Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju optimisms attiecībā uz nākotni pieaug un eiropieši vēlas redzēt spēcīgāku un neatkarīgāku Eiropas Savienību, jo īpaši pašreizējo globālo izaicinājumu apstākļos, liecina šonedēļ publicētā jaunākā Eirobarometra standartaptauja.
Vairāk nekā trīs ceturtdaļas eiropiešu (77%) atbalsta kopējo drošības un aizsardzības politiku starp ES valstīm, savukārt vairāk nekā septiņi no desmit ES iedzīvotājiem (71%) piekrīt, ka ES ir jākāpina militārā ekipējuma ražošanas jaudas.
Tajā pašā laikā gandrīz septiņi no desmit ES pilsoņiem (69%) ir "par" dalībvalstu kopējo ārpolitiku. Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju piekrīt, ka ES ir vieta, kur nemierīgā pasaulē justies droši (67%), un ka ES ir pietiekamas pilnvaras un instrumenti, lai aizstāvētu Eiropas ekonomiskās intereses pasaules ekonomikā (69%).
Eiropieši uzskata, ka ES rīcības prioritārā joma vidējā termiņā ir drošība un aizsardzība (34%), kam seko klimats un vide (30%). Trešajā vietā ir veselības joma (26%) un ceturtajā — ekonomika un migrācija (abas 25%).
Tajā pašā laikā gandrīz puse (46%) no visiem iedzīvotājiem uzskata, ka viņu dzīvi īstermiņā vispozitīvāk ietekmēs miers un stabilitāte, kam seko pārtikas, veselības aprūpes preču un izejvielu apgādes nodrošināšana ES (28%), plašākas darba iespējas un migrācijas pārvaldība (26%).
Attiecībā uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu gandrīz deviņi no desmit (87%) aptaujātajiem atbalsta humānās palīdzības sniegšanu kara skartajiem cilvēkiem, un vairāk nekā astoņi no desmit (83%) piekrīt uzņemt Eiropas Savienībā cilvēkus, kas bēg no kara. 72% ES iedzīvotāju atbalsta ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdību, uzņēmumiem un privātpersonām, un 70% iedzīvotāju piekrīt finansiāla atbalsta sniegšanai Ukrainai. Seši no desmit respondentiem atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un ES finansējumu militārā ekipējuma iegādei un piegādei Ukrainai.
Raugoties uz pēdējām piedzīvotajām krīzēm, ES iedzīvotāju skatījumu uz nākotni visspēcīgāk ir ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā (42%), kam seko pandēmija un citas veselības krīzes (34%) un ekonomikas un finanšu krīze (23%).
Piecpadsmit aktuālo ES risināmo izaicinājumu sarakstā Ukrainā notiekošais karš ir atzīmēts kā viens no diviem svarīgākajiem izaicinājumiem Eiropas Savienībai — kopumā to ir atzīmējuši 35% respondentu, proti, par 7 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada novembrī. Tam seko imigrācija (24%), starptautiskā situācija (22%) un inflācija (19%). Inflācija joprojām ir visbiežāk atzīmētais izaicinājums valstu līmenī, proti, 38%, tomēr šeit jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo apsekojumu attiecīgais rādītājs ir noslīdējis par sešiem procentpunktiem.
Iedzīvotāju skatījums uz Eiropas ekonomisko situāciju kopš 2023. gada rudens ir uzlabojies, un 47% respondentu tagad to vērtē kā "labu", kas ir augstākais līmenis kopš 2019. gada. Daudzi iedzīvotāji (45%) uzskata, ka Eiropas ekonomiskā situācija nākamos 12 mēnešus saglabāsies stabila. Pozitīvu tendenci apliecina arī stabili lielais atbalsts eiro gan ES kopumā (70%), gan eirozonā (78%).
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, gandrīz trīs ceturtdaļas respondentu (74%) apgalvo, ka jūtas kā ES pilsoņi — arī šis ir augstākais rādītājs vairāk nekā divdesmit gadu laikā. Vairāk nekā seši no desmit ES iedzīvotājiem (62%) arī optimistiski raugās uz ES nākotni, proti, šis rādītājs ir nedaudz paaugstinājies kopš iepriekšējā apsekojuma 2023. gada rudenī. Ir palielinājusies arī iedzīvotāju uzticēšanās ES (tagad 49%), kamēr valstu valdībām uzticas 33% iedzīvotāju.
Gandrīz seši ES pilsoņi no desmit ir apmierināti ar demokrātiju Eiropas Savienībā (57%) un savā valstī (58%).
Eirobarometra 101. standartaptauja (2024. gada pavasarī) tika veikta visās 27 ES dalībvalstīs no 2024. gada 3. līdz 28. aprīlim.
Klātienē tika aptaujāti 26 399 ES pilsoņu.