Ceļubūves sezona: paveiksies, ja būs "pa nullēm"
Teksts: Baiba Krastiņa, "Delfi Bizness" redaktore
Video: Delfi
"Nonācām pie secinājuma, ka faktiski mums nopelnīt neļaus, bet arī sezona neapstāsies." Tā šo būvniecības sezonu portālam "Delfi" raksturo ceļu būvnieki, kuru prognozes ir diezgan piesardzīgas - ja izdošoties nostrādāt "pa nullēm", tas vēl būšot labs rādītājs.

Vienlaikus jārēķinās, ka tā jau knapos šā gada būvdarbu apjomus vēl vairāk var samazināt Krievijas sāktais karš Ukrainā, kura dēļ ievērojami pieaugušas būvniecības izmaksas.
VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) šā gada valsts autoceļu plānā sākotnēji bija paredzēti darbi vairāk nekā 960 kilometros. Tas ir otrs mazākais kilometru skaits pēdējo sešu gadu laikā – vēl mazāk būvdarbi tika veikti vien 2018. gadā, kad valsts autoceļu tīklā būvdarbi noritēja 800 kilometru garumā. 2016. – 2017. gadā un 2019. – 2021. gadā ik gadu tika izremontēti 1000 un vairāk kilometru.

Aprīlī LVC saņēma vēstules no visiem lielākajiem būvniecības uzņēmumiem, kas piedalās ceļu būvdarbu iepirkumos. Būvnieki vēstulēs norāda, ka nevar veikt darbu izpildi par tiem izcenojumiem, ar kuriem piedalījās iepirkumos līdz 24. februārim. Savukārt piedāvājumi, kurus LVC saņēma iepirkumos martā un aprīlī, bija par 10% līdz 15% dārgāki nekā plānotās cenas. Pēdējā publiski paustā LVC valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Lazdovska informācija liecina, ka cenu kāpuma dēļ plānots lauzt piecus ceļu būvdarbu līgumus.
Kilometri varētu sarukt
Aplūkojot veiktos būvdarbus uz valsts autoceļiem, redzams, ka pēdējos gados apjomīgākie darbi veikti 2020. gadā, kad laboti 1371 kilometrs. Tas bija arī gads, kad tika pabeigts vērienīgais Vidzemes šosejas posma no Garkalnes līdz "Sēnītei" pārbūves projekts teju 14 kilometru garumā. Šos būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Binders" un "A.C.B." par līgumcenu 46,58 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), ko 60% apmērā finansēja no valsts budžeta, bet 40% apmērā – no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Jāpiemin, ka šis viens projekts veidoja ievērojamu daļu no kopējā valsts autoceļu finansējuma – kopš 2016. gada šis apjoms svārstījies no 250 miljoniem eiro līdz 314 miljoniem eiro.

Valsts autoceļu programmu finansējumā lielāko daļu pēdējos gados veido finansējums no valsts pamatbudžeta. Tā tas ir bijis visus pēdējos astoņus gadus kopš 2014. gada, kad Eiropas Savienības fondu finansējums svārstījās no 10,6 miljoniem eiro (2021. gadā) līdz 125,7 miljoniem eiro (2015. gadā). Izmaiņas proporcijās redzamas senākā pagātnē – no 2011. līdz 2013. gadam, ieskaitot, lielākā daļa no valsts autoceļu programmu finansējuma bija Eiropas Savienības līdzfinansētie projekti. Attiecīgi 2011. gadā Eiropas Savienības līdzfinansējums bija 118,8 miljoni eiro no kopumā 215,6 miljoniem eiro, 2012. gadā tie bija 124,5 miljoni eiro no kopumā 224 miljoniem eiro, bet 2013. gadā – 123,8 miljoni eiro no kopumā 226,5 miljoniem eiro. Jāmin gan, ka šie skaitļi ietver arī valsts autoceļu uzturēšanas darbus, ne tikai būvniecību, lai arī vairums aiziet tieši tam.

Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš "Delfi Bizness" skaidro, ka Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma apmērs ir saistīts ar savienības iekšējo politiku. "Tas ir atkarīgs no tā, kāds viņiem plāns, kādi ir šī plāna uzstādījumi. Ja tajā plānā ir, piemēram, par eksporta veicināšanu un maģistrālo ceļu sakārtošanu, tad es neteiktu, ka tā ir kāda labsirdība pret Latviju vai kas tāds. Tā drīzāk ir Eiropas Savienības tirgotāju un pārvadātāju lobēšana savā ziņā, ko mēs kādu laiku izmantojām," saka Bērziņš.
Runājot par turpmākajām sezonām, Bērziņš neslēpj bažas, kas ceļu būvētājiem ir būvniecības izmaksu kāpuma dēļ. "Uz nākamajiem iepirkumiem mēs nāksim ar tādām cenām, kādas uz to brīdi būs. Visiem pasūtītājiem ir jārēķinās, ka cenas noteikti būs augstākas," uzsver Bērziņš.

Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi, cik daudz naudas nākamajos valsts budžetos tiks paredzēts valsts autoceļiem. "Patiesībā krīzes laikā ir ļoti prātīgi investēt tieši infrastruktūrā. Tomēr ir jāsaprot, ja valsts turpmāk nedos neko vairāk un atstās to, ko šogad, tad nākamā gada konkursos kilometru garums varētu samazināties par aptuveni vienu ceturtdaļu. Tas, protams, būs atkarīgs no darbiem un darbu veidiem," pauž biedrības valdes priekšsēdētājs.

Savukārt, komentējot šā gada remontēt plānoto kilometru samazinājumu, Bērziņš norāda, ka "šobrīd "Latvijas valsts ceļiem" ir aptrūkušies tie ceļi, kuros var ātri un pa lēto". Daudzās vietās šajās sezonā veicamie darbi esot daudz pamatīgāki un dziļāki, nekā tikai vienkārši virskārtas salabošana. Attiecīgi tieši tādēļ šie darbi ir arī dārgāki.

Paveiksies, ja būs "pa nullēm"
Autoceļu remontos tikusi ieguldīta arī nauda ekonomikas sildīšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits iepriekš portālam "Delfi" atzina, ka "šogad mēs vēl iztikām ar kovida līdzekļiem un budžeta deficītu".

Bērziņš par "kovida naudu" saka paldies. "Covid-19 laikā mēs ceļu būvē neprasījām nekādus pabalstus. Bija atsevišķi gadījumi, kad kovids sagādāja problēmas, bet mēs visu laiku esam strādājuši, maksājuši nodokļus un devuši valstij pienesumu. Es domāju, ka tādēļ šeit ir jāsaka paldies gan satiksmes ministram, gan finanšu ministram, gan valdībai kopumā. Tā bija prātīga lieta, pareizs lēmums," viņš saka.

Vienlaikus viņš gan piebilst, ka "kovida naudas" iedalīšana esot bijusi arī sava veida manipulācija, jo daļa no finansējuma tika noņemta no valsts programmas autoceļiem un pārlikta uz Covid-19 naudu.

Bērziņa vadītā biedrība šā gada marta pirmajā pusē bija ar vēstuli vērsusies pie Linkaita saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām. Vēstulē bija norādīts, ka ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Linkaitam tika lūgts rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Komentējot, kāda situācija ir šobrīd, vairāk nekā divus mēnešus pēc šāda aicinājuma izteikšanas, Bērziņš atzīst, ka būvniekiem nācies panākt sava veida kompromisu ar LVC, būvdarbu sezona sākta, tomēr ceļu būvētāji nav līdz galam apmierināti.

Pasūtītājs [LVC] saka, ka bija jāpiekāpjas cenām, ne uzņēmējiem, bet cenām. Savukārt būvnieku virzienā pasūtītājs nav spēris pietiekami platu soli.
Andris Bērziņš
Biedrība pēdējos divus mēnešus "dinamiskā un ļoti saprotošā atmosfērā" esot pavadījusi debatēs ar LVC par turpmāko pieeju strādāšanai. "Nonācām pie secinājuma, ka faktiski mums nopelnīt neļaus, bet arī sezona neapstāsies," stāsta Bērziņš, atzīstot, ka ceļu būvētājiem šajā būvniecības sezonā būs liela slodze jāpaņem pašiem uz sevi, jo darbs ir vajadzīgs. "Bija jāpiekrīt zināmiem zaudējumiem un neērtībām, jo mēs arī ļoti labi atceramies, ka brīvība kaut ko maksā," viņš saka. Ja ceļu būvētājiem izdošoties nostrādāt "pa nullēm", tas vēl būšot labs rādītājs.

LVC šā mēneša sākumā ziņoja, ka pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) atzinuma saņemšanas kompānija plāno sākt būvdarbu līgumu pārskatīšanu. Lai risinātu radušos situāciju, pēc tam, kad IUB publicēja vadlīnijas līgumu izmaksu pārskatīšanai, LVC sāka darbu pie līgumu pārskatīšanas principu izstrādes. Šobrīd LVC un "Latvijas ceļu būvētājs" ir panākuši vienošanos par atsevišķiem jautājumiem, kā, piemēram, par iespēju veikt atsevišķu būvmateriālu (tērauds un bitumens) vienības cenu pārskatīšanu līgumiem, kam piedāvājumi ir atvērti līdz šā gada 24. februārim. Bitumena cenu izmaiņu ietekme tiks pārskatīta asfaltbetona izbūves un virsmas apstrādes darbu pozīcijās, tērauda cenu izmaiņu ietekme tiks pārskatīta stiegrojuma izbūves un tērauda barjeru uzstādīšanas darbu pozīcijās.

Miljonu iepirkumi
Kamēr par ceļu būvniecības nākotni Latvijā aizvien vēl ir daudz neskaidrību, iepriekšējos gados lauvas tiesu no kopējā būvdarbu apjoma veica dažas zināmākās un lielākās ceļu būves kompānijas.

Kā liecina IUB pieejamā informācija, šobrīd lielākais ceļu būvniecības nozarē strādājošais uzņēmums SIA "Binders" kopš 2005. gada ir bijis uzvarētājs vai viens no uzvarētājiem teju 100 LVC ceļu būves iepirkumos. Jau minētais Vidzemes posma pie "Sēnītes" pārbūves projekts ir viens no dārgākajiem projektiem, kur piedalījies "Binders", bet kompānija bijusi piegādātājs arī vairākos citos LVC iepirkumos, kuru līgumcena pārsniedza 10 miljonus eiro. Tostarp "Binders" bija viens no 12 piegādātājiem iepirkumā "Ar bitumenu saistīta seguma atjaunošana un virsmas apstrāde valsts autoceļu objektos", kura prognozēta iepirkuma cena bija 70 miljoni eiro.

Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Alvis Tanbergs un Normunds Luste, liecina "Lursoft" informācija. 2020. gadā "Binders" strādāja ar 91,744 miljonu eiro apgrozījumu un 3,6 miljonu eiro peļņu. 2021. gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Starp šiem 12 piegādātājiem bija arī AS "A.C.B.", ar ko kopā "Binders" strādāja arī autoceļa pie "Sēnītes" būvdarbos.

Jāmin, ka "Binders" un "A.C.B." ir saistīti arī ar apjomīgo Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu. Tajā pagājušā gada vasarā tika noslēgts Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc "projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt" modeļa. Šādā modelī privātais partneris ir atbildīgs par visu ceļa posma dzīves ciklu 23 gadu garumā – no būvprojekta izstrādes līdz uzturēšanai turpmākos 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem, bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265,729 miljoni eiro bez PVN. Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai. Tādējādi bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250,132 miljoni eiro bez PVN. Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei.

No diviem pretendentiem, kuri iesniedza savus labākos un galīgos piedāvājumus, kā saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena, tika izvēlēts AS "Kekava ABT" piedāvājums. Šo personu apvienību kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds TIIC 2 (SCA) SICAR, kuru pārvalda TIIC- neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē un personu apvienībā tam pieder 80% no kopējā ieguldījuma. Pa 10% pieder "A.C.B." un "Binders".

"A.C.B." patiesie labuma guvēji ir Valdis Lejnieks, Edvīns Tankelsons, Igors Rapoports un ASV pilsonis Aleksandrs Plotkins. 2020. gadā "A.C.B." apgrozījums bija 58,278 miljoni eiro, bet peļņa – 118 207 eiro.

Starp populārākajām kompānijām, kuras uzvarējušas vai bijušas vienas no uzvarētājām vismaz 10 LVC iepirkumos ar prognozēto līgumcenu vairāk nekā viens miljons eiro, minama arī SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" (patiesās labuma guvējas Eva Peilāne un Baiba Radžele; apgrozījums 2020. gadā – 28,661 miljons eiro, zaudējumi – 295 773 eiro), SIA "Saldus ceļinieks" (lielākais īpašnieks – Francijā reģistrētā "Eurovia SAS", patieso labuma guvēju nav iespējams noskaidrot; apgrozījums 2020. gadā – 33,996 miljoni eiro, peļņa – 2,43 miljoni eiro), SIA "8 CBR" (patiesie labuma guvēji ir Valdis Lejnieks, Edvīns Tankelsons, Igors Rapoports un ASV pilsonis Aleksandrs Plotkins (tie paši, kas "A.C.B.); apgrozījums 2020. gadā – 33,197 miljoni eiro, peļņa – 2,311 miljoni eiro), SIA "Strabag" (īpašnieks – Vācijas "Strabag", patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams; apgrozījums 2021. gadā – 16,988 miljoni eiro, zaudējumi – 953 956 eiro).

Latvija 2030 veidotāji:
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Ingrīda Drazdovska.
Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Eiropas Savienība
Kohēzijas Fonds
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.