Līga Plaude: 'Rail Baltica' paver jaunas investīciju iespējas
Teksts: SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Plaude
Publicitātes foto
"Rail Baltica" ietekmi uz nekustamā īpašuma segmentu varētu nodalīt īstermiņa ietekmē, kas ir laika periods līdz būvniecības pabeigšanai, un ilgtermiņa, kas ir laika periods 10 līdz 20 gadi jau pēc būvniecības pabeigšanas.
Īstermiņā "Rail Baltica" ietekmēs tās dzīvojamās (pamatā – individuālo māju) apbūves teritorijas, kuras atrodas līdzās trasei, gandrīz visā tās garumā. Īpaši pamanāms tas būs Pierīgā, Mārupes un abu Daugavas krastu aglomerācijā, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības īpašumos, kas dažos gadījumos paliek nodalīti no līdzšinējiem ražošanai nepieciešamajiem loģistikas ceļiem. Ietekme šajā gadījumā var būt gan pozitīva, gan negatīva.

"Rail Baltica" nozīmē ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumus, un savienojums ar lidostu noteikti radīs jaunus biznesa risinājumus. Tas noteikti atstās pozitīvu ietekmi uz Mārupes novadā esošajiem apbūves zemesgabaliem, kā arī lidostas "Rīga" tuvumā esošajiem īpašumiem. Moderna dzelzceļa infrastruktūra kopā ar lidostu "Rīga" sekmēs jaunu investīciju piesaisti un jaunu biznesa centru, biroju ēku un arī viesnīcu būvniecību kopā ar iespēju sniegt arī jaunus pakalpojumus.

Jāmin, ka daļa "Rail Baltica" projektam atsavināto nekustamo īpašumu īpašnieku saņemto atlīdzību investēs jaunu īpašumu iegādē, kas arī ir pozitīvs stimuls nekustamo īpašumu tirgus attīstībai.

Ir pilnīgi skaidrs, ka ar "Rail Baltica" būvniecību 3–5 gadu posmā visas dzelzceļa līnijas garumā attīstīsies arī jauni loģistikas centri, pilsētas staciju tuvumā – daudzfunkcionāla, uz pasažieru ērtībām vērsta infrastruktūra, tostarp komercsegments ar perspektīvu jaunu komercplatību un lielveikalu attīstībai.
Līdz ar "Rail Baltica" projekta attīstību iespējama arī jaunu mājokļu būvniecība Baldonē, Ķekavā, Bauskā. Būs vairāk maksātspējīgu cilvēku, kas izvēlēsies dzīvot ārpus Rīgas.
Līga Plaude
Domāju, ka "Rail Baltica" būvniecība ilgtermiņā veicinās arī mājokļu un dzīvojamā segmenta attīstību ne tikai Rīgā, bet arī pārējās 16 Latvijas pilsētās, kurās ir plānota staciju izbūve. Līdz ar "Rail Baltica" projekta attīstību iespējama arī jaunu mājokļu būvniecība Baldonē, Ķekavā, Bauskā. Būs vairāk maksātspējīgu cilvēku, kas izvēlēsies dzīvot ārpus Rīgas, un būs nodrošinātas iespējas 20 minūšu laikā nokļūt savā darbavietā Rīgā.

Tā kā "Rail Baltica" stacija lidostā "Rīga" ir pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā, tiešām ir pamats uzskatīt, ka tas sekmēs Latvijas ekonomikas attīstību ilgtermiņā un veicinās ārvalstu investīciju piesaisti kā ražošanā, tā arī nekustamo īpašumu attīstībā. Ilgtermiņā "Rail Baltica" būtiski ietekmēs tai piegulošo teritoriju straujāku attīstību gan infrastruktūras, gan dzīvojamās un nedzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu segmentos.

Latvija 2030 veidotāji:
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Andra Briekmane, Ingrīda Drazdovska.
Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Eiropas Savienība
Kohēzijas Fonds
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.