Aviācijas un biznesa magnēts – virza ambiciozo 'Lidostas pilsētas' projektu
"Delfi Bizness" redaktore
Ingrīda Drazdovska
Foto: Mārtiņš Purviņš, DELFI
Lidosta "Rīga" kļūs ne vien par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā, bet arī radīs uzņēmējdarbībai arvien pievilcīgāku vidi, paredz tās šogad apstiprinātā darbības stratēģija līdz 2027. gadam. Ir plānots aktualizēt arī lidostas ģenerālo attīstības plānu līdz 2050. gadam.
Stratēģija pieņemta vēl pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā. Līdz šim satricinājumi, ko tas nesis, nav bremzējuši lidostas attīstības plānus, taču izmaiņas varētu skart šo plānu budžetu, atzīst valsts AS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. Tostarp lidosta turpina virzību uz ilgtspējas mērķu sasniegšanu. "Tieši otrādi – vēlamies ātrāk īstenot projektus, kur redzam, ka nākotnē būs vēl lielāks sadārdzinājums. Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī būs jāapstājas un jāapdomā – vai nākamo soli speram jau tagad vai vēlāk. Šobrīd gan situācija nav tāda, lai būtu jāpārskata mūsu plāni," viņa saka.
Pilsēta pilsētā
Stratēģijas centrā ir lidostas pilsētas koncepcija, proti, tā nav tikai aviācijas centrs, bet ir būtisks priekšnosacījums veiksmīgas biznesa ekosistēmas attīstībai. Stratēģija ir sagatavota turpmākajiem pieciem gadiem, un sākotnējās investīciju aplēses bija 247 miljoni eiro. Viens no nozīmīgākajiem projektiem ir jaunais pasažieru terminālis (jeb formāli – attīstības 6. kārta), kura paredzētā kapacitāte ir 12 miljoni pasažieru gadā, bet kopējā platība – ap 30 tūkstošiem kvadrātmetru. To ir plānots savienot ar turpat līdzās topošo "Rail Baltica" dzelzceļa staciju, veidojot vienotu un multimodālu transporta mezglu. Savukārt ap šo mezglu ir iecerēts attīstīt biznesa parku un vēl plašākā skatījumā – lidostas pilsētu "RIX Airport City" ar viesnīcām, biroju centriem, loģistikas, aviācijas kravu un e-komercijas noliktavām. Tāpat tur varētu tapt vieglās rūpniecības objekti, radītas pasākumu rīkošanas, izklaides iespējas.

Jāpiebilst, ka jau šobrīd lidostas tuvumā attīstās dažādi biznesa virzieni, šo teritoriju uzņēmēji uzskata par perspektīvu. Piemēram, šopavasar Rīgas pašvaldības rīkotajā izsolē par 5,679 miljoniem eiro "Sirin Development" iegādājies 22 zemesgabalus, kur plāno izveidot apjomīgu loģistikas kompleksu.
"Rail Baltica" lidostas dzelzceļa stacija. Publicitātes attēls.
Lidostas pilsēta būs plašs un visaptverošs skatījums, pamatā ir vairāku virzienu attīstība, konkrētu biznesu piesaiste un to sinerģija ar lidostas pamata biznesu.
Laila Odiņa, "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja
Paralēli "Rail Baltica" īstenotāji ziņo, ka 2021. gadā sākta lidostas projekta posma izbūve, veicot būvdarbus 4,5 miljonu eiro apjomā, bet šogad būvlaukuma teritorija paplašinās: notiek jauna piebraucamā ceļa uz/no lidostas, stāvvietas paplašinājuma un inženierkomunikāciju izbūve. Paredzēts sākt būvēt pāļus estakādei, un notiks pirmie stacijas ēkas izveides darbi, jauna gājēju tilta, kas savienos termināli ar lidostu, un "air-to-rail" (bagāžas) tuneļa izbūve.

Lidostas pilsēta būs plašs un visaptverošs skatījums, pamatā ir vairāku virzienu attīstība, konkrētu biznesu piesaiste un to sinerģija ar lidostas pamata biznesu. "Tas ir viens no iemesliem, kādēļ runājam ne tikai par biznesa parku vien, bet kopumā par lidostas pilsētas attīstību, kas ietvertu visu, kas atrodas lidostā un ap to, kas vēl tiks izveidots. Šobrīd strādājam pie jaunās koncepcijas izveides, ko tuvākā gada laikā varētu prezentēt. Lidostas pilsēta būs savienota gan ar Rīgas centru, gan citām valstīm Baltijā – ar "Rail Baltica" palīdzību," stāsta Odiņa.
Lidostas "Rīga" vidējā termiņa darbības stratēģijas "Skrejceļš 2027" mērķi

Attīstīt savienojamību un palielināt apkalpoto pasažieru skaitu un kravu apgrozījumu ar mērķi kļūt par Ziemeļeiropas satiksmes centru

Attīstīt drošu, ilgtspējīgu un nākotnes prasībām atbilstošu lidostas infrastruktūru

Uzlabot pasažieru un partneru pieredzi, padarot procesus efektīvākus, ieviešot inovācijas un automatizāciju

Radīt jaunas iespējas biznesa partneriem un ceļotājiem, attīstot lidostas pilsētu un plašu pakalpojumu klāstu

Veicināt aviācijas nozares attīstību, noturot un piesaistot augstas raudzes speciālistus, nodrošinot izaugsmes iespējas un panākumus veicinošu darba vidi.
Ap multimodālo transporta mezglu ir iecerēts attīstīt biznesa parku (ideja vēl tiek slīpēta). Tas ir plānots aiz "Rail Baltica" lidostas dzelzceļa stacijas. Publicitātes attēls.
Jāiegulda pastāvīgi
Arī pašlaik lidosta ir kas vairāk par termināli, kur pasažieri ierodas un no kura ar lidmašīnu dodas tālāk. Tas ir vērienīgs un sarežģīts komplekss. Investīcijas tā uzturēšanā, pilnveidošanā notiek nemitīgi, izvērtējot to, kas uzbūvēts, izveidots iepriekš, – kā to atjaunot, kas šobrīd ir aktuāls un nepieciešams, turklāt ir daudz "neredzamu" lietu, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšana vai ilgtspējas nodrošināšana. Tāpat tiek domāts un vērtēts, kas būs vajadzīgs nākotnē.

"Lidlauks ir sertificēts, atbilst visām ES noteiktajām prasībām, kas attiecas uz tā drošu ekspluatāciju. Infrastruktūrā ir jāiegulda, lai varētu garantēt drošus lidojumus. Saimniecība ir liela – skrejceļš, manevrēšanas un piebraucamie, ātrās nobraukšanas ceļi, peroni – tas viss ir jāuztur, jāatjauno," darbības lauku iezīmē Odiņa.

Ir lietas un ieguldījumi, kas nav acīmredzami, piemēram, energoapgādē. Daļa no vairāk nekā 40 mazajām apakšstacijām lidostā kalpo kopš padomju laikiem un ir neefektīvas. Līdz 2030. gadam no daļas ir paredzēts atteikties, daļu ir plānots atjaunot, kā arī izveidot jaunas tā, lai pietiktu jaudas arī visiem nākotnes attīstības projektiem, tostarp biznesa parkam.
Investīcijas lidostā "Rīga"

2004.–2006. gads
  • Skrejceļa pagarināšanas projekts.
  • Izmaksas – 23,5 miljoni eiro.
  • ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums – 16,5 miljoni eiro (ap 70%)

2007.–2013. gads
  • Attīstīti peroni, izveidoti pretapledošanas apstrādes laukumi, ātrā nobrauktuve, uzbūvēts jauns ugunsdzēsēju depo, atkritumu šķirošanas angārs, auto mazgāšanas angārs.
  • Uzlabotas apgaismojuma sistēmas.
  • Kopējās izmaksas – nedaudz virs 93 miljoniem eiro; līdzfinansējums no Kohēzijas fonda – 57,711 miljoni eiro (ap 60%).
  • Tas ļāvis lidostai iegūt 2. kategoriju, kas atļauj lidmašīnām nosēsties mazāk labvēlīgos apstākļos ar sliktāku redzamību.

2014.–2020. gads
(Covid-19 ietekmes dēļ termiņš pagarināts līdz 2023. gadam)
Lidosta īsteno septiņas aktivitātes ar mērķi attīstīt drošu un ilgtspējīgu infrastruktūru:

  • otrās ātrās nobrauktuves izbūve (pabeigts projekts);
  • perona manevrēšanas ceļa aprīkošana ar ass gaismām (pabeigts);
  • publiskās daļas lietusūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija;
  • CO2 emisijas samazināšana lidostas teritorijas apgaismojuma infrastruktūrā;
  • helikopteru nosēšanās laukuma izbūve (šobrīd notiek tā sertifikācija);
  • 3. standarta EDS (sprāgstvielu atklāšanas sistēmas bagāžas pārbaudei) iekārtu iegāde;
  • tehnisko dienesta ēku rekonstrukcija (projekts iesākts).

  • Kopējās izmaksas – 23 miljoni eiro.
  • ES struktūrfondu līdzfinansējums – 11,5 miljoni eiro (25–85% apjomā atkarībā no konkrētā projekta).
    Skatījums līdz 2050. gadam
    Īstenojot stratēģiju, tiecoties uz mērķi 9 miljoni apkalpotu pasažieru gadā, lidostas saimniecība kļūs vēl lielāka. Vaicāta, vai tāpēc ir domāts arī par otra skrejceļa izbūvi, Odiņa atbild apstiprinoši – tas ir aktuāls jautājums un perspektīvā ir jāizskata, jo šī ir vienīgā starptautiskā lidosta Latvijā (ir arī Liepāja, bet tur būtu daudz vairāk jāiegulda).

    "Šobrīd esam sākuši darbu pie "masterplāna" izveides līdz 2050. gadam. Tāds lidostai ir, bet sagatavots 2012. gadā un līdz 2036. gadam, taču, ņemot vērā visas pēdējo gadu izmaiņas, tas jāveido no jauna. Tur, piemēram, nav nekā saistībā ar "Rail Baltica". Arī mūsu aktuālie attīstības plāni to ir koriģējuši. Izstrādājot jauno plānu, izskatīsim gan otrā skrejceļa nepieciešamību, gan tā potenciālo atrašanās vietu, gan teritorijas attīstību kopumā, arī to, kādas zemes apkārt lidostai būtu nepieciešamas, lai varētu virzīt šo attīstību," skaidro Odiņa. Lidosta ir izsludinājusi konkursu par tā izstrādi, kas varētu prasīt aptuveni gadu vai pusotru. "Tā ir mazākā daļa, lielākā – saskaņošana ar visām ieinteresētajām pusēm, tostarp vietējo kopienu, pašvaldībām," viņa piebilst. Tas varētu prasīt diezgan ilgu laiku.

    "Masterplāna" izstrāde ir mazākā daļa, lielākā – saskaņošana ar visām ieinteresētajām pusēm, tostarp vietējo kopienu, pašvaldībām.
    Laila Odiņa
    Tādējādi nozīmīgākais nākotnes notikums, kas veicina pārmaiņas ne tikai lidostā, bet daudz plašāk, ir "Rail Baltica" izbūve, ir pārliecināta Odiņa. Uzceļot lidostas staciju, būs savienojums ne tikai starp Rīgas centru un lidostu, bet arī starp Ziemeļvalstīm un pārējo Eiropu. Projekts nodrošinās plašāku tirgus aptveri un ir dzinulis biznesa parka, lidostas pilsētas attīstībai.

    Lai vīziju un koncepciju iedzīvinātu, lidosta plāno piesaistīt partneri/-us, pati tā ar nekustamā īpašuma attīstības jautājumiem nenodarbosies. "Mums ir vīzija, ko mēs gribētu redzēt, bet attīstītājs varēs nākt klajā ar savām idejām, ko tieši un labāk varētu darīt. Sekosim līdzi tam, kas tiek attīstīts, bet paši to nedarīsim," viņa paskaidro.
    Ieceres nav abstraktas
    Finansējuma modeļi visas stratēģijas iedzīvināšanai vēl tiek vērtēti. Infrastruktūras uzlabošanai, ilgtspējas nodrošināšanai atsevišķu projektu ietvaros ir piesaistīti arī ES fondu līdzekļi (vēl no iepriekšējā plānošanas perioda).

    Starp konkrētiem nākotnes projektiem ir tādi, kas ir saistīti ar enerģētiku, transportu un IT jomu. Apjomīgākie paredz infrastruktūras attīstību ar mērķi paaugstināt mobilitātes iespējas caur lidostu – tas ir jau pieminētais jaunais pasažieru terminālis, ir plānots pilnveidot bagāžas šķirošanu, tostarp iepirkt rentgena iekārtu, lai nodrošinātu ES prasību ievērošanu. Uzlabojumi skars reģistrāciju, drošības kontroli.

    "Ir paredzēts ieviest dažādas tehnoloģijas, kas nepieciešamas jaunajam terminālim. Plānojam izbūvēt arī jaunu daudzstāvu autostāvvietu. Tas ir tuvāko gadu perspektīvā," apraksta Odiņa. Ēkas būs ilgtspējīgas, ir plānots jauno termināla ēku sertificēt atbilstoši BREEAM novērtējumam. "Lai varētu saņemt finansējumu, mums ir jābūt ilgtspējīgiem, jāspēj parādīt, ka projekti, investīcijas atbildīs, ļaus sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus," viņa skaidro. Lidosta ir noteikusi savu zaļo kursu un izvirzījusi konkrētus mērķus klimata jomā, apņemoties līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu lidostu.
    Bezkontakta pakalpojumu attīstība nozarē ir pavirzījusies tālu un ir arī viena no lidostas "Rīga" prioritātēm
    Laila Odiņa
    Kā piemēru reāliem plāniem un darbiem, ko paredzēts veikt soli pa solim šajā virzienā, uzņēmuma vadītāja piesauc dīzeļdzinēju autobusu nomaiņu uz elektroautobusiem, gaisa kuģu apkalpošanas tehnikas aizvietošanu ar videi draudzīgāku. "Tam ir nepieciešamas elektrouzlādes iekārtas, kas savukārt iet kopā ar jau pieminētajām elektroapakšstacijām, kuras ir jāatjauno. Un tas viss ir ieplānots vidējā termiņa stratēģijā. Piemēram, elektrouzlādes iekārtu iepirkums jau ir beidzies, atsevišķus transporta veidus/vienības arī jau esam pasūtījuši," atklāj Odiņa.

    Lidosta virza uz priekšu arī projektu, kas paredz saules paneļu novietošanu uz termināla jumta, kas ir sākums saules paneļu parka izveidei. "Vēlamies paši ražot elektrību, ko patērējam," viņa paskaidro. Lidostas ilgtermiņa mērķis ir kļūt par klimatneitrālu. Investīcijas ar laiku atmaksāsies. Un šis ir iemesls, kāpēc lidosta projektu neapstādina.

    Trešais lielais bloks – investīcijas lidostas digitālās transformācijas jomā. "Viss, kas skar pasažieru pieredzi. Tie ir ērtie bezkontakta pakalpojumi. Mums ļoti gribētos ieviest platformas biometrisko datu nolasīšanai, apstrādei, pašapkalpošanās iekārtas pasažieru reģistrācijai, arī bagāžas nodošanai – šobrīd ir tikai četras, arī pašapkalpošanās iekārtas pirms drošības kontroles sektoros, pirms iekāpšanas lidmašīnā," iezīmē Odiņa. Bezkontakta pakalpojumu attīstība nozarē ir pavirzījusies tālu un ir arī viena no lidostas "Rīga" prioritātēm.

    Paralēli ir iecerēta lidostas procesu automatizācija, kas ļaus uzlabot veiktspējas rādītājus. Kā piemēru lidostas vadītāja piesauc dronu vadības sistēmas ieviešanu, lai nodrošinātu lidostas perimetra un lidlauka apsekošanu. Šīs ierīces nav uzlūkojamas tikai kā apdraudējums, tās var izmantot operatīvajai darbībai, piemēram, tās redz vairāk nekā "klasiska" videonovērošana.

    "Ja raugāmies uz industrijas nākotni kopumā, aktualitāte ir ne tikai dronu izmantošana, bet kopumā dažādi lidaparāti ar vertikālo pacelšanos un nosēšanos, tie varētu būt taksometri, kas pārvadātu pasažierus no pilsētas centra uz lidostu. Tad būtu nepieciešami t.s. vertiporti – vieta, kur paceļas un nosēžas šāds transportlīdzeklis. Mums kā lidlauku operatoriem ir jābūt gataviem tos pieņemt," stāsta Odiņa. Šis ir viens no iespējamiem jautājumiem biznesa parka attīstībā – kur tie nākotnē varētu atrasties. Šāds transports būs daļa no gaisa satiksmes, kas arī būs jāregulē, savukārt laukumi būs jāsertificē. Tas būs bizness gan lidostai, gan "Latvijas gaisa satiksmei".

    "Pēc tam, kad būsim attīstījuši savu biznesa parku, apkārtnē gribēs darboties arvien vairāk komersantu un ne tikai no Latvijas," ir pārliecināta lidostas vadītāja.
    Latvija 2030 veidotāji:
    Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
    Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Ingrīda Drazdovska.
    Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
    Eiropas Savienība
    Kohēzijas Fonds