Zviedrijā būvēs "pilsētu" no koka

Teksts: Latvijas valsts meži
Publicitātes foto
Pēc nepilniem diviem gadiem Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā paredzēts uzsākt pilsētas kompleksa “Wood City” būvniecību. Tas būs unikāls, pasaulē lielākais ēku komplekss, kas būvēts no dabai draudzīgākā būvniecības materiāla – koka. Arī Latvijai ir augsts koka būvniecības potenciāls.

Visā pasaulē būvniecības sektors atbildīgs par 35% radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju, tāpēc koks, kā atjaunojams un pilnīgi dabisks izejmateriāls iegūst arvien lielāku nozīmi būvniecībā, un daudzstāvu ēkas, būvētas no koka, tiek uzskatītas par reālu instrumentu, ar kuru ievērojami palēnināt klimata pārmaiņas.

Plānots, ka “Wood City” 250 000 kvadrātmetru plašo kompleksu veidos 7 000 biroju telpas un 2 000 no koka būvētas dzīvojamās mājas. Būvniecības darbi sāksies 2025. gadā, bet jau 2027. gadā sagaidāmas pirmās pabeigtās ēkas.
Būvniecības tendences pasaulē un Eiropā rāda, ka koksni arvien vairāk novērtē kā teicamu būvniecības materiālu un arī instrumentu cīņā ar klimata pārmaiņām. Par to liecina koka ēku īpatsvars, kas pēdējos gados ir palielinājies. Piemēram, Austrijā koka būvniecības īpatsvars 20 gadu laikā pieaudzis par vairāk nekā 70 % un 2018. gadā sasniedza 24 % no izmantotās lietderīgās platības. Turklāt no koka tiek būvētas arvien augstākas ēkas – pašlaik augstākās ēkas tituls pieder dzīvokļu un biroju namam ASV, Viskonsīnā, tā sniedzas 86,65 metru augstumā. 25 stāvu ēkai ir betona pamati, lifts un kāpņu šahtas, bet pārējā konstrukcija ir izgatavota no CLT un līmētās koksnes. Atbildīgi ekspluatējot koka ēkas, to kalpošanas laiks var būt vairāk nekā 100 gadi.
No meža stāda līdz koka būvei
Klimatgudra un zinātnē balstīta mežu apsaimniekošana ir vienlaikus instruments cīņā ar klimata pārmaiņām un arī pamats koka būvniecībai. Mežu atjaunošanā izmantotie selekcionētie stādi un ilgtspējīgi apsaimniekoti meži nodrošina kvalitatīvas un ražīgas mežaudzes. Tieši šādas mežaudzes augšanas laikā piesaista vairāk CO2 un vēlāk nodrošina augstas kvalitātes izejmateriālus, kas, izmantoti koka ēkās, noglabā sevī CO2.
“Latvijai kā mežiem bagātai zemei ir unikāla iespēja jo plaši izmantot savu vietējo atjaunojamo resursu, tostarp arī būvniecībā. Zināms, ka ēkas, kas būvētas no koka, labvēlīgi ietekmē cilvēku veselību, turklāt tās gadu desmitiem sevī droši noglabā klimatam tik nevēlamo CO2.

Latvijā augošo koksni nevis eksportējot, bet izmantojot būvniecībā mūsu pašu ēkās, mēs palielinām arī kopējo CO2 piesaisti Latvijā, kas ir ļoti nozīmīgi Eiropas zaļās vienošanās kontekstā,” norāda AS “Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Klimatneitrāla būvniecība Latvijā: piemēri
2017. gadā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) Dundagā atklāja pirmo no uzņēmuma klientu centriem, kura būvniecībā plaši izmantota koksne. Arī pirms diviem gadiem atklātais Zemgales reģiona klientu centrs būvēts, plaši izmantojot koksni gan būvkonstrukcijās, gan interjera veidošanā, apvienojot modernu, ērtu dizainu un apliecinot koksnes kā inovatīva un videi draudzīga būvmateriāla priekšrocības. Zemgales klientu centra būvniecībā izmantotie kokmateriāli izgatavoti no apmēram 1200 m3 apaļās koksnes materiāliem – šāds daudzums koksnes Latvijas mežos izaug apmēram 25 minūtēs.

Dundagas klientu centrs

Pašlaik noslēgumam tuvojas apjomīgie būvniecības darbi jaunajā LVM Mežvidu kokaudzētavā, kur stādu šķirošanas un apstrādes kompleksa izbūvei izmantotas līdz pat 30 metru garas vienlaidu koka sijas. Šajās konstrukcijās izmantoti apmēram 600 m3 koksnes, kas sevī uz visu ekspluatācijas laiku noglabās ap 600 tonnām CO2.

LVM Mežvidu kokaudzētava

Viens no pēdējā laika spilgtiem klimatneitrālas būvniecības piemēriem ir Latvijā lielākā pasīvā publiskā koka konstrukciju ēka – Ogres Centrālā bibliotēka, kas tika atklāta 2021. gadā un kuras būvniecībā izmantoti 800 kubikmetri koksnes. Ēkas nesošās konstrukcijas ir izgatavotas no līmētiem masīvkoka paneļiem, kas līmēti krusteniski un gareniski, tādējādi nodrošinot nesošajām konstrukcijām nepieciešamo augsto strukturālo izturību un stabilitāti. Papildus interjerā esošā koksne rada mājīgu un siltu sajūtu bibliotēkas apmeklētājiem.

Ogres Centrālā bibliotēka

Lai Latvijā veicinātu koksnes izmantošanu būvniecībā, 2021. gadā LVM noslēdza divus sadarbības memorandus: ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju un Ekonomikas ministriju. Sadarbība paredz veicināt koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un izmantošanu būvniecībā, sekmējot ilgtspējīgu būvniecību un Latvijas ekonomikas izaugsmi.