'RB Rail':
'Rail Baltica' Latvijai ir fantastiski labs darījums

Teksts: Lelde Petrāne, Ingrīda Drazdovska, "Delfi Bizness"
Attēls: AS "RB Rail"
Lai nodrošinātu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" infrastruktūras izveidi Latvijā, kopējās investīcijas pārsniegs 2 miljardus eiro. Liela daļa no šīm – līdz pat 85% apmērā Eiropas Savienības līdzfinansētajām – investīcijām būs saistītas tieši ar būvniecības darbiem un paliks Latvijā.
To sarunā ar "Delfi Bizness" uzsver AS "RB Rail" Stratēģijas un biznesa attīstības departamenta vadītājs Kaspars Briškens un AS "RB Rail" Sadarbības ar stratēģiskajiem partneriem un komunikāciju departamenta vadītājs Ģirts Bramans.
Roku rokā ar starptautiskiem partneriem
Kā to apliecina jau sāktie būvniecības darbi Rīgas Centrālajā stacijā un "Rail Baltica" starptautiskajā stacijā lidostā "Rīga", vietējie uzņēmumi strādā roku rokā ar starptautiskiem partneriem, kuriem ir nepieciešamā pieredze šādas Latvijai bezprecedenta infrastruktūras būvniecībā. Rezultātā liela daļa no būvniecībā ieguldītajām investīcijām paliek Latvijā, tostarp radot lielu skaitu jaunu darbavietu, nodrošinot Latvijas piegādātāju iesaisti šajās vērtību ķēdēs, kā arī veicinot augstu iekšzemes kopprodukta (IKP) multiplikatora efektu.

"Plānojam, ka "Rail Baltica" būvniecības stadijā veidos vairāk nekā desmit tūkstošus darbavietu, kas ir labi, bet vienlaikus rada izaicinājumu, raugoties no darbaspēka pieejamības viedokļa. Es ceru, ka būvniecības nozare ļoti aktīvi pie šī jautājuma strādā. Lielais jautājums ir, cik lielā mērā Latvijas būvniecības nozare un citi iesaistītie uzņēmumi spēs šo pieredzi "Rail Baltica" projektā transformēt ilgtspējīgā eksporta konkurētspējā," teic Kaspars Briškens.

Saskaņā ar Latvijas Bankas veiktajām aplēsēm "Rail Baltica" projekta realizācija līdz 2026. gadam palielinās Latvijas IKP vismaz par 1,8%. Tajā pašā laikā kā Eiropas mēroga megaprojekts "Rail Baltica" sniegs investīciju atdevi arī plašākā Eiropas mērogā, piemēram, nodrošinot tādu elementu un komponenšu piegādes "Rail Baltica" projektam, kas nav pieejamas vai netiek ražotas Latvijā, piemēram, granīta balastu, sliežu profilus, pārmijas, signalizācijas un elektrifikācijas iekārtas. "Ir atsevišķas komponentes, par kurām, iespējams, ražotāji vēl pieņems lēmumus – vismaz īsākā termiņā – pārcelt kaut kādas ražošanas jaudas uz Latviju vai citviet Baltijā, lai nodrošinātu piegādes," stāsta Briškens.

Kopumā jau šobrīd "Rail Baltica" projektā ir noslēgti līgumi ar vairāk nekā 50 starptautiskiem uzņēmumiem un vairāk nekā 150 Baltijas uzņēmumiem. Tā ir izcila iespēja nodrošināt zināšanu un tehnoloģiju pārneses procesu, tādējādi stiprinot pašmāju uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspēju un nākotnes eksportspēju, akcentē AS "RB Rail" pārstāvji. "Protams, tas nozīmē, ka arī daļa naudas tiek starptautiskam uzņēmumam, bet tas ir pozitīvi, jo šis ir Eiropas līmeņa projekts un tādējādi kopumā tiek stiprinātas Eiropas būvniecības un dzelzceļa piegāžu nozares," teic Briškens.

Latvijai esot jāmācās no citām valstīm, kas sekmīgi realizējušas ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras programmas un vienlaikus attīstījušas eksportspējīgus vietējos uzņēmumus šajā jomā, kas tagad ražo produkciju un sniedz pakalpojumus visā pasaulē. Spānijas ātrgaitas dzelzceļa tīkla izveide pēdējo trīsdesmit gadu laikā tam esot izcils piemērs.
Galvenais finansētājs – Eiropas Savienība
Projekta "Rail Baltica" finansējumu veido Eiropas Savienības līdzfinansējums līdz 85% apmērā un 15% Baltijas valstu nacionālo budžetu līdzekļi. "Ņemot vērā, ka investīcijas "Rail Baltica" projektā līdz pat 85% apmērā sedz Eiropas Savienība, Latvijai tas ir fantastisks darījums," pauž Kaspars Briškens.

Latvijas gatavību nodrošināt 15% līdzfinansējumu apliecina likums "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par "Rail Baltica" dzelzceļa savienojuma izveidi". Šobrīd projektam kopā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) un Baltijas valstu budžetiem pieejami 1,2 miljardi eiro.

No 2014. gada līdz šodienai parakstīti jau septiņi finansēšanas līgumi par vairāk nekā 950 miljoniem eiro Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma "Rail Baltica" projekta īstenošanai Baltijas valstīs. "Nevienā Eiropas kontā nestāv summa "X", par kuru mēs simtprocentīgi zinām, ka tā ir paredzēta "Rail Baltica". Ir pieņēmumi, cik mēs varētu saņemt, tāpēc ir svarīgi pašiem sevi visu laiku dzīt uz priekšu un izpildīt gan tās aktivitātes, ko jau esam apņēmušies, gan arī parādīt gatavību jau nākamajām," stāsta Ģirts Bramans. Pēdējais uzsaukums finansējumam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2014.-2020. gada Eiropas Savienības Finanšu perioda līdzekļiem (CEF7) "Rail Baltica" projektam ir noslēdzies ar panākumiem. Kopuzņēmuma AS "RB Rail" un trīs Baltijas valstu par transportu atbildīgo ministriju pieteikums ir novērtēts atzinīgi un 22. oktobrī Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra, AS "RB Rail" un ministrijas parakstījušas jaunu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansēšanas līgumu "Rail Baltica" būvniecībai, kura kopējā summa ir 19,7 miljoni eiro.

Ņemot vērā to dalībvalstu skaitu, kas pretendē uz savienošanas instrumenta finansējumu un uzsaukumu ietvaros apstiprināto finansējumu summas, "Rail Baltica" projektu pieteikumi bijuši veiksmīgi, un šie rezultāti apliecina, ka "Rail Baltica" Eiropas Savienībā šobrīd vēl joprojām ir viens no TOP 6 stratēģiskajiem projektiem, akcentē AS "RB Rail" pārstāvji.
Izmaksas palielinās
Kaut arī 2017. gadā veiktajās aplēsēs par nepieciešamo ieguldījuma apmēru būs nepieciešamas izmaiņas, tai skaitā, atspoguļot tādus faktorus kā inflācija, tirgus situācija un projekta tvēruma palielināšana, precīza informācija par visu globālo projektu būs pieejama ne vēlāk kā 2023. gadā – līdz ar pamattrases un punktveida objektu būvprojektu pabeigšanu un jauno globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīzi. Ņemot vērā Covid-19 ietekmi un radītās sekas, un cenu izmaiņas nevar izvairīties no izmaiņām kopējās projekta izmaksās, bet konkrētākas aplēses šobrīd izdarīt ir pāragri, atzīst AS "RB Rail".

Šobrīd projektā uzsāktas divas aktivitātes, lai sagatavotos potenciālām korekcijām un izvērtētu reālo situāciju: būvniecības stratēģijas izstrāde un izdevumu un ieguvumu analīze. Arī 2021.-2027. gada Eiropas Savienības daudzgadu finanšu periodā papildus nacionālajam līdzfinansējumam projekta ieviešanai tiks primāri piesaistīts CEF finansējums.
Par vilcieniem jau domā
Šobrīd nākotnes pasažieru un kravu pārvadājumiem nepieciešamā ritošā sastāva izmaksas nav iekļautas "Rail Baltica" projektā. Vienlaikus, lai palīdzētu Baltijas valstīm pieņemt izsvērtus, ekonomiski efektīvus un ilgtspējīgus lēmumus šajā jomā, "Rail Baltica" kopuzņēmums ir uzsācis nozīmīgu izpēti, kuras mērķis ir sniegt rekomendācijas par to, kā visefektīvāk organizēt pārvadājumu attīstību nākotnes "Rail Baltica" ekonomiskajā koridorā un – ciešā sazobē ar to – kādas būtu optimālās stratēģijas arī ritošā sastāva nodrošināšanai. Dzelzceļa nozarē pastāv daudz dažādi ritošā sastāva risinājumi – sākot no jaunu vilcienu, lokomotīvju un vagonu ražošanas un iegādes, līdz dažādiem alternatīviem risinājumiem, tostarp īri, līzingu un lietotas tehnikas izmantošanu.

"Rail Baltica" būs nepieciešams ļoti plašs ritošā sastāva spektrs – ātrgaitas pasažieru vilcieni (līdz 250 km/h), reģionālie EMU (angliski - electric multiple unit) vilcieni, nakts vilcieni, kravas lokomotīves, dažāda veida dzelzceļa vagoni, tostarp intermodālās platformas, tehniskie agregāti un citi. Līdz ar to, lai nodrošinātu nākotnes pārvadājumu un infrastruktūras uzturēšanas efektivitāti un komerciālo ilgtspēju, Baltijas valstīm jāspēj vienoties par labi funkcionējošu, konkurētspējīgu un integrētu pārvadājumu un uzturēšanas pakalpojumu tirgu un saprātīgiem ritošā sastāva risinājumiem, izvairoties no neefektīvas sadrumstalotības, uzsver AS "RB Rail".

"Zinot, ka dzelzceļa ritošā sastāva ražošana ir pietiekami garš process, ja ir runa par jaunu ritošo sastāvu, tad ir skaidrs, ka mums nav daudz laika vilcināties ar šiem būtiskajiem lēmumiem," rezumē Kaspars Briškens.

Jautāts, vai jau ir kādas aplēses par ceļošanas izmaksām pēc "Rail Baltica" projekta īstenošanas, viņš atzīst, ka tas ir sarežģīts jautājums un izmaksu modelēšanas darbs vēl ir priekšā, bet pakalpojumam būtu jābūt izdevīgākam par aviopārvadājumiem: "Tam būtu jābūt salāgotam, ekonomiski ilgtspējīgam un konkurētspējīgam modelim, bet vienlaikus šis jautājums ir cieši saistīts ar maksu par infrastruktūru. Ir dažādi modeļi. Ir tādi, kas tiecas nodrošināt to, ka valstij nav papildus jāfinansē infrastruktūras uzturēšana, bet tas var nozīmēt mazāku kopējo pārvadājumu plūsmu. Savukārt Skandināvijā populārs ir modelis, ka valsts turpina stiprināt dzelzceļu, jo mērķis ir radīt ļoti konkurētspējīgu izmaksu bāzi pārvadātājiem, kas tālāk atsaucas uz biļešu cenām pasažieriem un nosacījumiem kravu pārvadājumiem."

"Ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka mēs nemēģinām "Rail Baltica" pretnostatīt ne esošajiem kravu pārvadājumiem ar autotransportu, ne pasažieru pārvadājumiem ar aviotransportu. Mums šobrīd ir ļoti labs dialogs gan ar vadošajiem autopārvadātājiem, gan ar aviokompānijām, kas labi saprot, ka "Rail Baltica" nākotnē visiem radīs jaunas priekšrocības," piebilst Briškens. Piemēram, avionozarei tas ļaus atbrīvot jaudas, kas šobrīd tiek ieguldītas Baltijas īsajos pārlidojumos, savukārt autopārvadājumos arvien izteiktāks kļūst šoferu trūkums – kravas pārceļot uz dzelzceļu, autotransports varēs nodrošināt distribūciju šaurākā areālā.

Briškens stāsta, ka jārunā par divu veidu Latvijas ieguvumiem no "Rail Baltica" projekta īstenošanas. Ir ieguvumi, kurus ir iespējams kvantificēt jeb uzrādīt izmērāmos lielumos, un ir "aisberga" neredzamā daļa, kur ietilpst ieguvumi, kas ir ļoti reāli, īpaši ilgākā termiņā, bet tos nav iespējams patlaban izmērīt finansiālās vienībās. Tās ir, piemēram, dzīvības, kas tiks glābtas, cilvēkiem pārsēžoties no autotransporta uz dzelzceļa transportu, trokšņa piesārņojuma mazināšana, vides ilgtspējas uzlabojumi, ceļošanas laika ietaupījums. "Ja šobrīd maršruts Rīga-Tallina aizņem četras stundas ar autotransportu un Rīga-Kauņa gandrīz četras, tad nākotnē viss būs divu stundu ietvaros un tam būs milzīga ietekme uz kopējo ekonomisko integrāciju," ir pārliecināts AS "RB Rail" pārstāvis. Ieguvumi būs saistīti arī ar starptautisko un reģionālo staciju un apkārtnes attīstību.
Būvniecība būs pakāpeniska
Šobrīd "Rail Baltica" projektā tiek veikti konkrēti pasākumi, lai sagatavotos liela mēroga būvniecības darbiem: notiek būvprojektu izstrāde vairāk nekā 640 no visas "Rail Baltica" pamattrases 870 kilometriem, visās Baltijas valstīs uzsākti pirmie būvniecības darbi, izsludināti konsolidētie iepirkumi būvniecības materiālu iegādei, kā arī notiek sagatavošanās darbs, lai izsludinātu pamattrases būvniecības un dzelzceļa sistēmu (enerģijas apakšsistēmas, kustības vadības un signalizācijas) iepirkumus. Ņemot vērā apstākļus, tai skaitā Covid-19, tirgus cenu svārstības un citus ārējos faktorus, darbus visā "Rail Baltica" 870 kilometrus garajā pamattrasē nav iespējams pabeigt vienlaicīgi, skaidro AS "RB Rail". Tādējādi plānots, ka būvniecības darbi tiks veikti pakāpeniski, sākot ar posmiem ar visaugstāko būvniecības gatavību (pabeigts būvprojekts, atsavinātas zemes).

"Ir pilnīgi skaidrs, ka 2026. vai 2027. gadā visa pamattrase gatava nebūs. Tās būvniecības darbi tiks veikti saskaņā ar to, kuri posmi būs gatavi būvniecībai, un arī, ņemot vērā to, cik šie posmi būs svarīgi kopējā projekta lielajā plānā. Būs daļa projekta aktivitāšu, kas tiks īstenotas ātrāk, bet būs arī tādas, kas pietuvosies 2030. gadam. Īpaša uzmanība tiek pievērsta, lai "Rail Baltica" tiktu īstenots kā patiesi pārrobežu projekts – pa kārtām, bet lai galu galā ir šī kopbilde un tas ir visu trīs Baltijas valstu kopējais projekts, turklāt ar efektīvu savienojumu ar Poliju, neaizmirstot sadarbību ar Somiju," skaidro Ģirts Bramans.

Igaunijā ar "Rail Baltica" projektu saistītie būvdarbi sākās jau 2020. gadā, un šā gada sākumā beidzot tika atklāts pirmais "Rail Baltica" projekta pabeigtais objekts – autoceļa viadukts Saustinõmme. Šogad noslēgti pieci būvdarbu līgumi: par Loones ekodukta, Ķünkas ceļa viadukta un Tagadi ceļa viadukta būvniecību Kohilas novadā un par tajā pašā novadā esošo Urges un Kalev ekoduktu būvniecību.

Latvijā turpinās darbs pie "Rail Baltica" pamattrases projektēšanas, tostarp Salaspils multimodālā loģistikas parka, infrastruktūras apkalpošanas punktu un reģionālo staciju – mobilitātes punktu plānošanas un projektēšanas. Pirms vairāk nekā gada tika uzsākta būvniecība Rīgas Centrālajā stacijā un 2021. gada vasarā tika uzsākta starptautiskās stacijas "Rail Baltica" un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība lidostā "Rīga".

Lietuvā ir pabeigts darbs "Rail Baltica" dzelzceļa Kauņa – Lietuvas/Latvijas robežas posma detalizētās tehniskās izpētes risinājumiem un uzsākta pamattrases projektēšana. Tāpat arī notiek reģionālo staciju un elektrifikācijas un kontroles un signalizācijas apakšsistēmu speciālā teritoriālā plānojuma sagatavošanas posms. Šogad vēl plānots izsludināt projektēšanas iepirkumus atlikušajiem posmiem – Kauņa-Lietuvas/Polijas robeža un Kauņa-Viļņa.
Kādi vēl būs ieguvumi no "Rail Baltica" projekta īstenošanas:

Latvijas teritorijā tiks izveidotas aptuveni divdesmit reģionālās stacijas, kuras kalpos kā reģionālas nozīmes multimodālie transporta mezgli, kā arī dažādu pakalpojumu attīstības centri, tostarp, piemēram, pasta sūtījumu saņemšanas un elektromobiļu uzlādes punkti Park-and-Ride infrastruktūras ietvaros.

Pierobežas reģioniem tas pavērs iespēju būtiski stiprināt pārrobežu sadarbību un ekonomisko integrāciju, piemēram, Skultes-Salacgrīvas-Pērnavas vai Bauskas-Paņevežas koridoros.

"Rail Baltica" koridorā tiks izveidota moderna digitālā infrastruktūra, kas nodrošinās platjoslas jaudu un 5G pieejamību. Tādējādi no "Rail Baltica" būtiskus ieguvumus saņems pat tās reģionālās teritorijas/lokācijas, kurās nav plānots izveidot stacijas vai pieturvietas.

Reģioniem pavērsies iespēja iekļauties nākotnes "Rail Baltica" kravu apgādes un loģistikas asinsritē, veidojot tiešus pieslēgumus pamatlīnijai, kas ļaus savienot reģionāli nozīmīgus industriālos centrus līnijas tuvumā, kā arī atsevišķus uzņēmumus ar nozīmīgu kravu bāzi.

Uzsākts darbs, lai izveidotu virtuālu, interaktīvu nākotnes "Rail Baltica" kravu pakalpojumu lietotāju karti, kas palīdzētu būvniecības stadijā apzināt un izvērtēt visus nepieciešamos kapilāros pieslēgumus starp "Rail Baltica" arteriālo savienojumu un nozīmīgiem industriāliem nākotnes lietotājiem. Šī karte ne tikai palīdzēs vizualizēt nākotnes "Rail Baltica" kravu loģistikas ekosistēmu, bet arī ļaus atspoguļot transporta pieprasījuma datus un tādējādi palīdzēs gan vietējiem, gan starptautiskajiem loģistikas uzņēmumiem pieņemt informētus lēmumus par "Rail Baltica" pakalpojumu konkurētspēju un potenciālu.
Latvija 2030 veidotāji:
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Andra Briekmane, Ingrīda Drazdovska.
Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Eiropas Savienība
Kohēzijas Fonds
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.