu tendenci raksturo labs pieprasījums pēc vērtīgajiem produktiem – skuju koku zāģbaļķiem un bērza finierklučiem. Šī pieprasījuma pamatā ir ļoti augstā pēcpandēmijas laika ekonomiskā aktivitāte būvniecības, mājokļu renovācijas, mēbeļu ražošanas, mašīnbūves, arī kuģniecības segmentos. Otra izteikta tendence ir iepriekš neprognozētos apjomos piedzīvotā vajadzība pēc kurināmā – gan malkas, gan šķeldas. To ietekmēja šķeldas importa apjomu straujā samazināšanās no Baltkrievijas, attīstoties vietējai pārstrādei un patēriņam, kā arī stājoties spēkā Baltkrievijas noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem un izvedmuitas tarifiem.
Tomēr lielākās pārmaiņas meža nozarē ieviesa Krievijas iebrukums Ukrainā, kura ietekmē pilnībā mainījās un joprojām turpina mainīties gan apaļkoksnes, gan no apaļkoksnes saražoto produktu – zāģmateriālu, saplākšņa, mēbeļu sagatavju, apdares materiālu, granulu, plātņu – plūsmas pasaules mērogā. Tie apaļkoksnes apjomi, kas līdz šim Eiropas, ASV, Āzijas tirgos nonāca no Krievijas un Baltkrievijas, 2022. gadā noteikto ekonomisko sankciju dēļ atbrīvoja vietu pašmāju ražotāju piedāvājumam. Tas bija galvenais iemesls, kādēļ līdz pat vasaras vidum cenas visos segmentos sasniedza jaunus, vēl nepieredzētus rekordus. Palielinoties vajadzībai stiprināt enerģētisko neatkarību, malkas cena sasniedza pat 100 EUR/m³ līmeni un strauji pietuvojās pārstrādei piemēroto produktu – taras kluču, tehnoloģiskās koksnes – cenām. Visi, tostarp arī AS “Latvijas valsts meži”, meklēja iespējas palielināt šķeldas ražošanas apjomus, lai apmierinātu strauji augošo pieprasījumu no siltumražotājiem.
Tomēr jau 2022. gada rudenī varēja novērot tendenci pieprasījumam samazināties un cenām kristies, jo noliktavas jau bija piepildītas. Tam ir vairāki izskaidrojumi – gan straujais inflācijas un visa veida izmaksu pieaugums, gan pārsātinātā tirgus situācija, gan attiecīgi pieprasījuma mazināšanās, samazinoties ekonomikas, tostarp būvniecības, aktivitātei. Tomēr, lai arī apaļo kokmateriālu cenas samazinājušās par 10–20% un samazinājums būs vērojams arī turpmāk, cenas aizvien ir gana augstas.
Tomēr lielākās pārmaiņas meža nozarē ieviesa Krievijas iebrukums Ukrainā, kura ietekmē pilnībā mainījās un joprojām turpina mainīties gan apaļkoksnes, gan no apaļkoksnes saražoto produktu – zāģmateriālu, saplākšņa, mēbeļu sagatavju, apdares materiālu, granulu, plātņu – plūsmas pasaules mērogā. Tie apaļkoksnes apjomi, kas līdz šim Eiropas, ASV, Āzijas tirgos nonāca no Krievijas un Baltkrievijas, 2022. gadā noteikto ekonomisko sankciju dēļ atbrīvoja vietu pašmāju ražotāju piedāvājumam. Tas bija galvenais iemesls, kādēļ līdz pat vasaras vidum cenas visos segmentos sasniedza jaunus, vēl nepieredzētus rekordus. Palielinoties vajadzībai stiprināt enerģētisko neatkarību, malkas cena sasniedza pat 100 EUR/m³ līmeni un strauji pietuvojās pārstrādei piemēroto produktu – taras kluču, tehnoloģiskās koksnes – cenām. Visi, tostarp arī AS “Latvijas valsts meži”, meklēja iespējas palielināt šķeldas ražošanas apjomus, lai apmierinātu strauji augošo pieprasījumu no siltumražotājiem.
Tomēr jau 2022. gada rudenī varēja novērot tendenci pieprasījumam samazināties un cenām kristies, jo noliktavas jau bija piepildītas. Tam ir vairāki izskaidrojumi – gan straujais inflācijas un visa veida izmaksu pieaugums, gan pārsātinātā tirgus situācija, gan attiecīgi pieprasījuma mazināšanās, samazinoties ekonomikas, tostarp būvniecības, aktivitātei. Tomēr, lai arī apaļo kokmateriālu cenas samazinājušās par 10–20% un samazinājums būs vērojams arī turpmāk, cenas aizvien ir gana augstas.
Mežizstrādes pakalpojuma pieejamību ietekmē tirgus
Visi minētie faktori ietekmē arī mežizstrādes pakalpojuma pieejamību Latvijā. AS “Latvijas valsts meži” mežizstrādes izpilddirektors Andris Insbergs skaidro, ka mūsdienās mežizstrādes pakalpojums ir sarežģīts – tas ir pakalpojumu komplekss, kas sastāv no koka nozāģēšanas, visa stumbra kvalitātes izvērtēšanas, tā sazāģēšanas, lai tiktu iegūta maksimālā iespējamā vērtība naudas izteiksmē. Lai izstrādātu cirsmu un iegūto koksni aizvestu uz vietu, no kuras to var transportēt tālāk, ir nepieciešams divu tehnikas vienību komplekts – kokmateriālu sagatavošanas mašīna jeb harvesters un kokmateriālu pievešanas mašīna –forvarders. Harvesteri ir komplicētas mašīnas, kas prasa pamatīgas investīcijas, tāpēc ir nepārtraukta nepieciešamība pēc labiem šo mašīnu operatoriem. Lai operatori varētu sākt strādāt ar harvesteru, nepieciešams pusgadu trenēties un mācīties, taču par prasmīgu operatoru var kļūt tikai pēc diviem darba gadiem. Somi apgalvo, ka labu harvestera operatoru apmācīt prasa tikpat laika un pūļu, cik apmācīt profesionālu aviācijas pilotu.
Meža tehnikas operatoru apmācību Latvijā veic Ogres tehnikums, “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” (MeKA) un privāti uzņēmumi. Arī AS “Latvijas valsts meži” iegulda daudz darba operatoru kvalifikācijas celšanā – gan semināru, gan tiešās komunikācijas veidā; uzņēmuma profesionāļi gan skaidro, gan norāda uz lietām, kas ir jāuzlabo. AS “Latvijas valsts meži” ir izstrādājusi un nodevusi iestādēm mācību programmu. Ja kāds no LVM partneriem sāk darba attiecības ar jaunu darbinieku, viņam šī programma ir jāapgūst.
Meža tehnikas operatoru apmācību Latvijā veic Ogres tehnikums, “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” (MeKA) un privāti uzņēmumi. Arī AS “Latvijas valsts meži” iegulda daudz darba operatoru kvalifikācijas celšanā – gan semināru, gan tiešās komunikācijas veidā; uzņēmuma profesionāļi gan skaidro, gan norāda uz lietām, kas ir jāuzlabo. AS “Latvijas valsts meži” ir izstrādājusi un nodevusi iestādēm mācību programmu. Ja kāds no LVM partneriem sāk darba attiecības ar jaunu darbinieku, viņam šī programma ir jāapgūst.
Nepietiekamas mežizstrādes pakalpojumu sniedzēju jaudas
Lai veiktu plānotos mežizstrādes darbus, AS “Latvijas valsts meži” šo pakalpojumu pērk publiskā iepirkumā. Tiek slēgti gan ilgtermiņa mežizstrādes līgumi uz 5 gadiem, gan īstermiņa līgumi uz 2 gadu vai īsāku periodu. Šajos līgumos tiek noteikti pakalpojuma cenas indeksācijas mehānismi, nosakot, kā mainās cena, ja valstī inflācija pārsniedz 2%, pieaug degvielas cena vai mainās operatora atalgojums.
Taču kopš 2022. gada pavasara mežizstrādes pakalpojumu sniedzēju jaudu piedāvājums nav bijis pietiekams. Andris Insbergs atklāj: “Šogad vispārīgās vienošanās ietvaros uzņēmuma vārdā sūtījām uzaicinājumus 18 reizes, taču interese no pakalpojumu sniedzēju puses bija zema. Piemēram, atjaunošanas cirtēs nepieciešamais pakalpojuma apjoms bija 604 000 m³, bet līgumi tika noslēgti par 334 000 m³ jeb tikai 55,3% no nepieciešamā apjoma. Līdzīga situācija bija vērojama arī, piedāvājot iespēju veikt meža darbus kopšanas cirtēs un bojātu koku cirtēs. Diemžēl četri pakalpojumu sniedzēji ar astoņiem tehnikas komplektiem (harvesters un forvarders) lauza līgumus, neraugoties uz ievērojamu līguma nodrošinājuma summu, ko nācās zaudēt. To varētu skaidrot ar interesi strādāt savā mežā vai citur.”
Taču kopš 2022. gada pavasara mežizstrādes pakalpojumu sniedzēju jaudu piedāvājums nav bijis pietiekams. Andris Insbergs atklāj: “Šogad vispārīgās vienošanās ietvaros uzņēmuma vārdā sūtījām uzaicinājumus 18 reizes, taču interese no pakalpojumu sniedzēju puses bija zema. Piemēram, atjaunošanas cirtēs nepieciešamais pakalpojuma apjoms bija 604 000 m³, bet līgumi tika noslēgti par 334 000 m³ jeb tikai 55,3% no nepieciešamā apjoma. Līdzīga situācija bija vērojama arī, piedāvājot iespēju veikt meža darbus kopšanas cirtēs un bojātu koku cirtēs. Diemžēl četri pakalpojumu sniedzēji ar astoņiem tehnikas komplektiem (harvesters un forvarders) lauza līgumus, neraugoties uz ievērojamu līguma nodrošinājuma summu, ko nācās zaudēt. To varētu skaidrot ar interesi strādāt savā mežā vai citur.”
Kādas būs sekas?
Situācija, ka Latvijā trūkst mežizstrādes pakalpojuma jaudas, būtiski ietekmē gan privāto mežu īpašniekus, gan arī LVM kā valsts mežu apsaimniekotāju. Stāsta Andris Insbergs: “Aktīvi aicinājām mežizstrādes pakalpojumu sniedzējus slēgt jaunus līgumus, taču piedāvājums nav bijis pietiekams. Protams, mežizstrādes pakalpojumu sniedzēju trūkums nenozīmē, ka “Latvijas valsts mežu” mežizstrāde ir pilnībā apstājusies. Saviem klientiem piegādāsim visus līgumu ietvaros nolīgtos koksnes apjomus, vienīgi jārēķinās, ka ir iespējami kavējumi. Šogad LVM plānoja sagatavot 6,95 miljonus m³ koksnes produktu, taču faktiski tiks sagatavoti 6,5 miljoni m³ koksnes produktu, kas ir par 450 tūkstošiem kubikmetru mazāk.”
Insbergs norāda, ka būtiskas sekas nākotnē var radīt meža kopšanas darbu atlikšana uz vēlāku laiku. Jau šobrīd AS “Latvijas valsts meži” apzinās, ka kopšanas cirtēs šogad nevarēs izpildīt plānoto. Andris Insbergs skaidro: “Protams, kopšanu mežā var atlikt par gadu, tomēr tas rada nopietnas bažas par nākotnes meža kvalitāti. Krājas kopšanas cirtes ir viens no svarīgākajiem mežsaimniecības darbiem visā meža audzēšanas laikā. Kokiem pieaugot, kopšanas ciršu galvenais uzdevums ir uzlabot atstāto koku kvalitāti un vērtību, veicinot to attīstību. Vainags ir koku augšanas un koksnes ražošanas “fabrika”. Lai mežaudzē veidotos pietiekami lieli vainagi, nepieciešams nodrošināt vislabvēlīgākos apstākļus vērtīgāko koku augšanai, periodiski cērtot kokus, kas to kavē.”
Vienlaikus, ņemot vērā tirgus situāciju, LVM mežizstrādes izpilddirektors sola, ka arī turpmāk uzņēmums kāpinās šķeldas ražošanas apjomus, piesaistot pakalpojumu sniedzējus un palielinot enerģētiskās koksnes ieguvi, saražojot papildu 200 tūkstošus berkubikmetru šķeldas gadā.
Jau šobrīd “Latvijas valsts meži” izsludina jaunus iepirkumus ar jauniem nosacījumiem, ir saņemti piedāvājumi, visticamāk, tiks slēgti līgumi. Notiek darbs pie jaunas vispārīgās vienošanās izveides, tiek izstrādāti jauni, elastīgāki indeksācijas mehānismi, ir izveidots jauns pakalpojumu sniedzēju loks.
Insbergs norāda, ka būtiskas sekas nākotnē var radīt meža kopšanas darbu atlikšana uz vēlāku laiku. Jau šobrīd AS “Latvijas valsts meži” apzinās, ka kopšanas cirtēs šogad nevarēs izpildīt plānoto. Andris Insbergs skaidro: “Protams, kopšanu mežā var atlikt par gadu, tomēr tas rada nopietnas bažas par nākotnes meža kvalitāti. Krājas kopšanas cirtes ir viens no svarīgākajiem mežsaimniecības darbiem visā meža audzēšanas laikā. Kokiem pieaugot, kopšanas ciršu galvenais uzdevums ir uzlabot atstāto koku kvalitāti un vērtību, veicinot to attīstību. Vainags ir koku augšanas un koksnes ražošanas “fabrika”. Lai mežaudzē veidotos pietiekami lieli vainagi, nepieciešams nodrošināt vislabvēlīgākos apstākļus vērtīgāko koku augšanai, periodiski cērtot kokus, kas to kavē.”
Vienlaikus, ņemot vērā tirgus situāciju, LVM mežizstrādes izpilddirektors sola, ka arī turpmāk uzņēmums kāpinās šķeldas ražošanas apjomus, piesaistot pakalpojumu sniedzējus un palielinot enerģētiskās koksnes ieguvi, saražojot papildu 200 tūkstošus berkubikmetru šķeldas gadā.
Jau šobrīd “Latvijas valsts meži” izsludina jaunus iepirkumus ar jauniem nosacījumiem, ir saņemti piedāvājumi, visticamāk, tiks slēgti līgumi. Notiek darbs pie jaunas vispārīgās vienošanās izveides, tiek izstrādāti jauni, elastīgāki indeksācijas mehānismi, ir izveidots jauns pakalpojumu sniedzēju loks.
Darāmie darbi
“Latvijā meža resursu pietiek,” apliecina Insbergs, “ir daudz mazvērtīgo audžu, tāpat var izkopt jaunaudzes un iegūt enerģētisko šķeldu, ir krūmu platības. Lielākā problēma ir mežizstrādes jaudas un cilvēki – ja tehniku ir iespējams nopirkt, tad cilvēkus, kas to apkalpo, nav iespējams piesaistīt uzreiz.”
LVM mežizstrādes izpilddirektors uzsver izglītības nozīmi: “Tā kā meža nozares stabilitāte ir ļoti svarīga, valstij kopā ar meža nozares organizācijām būtu jāpievērš lielāka uzmanība meža izglītībai, lai pietiekamā apjomā būtu pieejami speciālisti, kas prot kvalitatīvi veikt mežizstrādes darbus. LVM rosina mežizstrādes uzņēmumus un to interešu organizācijas strauji veikt investīcijas gan cilvēkresursu (meža mašīnu operatoru un kokvedēju šoferu) attīstībā, gan tehnikas parka paplašināšanā.”
Latvijai arī jāspēj pārstāvēt savas intereses Eiropas Savienības mērogā. Insbergs uzskata, ka Latvijas mežizstrādi ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt “zaļais kurss”, kura ietvaros izstrādātie dokumentu projekti šobrīd neatbalsta enerģijas iegūšanu no koksnes. Šāda nostāja Latvijai ir radikāli bīstama. “Zaļais kurss”, protams, ir atbalstāms – vairāk izmantot atjaunīgos resursus, vairāk nodarboties ar produktīvu mežsaimniecību, kas nodrošina ogļskābās gāzes piesaisti. Taču mežsaimniecība tiek pretstatīta bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai, bieži tas ir emocionāli un bez zinātniska pamata. Jāsaprot, ka, Latvijai samazinot teritorijas, kurās iespējams audzēt mežu un ražot meža produkciju, mēs samazinām iespēju nodrošināt mūsu iedzīvotāju labklājību. Ņemot vērā, ka karš Ukrainā un atteikšanās no Krievijas energoresursiem nosaka nepieciešamību pēc iespējas efektīvi izmantot mežsaimniecības produktus, būtu svarīgi ļoti rūpīgi izvērtēt Eiropas Savienības politikas “zaļās” vienošanās ietvaros. Šie lēmumi tiek pieņemti Eiropas līmenī, tāpēc Latvijai ir svarīgi kopā ar Skandināvijas valstīm, kas arī ir meža valstis, spēt vienoti pārstāvēt savas intereses.
LVM mežizstrādes izpilddirektors uzsver izglītības nozīmi: “Tā kā meža nozares stabilitāte ir ļoti svarīga, valstij kopā ar meža nozares organizācijām būtu jāpievērš lielāka uzmanība meža izglītībai, lai pietiekamā apjomā būtu pieejami speciālisti, kas prot kvalitatīvi veikt mežizstrādes darbus. LVM rosina mežizstrādes uzņēmumus un to interešu organizācijas strauji veikt investīcijas gan cilvēkresursu (meža mašīnu operatoru un kokvedēju šoferu) attīstībā, gan tehnikas parka paplašināšanā.”
Latvijai arī jāspēj pārstāvēt savas intereses Eiropas Savienības mērogā. Insbergs uzskata, ka Latvijas mežizstrādi ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt “zaļais kurss”, kura ietvaros izstrādātie dokumentu projekti šobrīd neatbalsta enerģijas iegūšanu no koksnes. Šāda nostāja Latvijai ir radikāli bīstama. “Zaļais kurss”, protams, ir atbalstāms – vairāk izmantot atjaunīgos resursus, vairāk nodarboties ar produktīvu mežsaimniecību, kas nodrošina ogļskābās gāzes piesaisti. Taču mežsaimniecība tiek pretstatīta bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai, bieži tas ir emocionāli un bez zinātniska pamata. Jāsaprot, ka, Latvijai samazinot teritorijas, kurās iespējams audzēt mežu un ražot meža produkciju, mēs samazinām iespēju nodrošināt mūsu iedzīvotāju labklājību. Ņemot vērā, ka karš Ukrainā un atteikšanās no Krievijas energoresursiem nosaka nepieciešamību pēc iespējas efektīvi izmantot mežsaimniecības produktus, būtu svarīgi ļoti rūpīgi izvērtēt Eiropas Savienības politikas “zaļās” vienošanās ietvaros. Šie lēmumi tiek pieņemti Eiropas līmenī, tāpēc Latvijai ir svarīgi kopā ar Skandināvijas valstīm, kas arī ir meža valstis, spēt vienoti pārstāvēt savas intereses.