Vai elektromobiļi ir gatavi mums?
Kārlis Dambrāns, Delfi fotoredaktors un tehnikas ziņu redaktors
Foto: Kārlis Dambrāns
Bieži cilvēki prasa viens otram pretējo – vai mēs esam gatavi elektromobiļiem? Bet atbilde ir vienkārša – jā. Mēs jau sen esam gatavi. Patiesībā vieni no pirmajiem automobiļiem bija tieši elektriskie. Visai drīz apritēs divsimt (jā, divsimt) gadu kopš pirmajiem elektromobiļiem.

Sākotnēji tie gan bija vairāk eksperimenti idejas pierādīšanai, taču jau deviņpadsmitā gadsimta pēdējos gados parādījās īsti, ielās braucoši un uzlādējami elektromobiļi. 1898. gadā viens no pirmajiem Porsche izstrādātajiem auto bija tieši elektromobilis. Tam bija teju divas tonnas svina bateriju un divi elektromotori. Īsāk sakot - mēs jau sen esam gatavi elektrombilim. Bet vai tas beidzot ir gatavs mums?
Kā mēs visi zinām, absolūtu uzvaru pār zumošajiem brāļiem guva automobiļi ar iekšdedzes dzinēju. Tie arvien ir un vēl kādu laiku būs populārākie, jo "izspiest" enerģiju no degvielas, izrādījās, ir daudz lētāk un efektīvāk. Tomēr, kā izrādījās, tam ir nevēlamas blakus parādības, kas mūs ir piespiedušas atgriezties pie domas par elektromobili.

Kad kolēģis man palūdza uzrakstīt par šo tēmu, es īsti nevarēju saprast, no kura gala sākt, tāpēc pārjautāju – ko īsti tu gribi, lai es pastāstu? Nu, viņš teica, vai ar to vāģi vispār var ziemā uz laukiem aizbraukt? Tas man uzreiz radīja ideju – palūgt draugiem, kolēģiem un paziņām, kādi ir viņu jautājumi par elektromobiļiem. Kas ir tas, kas viņus interesē vai biedē. Man ir laimējies elektromobiļus iepazīt nu jau desmit gadus. Es nedomāju to kā kaut kādu lielīšanos.

Automobiļus testēju un apskatu jau gadus desmit portālā Delfi un vēl vismaz tikpat ilgi esmu to darījis dažādiem žurnāliem un savam blogam. Iegūtā pieredze ir mainījusi manu priekšstatu un domāšanas veidu par šiem auto, un man vairs nav "pirmo jautājumu". Tāpēc vienkārša aptauja sociālajos tīklos bija ļoti noderīga. Saņēmu veselu gūzmu dažnedažādu jautājumu, uz kuriem es mēģināšu šeit atbildēt. Visus gan neizdosies pieminēt, jo viedokļu un tēmu spektrs izrādījās pārāk plašs. Bet, kā jau noprotams, pats, pats pirmais un galvenais jautājums, kas atkārtojas atkal un atkal, ir pavisam vienkāršs.

Cik tālu var aizbraukt ar elektromobili?

Atbilde ir vienkārša – tik tālu, cik vajag. Tikai te parādās dažādi triki, atrunas un nosacījumi, kas jāņem vērā. Bet sākumā par vienkāršāko. Katrs elektroauto ir citāds. Ne tikai pēc izskata un papildu spējām, bet primāri pēc "bākas tilpuma" – baterijas ietilpības. Šis, iespējams, daudziem būs galvenais parametrs kāda konkrēta modeļa izvēlei. Bet jāsaprot galvenais – nevar visus elektromobiļus bāzt vienā maisā.

Sarunās par elektromobiļiem cilvēki bieži slavē "Teslas", jo tām ir ļoti lielas baterijas, ar kurām var veikt ļoti lielus attālumus. Tas tā ir, bet jāpatur prātā cits būtisks parametrs – "Teslas" ir ārkārtīgi dārgas. Tāpēc tajās var būt ļoti lielas baterijas. Tieši tas pats attiecas uz visiem pārējiem EV (elektromobiļiem). Jo lielāka baterija – jo dārgāks auto.

Bet nu priekšstatam – kādi tad mēdz būt apjomi? Zemākais slieksnis ir ap 150 kilometriem. Nākamais līmenis ir ap 250 km, tad 330 un ap 500. Modeļi ar īpaši ietilpīgām baterijām piedāvā pat 600 un vairāk. Vislielākā sniedzamība, kas šobrīd pieejama elektromobiļos, ir 830 kilometru, ko piedāvā īpaši dārga "Lucid Air" modifikācija.

Bet atpakaļ uz zemes. Realitātē vidēji tie būs jau minētie 150 līdz 500 kilometru atkarībā no izvēlētā modeļa. Cenas diapazons šādiem auto arī būs visai plašs. Aptuveni no trīsdesmit līdz sešdesmit tūkstošiem. Pēdējā laikā situācija ir strauji attīstījusies, un jau zem četrdesmit tūkstošiem var atrast auto ar vismaz 300 kilometru sniedzamību.

Visi šie cipari izskatās mazliet satraucoši. Gan tās augstās cenas, gan tie mazie kilometri. Tomēr te jāatceras, ka baterijas ietilpība nav vienīgais noteicošais, lai ar elektromobili dotos ceļā. Visi, kas pieraduši reizi mēnesī vai reizi nedēļā pieliet bāku, kas ļauj nobraukt teju pat tūkstoti kilometru, noteikti ir neizpratnē, kā gan ar tik mazu sniedzamību vispār var kaut ko iesākt. Bet izrādās – var. Ir tikai mazliet jāmaina domāšana.

Ar iekšdedzes automobiļiem esam pieraduši pie rutīnas uzpildīt bāku, parasti pilnu, un tad par to nedomāt, līdz rādītājs nebūs nokrities līdz pēdējai iedaļai. Lietojot elektromobili, nevar pielietot šo pašu principu, un šis ir sāpīgākais jautājums, pie kura daudzi vispār atmet domu par to. "Ja es nevaru nobraukt XX kilometrus, tad tas auto nekam nav derīgs!" Tomēr tā nav.

Lietojot elektromobili, nevajadzētu domāt par regulāru pilnas "bākas" uzpildi un tālāk lietošanu līdz tukšam. Atceraties to seno, viedo teicienu – muļķis guļ, kad viņam nāk miegs, bet gudrais guļ, kad var? To pašu var attiecināt uz elektromobili. To nevajag lādēt pilnu, tad izbraukt tukšu un atkal lādēt pilnu. To vajag "pabarot" tad, kad tas ir nepieciešams.

Nesen man bija ieplānots "Audi" elektromobiļa tests nedēļas nogalē. Es pieņēmu, ka tam būs lielas ietilpības baterija, kas ļaus braukt tālus gabalus, un tāpēc izlēmu, ka došos uz Kolku. Tomēr, saņemot auto, izrādījās, ka tā sniedzamība ir 330 kilometru. Parēķināju kartē – līdz Kolkas molam ir 160, reiz divi atpakaļceļam – 320 kilometru. Ja negribas piedzīvojumus, tad atstāt 10 kilometru rezervi nav īsti prātīgi. Baterijai nav "slēptās rezerves", kāda ir degvielas tvertnei, kas maģiski ļaus nobraukt vēl 50 kilometrus. Bet tad es atminējos šo vienkāršo gudrību – es varu auto uzlādēt tad, kad man vajag, nevis braukt, līdz tas ir tukšs. Atvēru navigācijas karti un atradu, ka pa ceļam uzlādes punkti ir gan Engurē, gan Rojā. Tātad nav nekāda pamata satraukumam.

No rīta devos ceļā ar apmēram 90% uzlādi. Bez bēdu aizbraucu līdz Rojai, kur pieslēdzu auto pie lādētāja un apmēram piecpadsmit minūtēs ielādēju klāt papildu piecdesmit kilometrus. Ar to nu man pietika atliektiem galiem aizbraukt turp un atpakaļ. Ja es gribētu, varētu arī atpakaļceļā vēlreiz palādēt, lai Rīgā nav par to jādomā. Šis arī ir galvenais triks, kas jāpatur prātā, lietojot elektromobili. To vienmēr var mazliet uzlādēt pa ceļam. Tas nav obligāti jāpielādē pilns katru dienu.

Te savukārt mēs nonākam līdz otrajam biežāk uzdotajam jautājumam.

Kur to elektromobili uzlādēt?

Daudzi piesauc privātmājas neesamību kā iemeslu, kāpēc nebūtu iespējams auto uzlādēt. Mēs esam pieraduši savas elektroierīces uzlādēt mājās, un tāpat arī gribas darīt ar savu auto. Bet tas nav obligāti. Un, iespējams, tas nav prātīgi.

Vēl viens būtisks elektromobiļu parametrs ir uzlādes ātrums. To mēra kilovatstundās. Arī tas var atšķirties atkarībā no izvēlētā auto, īpaši ātra uzlādes iespēja var būt kā papildaprīkojums par papildu maksu. Populārākās uzlādes vietas nodrošina apmēram 50 kWh uzlādi. Ir arī superātrās stacijas, kas nodrošina pat 350 kWh uzlādi.

Ļoti aptuveni rēķinot (jo uzlādes ātrums atkarīgs arī no baterijas līmeņa un āra temperatūras), varam pieņemt, ka stundā var uzlādēt ap simts kilometru. Ar bākas uzpildi degvielas stacijā tas, protams, ir nesalīdzināmi, bet, paturot prātā šo ideju par lādēšanu, kad iespējams, var paveikt arī ļoti lielus attālumus bez pārmērīgas gaidīšanas. Var auto uzlādēt pa ceļam pārdesmit minūtes un pēc tam galapunktā uzlādēt pilnu. Ir mazliet jāpadomā, jāpaplāno, bet, kad sāc domāt šajā režīmā, tas vairs nešķiet tik biedējoši.

Tomēr neizbēgami ir jāpiemin pašu uzlādes staciju situācija. Tā nav spoža. Tā salīdzinoši strauji attīstās, tomēr nav spoža. Staciju tīkls ir visai plašs, bet to skaits ir salīdzinoši neliels. Lielākoties uzlādes punktos ir pieejama tikai viena stacija, kas nozīmē, ka vienlaicīgi uzlādēt var tikai vienu automobili. Pārējiem ir jāgaida rindā. Rīgā staciju ir salīdzinoši daudz, bet, piemēram, Rojā ir tikai viena. Un, ja man toreiz kāds būtu jau priekšā, man nāktos gaidīt un sabojāt savus plānus.

Tāpēc arī staciju noslodze ir parametrs, kas jāpatur prātā. Lādēšanas vienādojumā "kur" ir jāpapildina ar "kad". Es gribētu teikt, ka viss ir labi un ar to var sadzīvot, tomēr gribētos, lai situācija būtu būtiski labāka. Uzlādes staciju tīklam ir jākļūst vēl plašākam gan ģeogrāfiski, gan skaitliski.

Kā tad ir ar to auto uzlādi mājās? Vai tas tomēr nav prātīgākais variants?

Jā un nē. No vienas puses, ja ir iespēja auto lādēt mājās, tā ir jāizmanto. Tas būs lētāk un vienkāršāk, taču jāpatur prātā, ka tas būs krietni lēnāk. Simts kilometru sniedzamībai vajadzēs lādēt nevis stundu, bet jau astoņas stundas. Un, ja ir auto ar 500 kilometru sniedzamību un gribas to pielādēt pilnu, tad parastā mājas rozete īsti nederēs.

Tad būs vajadzīga "mājas kaste" – vidēji ātrās uzlādes mini stacija savās mājās. Tās ierīkošana, protams, maksā papildus.

Vai tiešām ir daudz izdevīgāk, nekā liet degvielu?

Jā. Izmantošu piemēru ar kolēģa personīgo pieredzi. Viņam ir iespēja lādēt auto no mājas rozetes, un auto lādēšanai mēnesī viņš notērē 400 kWh, kas naudā ir apmēram 70 eiro. Savukārt iepriekš izmantotais benzīna auto mēnesī izmaksāja 180 eiro. Tātad elektriskā lietošana ir krietni lētāka.

Starpība būs mazāka, izmantojot publiskās uzlādes stacijas. Ir stacijas, kas skaita laiku, un ir stacijas, kas skaita kilovatus. Tomēr grozies, kā gribi, braukšanas izmaksās elektromobilis būs manāmi lētāks.

Protams, jāpatur prātā paša auto iegādes cena. Rēķinot klāt arī to, iespējams, ieguvums nebūs sasniedzams tik drīz.

Kāpēc vispār elektromobiļi ir tik dārgi?

Tehnoloģijas strauji attīstās, un lielāki vai mazāki elektromobiļi ir ikdiena jau vismaz desmit gadus. Būtu tā kā laiks tiem kļūt lētākiem? Tomēr īsti nekļūst. Tas saistīts ar lielo pieprasījumu. Cilvēki ir izpratuši elektroauto priekšrocības un grib tās baudīt. Savukārt autoražotāji grib izmantot šo situāciju un nopelnīt, tāpēc visbiežāk tiek piedāvāti "premium" segmenta auto vai auto ar īpašu (dārgu) aprīkojumu. Daudziem populāriem auto vispirms tiek izlaistas dārgākas versijas, un lētākas to modifikācijas sekos vēlāk. Ja gribi dzīvot moderni – maksā!

Tomēr ir arī labās ziņas – tirgum pamazām tuvojas arī īpaši lēti auto. Pirmā vēsma ir "Dacia" elektromobilis "Spring". Tas ir mazs, mazjaudīgs, ar mazu un lēni lādējamu bateriju, toties tā cena ir septiņpadsmit tūkstoši. Saņemot valsts atbalstu, tie būs jau četrpadsmit tūkstoši par pilnīgi jaunu elektromobili. Tas nepiedāvās galvu reibinošus paātrinājumus un ātrumus kā citi EV, taču pilsētā tas brauc bez bēdu, brīvi iekļaujas satiksmē, un, lai arī maziņš, tas ir gana ērts. Ir pamats domāt, ka tas būs gana populārs auto, un tam drīz varētu sekot arī citu ražotāju īpaši lētie elektromobiļi.

Man kāds stāstīja, ka elektromobiļu baterijas ir ļoti sliktas dabai.

Šis ir sarežģīts jautājums. Bateriju pārstrāde ir sarežģīta un neekoloģiska. Tāpat ir ar bateriju ražošanu, kas, iespējams, ir pat saucama par neētisku, jo daudzkārt tiek ziņots, ka litija raktuvēs tiek izmantots bērnu darbaspēks. Tā ir lieta, ko jāpatur prātā, bet uz to vienkāršas atbildes nav.

Kā ziemā ar siltumu? Vai jābrauc aukstumā, vai norij uzreiz visu bateriju, ja grib uzsildīt salonu?

Siltums ir dārgs. Elektromobiļu svētība un lāsts ir salīdzinoši vienkāršā uzbūve un darbības process, kas nerada lieku siltumu. Tātad salona apsilde ir jāveic "mākslīgi". Lētāki auto izmanto elektriskos sildītājus, kas būtiski ietekmē kopējo sniedzamību. Vidēji sildītāja lietošana "apēdīs" apmēram 30–50 kilometrus. Taču dārgāki auto izmanto siltumsūkni, kurš bateriju tik ļoti neietekmē.

Tomēr zināma ietekme ir, tāpēc nereti nākas redzēt siltās jakās ģērbtus elektromobiļu braucējus. Vatenis izmaksā mazāk.

Vai tad, kad ārā ir –28 grādi, šis "pieleks" tāpat kā mans BMW?

Jā. Elektroauto nav, kam "pielekt", taču no aukstuma cieš baterija. Vislabāk baterijas jūtas 10–30 grādu temperatūrā, un tām nepatīk pārmērīgs karstums un aukstums. Ziemā neizbēgami jārēķinās ar mazāku sniedzamību, iespējams, pat par 50% mazāku. Tātad, ja vasarā auto var nobraukt 250, tad ziemā tie būs apmēram 150 kilometri. Iepriekš minētie piemēri ir par bateriju spēju ziemā – sliktākajos apstākļos. Piemēram, tā pati "Dacia" ziemā var nobraukt ap 130 kilometriem, taču vasarā pat trīssimt un vairāk.

Mani gandrīz notrieca, jo nedzirdēju auto.

Šī ir zināma problēma, jo pārsvarā elektromobiļi ir visai klusi. Kaut kāda skaņa tiem ir jāizdala, un ražotāji parasti iestrādā "elektriski" svilpjošus vai dūcošus trokšņus. Šī problēma daļēji atrisināsies, kad lielākā daļa auto būs elektriski un kopējais trokšņu līmenis būs zemāks, – būs vieglāk sadzirdēt klusāko dīkšanu.

Šie ir 4x4?

Ir. Ir ļoti daudz aizmugures piedziņas elektromobiļu, bet ir arī daudz pilnpiedziņas auto. Parasti tieši jaudīgāki modeļi ar lielāku sniedzamību ir pilnpiedziņas.

Pamazām tirgū sāk parādīties arī bezceļiem pielāgoti elektroauto. ASV tirgū ir populāri vairāki pikapi, citur pasaulē biežāk ir sastopami apvidus auto.

Kāda jēga pirkt tagad ar tādu bateriju, kas velk 200 km un lādējas 10 stundas, ja runā, ka pēc diviem gadiem būs par tādu pašu cenu baterija, kas velk 600 km un lādējas 15 minūtes?

Šis ir mūžīgs jautājums, un tas nav atbildams. Kāda jēga pirkt "iPhone 13", ja pēc gada būs "iPhone 14"? Vienmēr būs progress, un vienmēr jaunākās lietas būs spējīgākas par iepriekšējām. No šī viedokļa labā ziņa gan ir tāda, ka tik būtiski bateriju tehnoloģija neuzlabosies. Vismaz ne tik strauji. Katru gadu tiek ieviesti jauninājumi, kas palīdz "izspiest vairāk sulas" no vienāda apjoma baterijas, taču šobrīd nav tādu solījumu, ka jau pavisam drīz varēs sagaidīt vairākreiz lielāku ieguvumu.

Vai ar vienu uzlādi var aizbraukt līdz Daugavpilij?

Mierīgi. Vasarā pat ar lētāko "Dacia" varēsi aizbraukt līdz Daugavpilij. Bet, ja gribas justies drošāk, pa ceļam varēs palādēt Vecumniekos, Vallē, Neretā un Subatē.

Kāpēc dažiem BMW ir tik jokaini šauri riteņi?


Te runa noteikti ir par "i3" un "i8" modeļiem, kas bija vācu ražotāja pirmie publiskie elektromobiļi. Tie tika taisīti vizuāli atšķirīgā stilā, maksimāli uzlabojot aerodinamiku un citus parametrus. Šaurie riteņi nodrošina mazāku rites pretestību, tādējādi auto var vieglāk nobraukt lielākus attālumus.

Vai var vilkt smagas piekabes un lielus treilerus?

Tas atkarīgs no modeļa. Ne visiem auto ir atļauts. Jārēķinās gan, ka lielu piekabju un jo īpašu dzīvojamo treileru vilkšana dramatiski samazinās sniedzamību. Līdz pat 50% īsāks ceļš būs veicams lielās gaisa pretestības un papildu svara dēļ. Jāatceras, ka elektromobiļi ir ļoti smagi.

Vai, samainot savu 98. gada "golfu" pret elektroauto, es izglābšu planētu?

Nē. Nav nekā videi draudzīgāka kā esošo lietu lietošana. Tas attiecas uz burtiski jebkuru jomu, bet jo īpaši uz tik sarežģītu agregātu kā auto. Jauna auto ražošana nodarīs videi daudz lielāku kaitējumu nekā esošā auto turpmāka lietošana. Protams, kaut kad pienāk brīdis, kad esošais auto vairs nespēj pildīt savas funkcijas un ir jāmeklē cits. Tad, iespējams, būs prātīgi izvēlēties EV.

Kad varēs nopirkt kaut ko labu un reāli izmantojamu lētāk par 45 tūkstošiem?

Trešdien? Vai kas šodien par dienu... Konkrētajā cenas kategorijā ir atrodami ļoti labi auto, piemēram, "Volkswagen ID3", "Hyundai KONA", "Cupra Born" un pat "Tesla Model 3".

Segmentā virs 30 tūkstošiem jau ir diezgan plaša izvēle, arī modeļiem ar 300–500 kilometru bateriju. Par zemāku cenu gan ir grūti atrast optimāli labus auto. Tie būs vai nu mazi, vai ar mazu bateriju.

Kuriem modeļiem ir elektrības izejošā rozete?

"Hyundai Ioniq 5" un "Ford F150 Lightning". Klāsts nav īpaši plašs, tomēr nākotnē var paturēt prātā šo parametru. Iespējams, kādreiz varēsim lādēt vienu auto no otra.

Kā ir ar EV maksimālo ātrumu un uzrāvienu?

No-kājām-gāzoši-labi. Elektromotoru priekšrocība ir spēja nodrošināt "pilnu jaudu" jau no nulles apgriezieniem. Teju visi populārākie elektromobiļi paātrinās ātrāk nekā to iekšdedzes brāļi. Turklāt tas notiek bez "raustīšanās", jo elektromobiļiem nav pārnesumu kārbas. Spied tik pedāli un turies!

Daudzi EV nodrošina piecu un pat mazāk sekunžu paātrinājumu. Atsevišķi "Tesla" modeļi sola pat 2,1 sekundes paātrinājumu līdz 100 kilometriem stundā.

Ar maksimālo ātrumu ir mazliet citādi. Tas parasti nav tik liels kā rūcošajiem auto. Tas saistīts ar būtiski pieaugošo gaisa pretestību lielā ātrumā. Īpaši ātra braukšana patērē ļoti daudz enerģijas. Tomēr nevienam nebūtu jāuztraucas par atļautā ātruma nesasniegšanu. Pat ar "Dacia Spring" varēs sasniegt ātrumu, pie kura jau ir risks palikt bez tiesībām.

Cik ilgā laikā baterija "nomirst"?

Šeit derētu piebilst, ka lielākie autoražotāji saviem elektromobiļiem garantē, ka pēc astoņu gadu ekspluatācijas vai 160 000 km nobraukuma akumulators saglabās vismaz 70% no savas sākotnējās kapacitātes. Ļoti atkarīgs no modeļa un no auto lietošanas. Regulāra pilna uzlāde, jo īpaši ātrā uzlāde, pastiprināti "nogurdina" bateriju un samazina tās mūžu. Vidēji ar bateriju nevajadzētu būt bēdām desmit gadu laikā, bet smagos apstākļos daudzu lietotu auto baterijas var padoties arī ātrāk.

"Kolodkas" jāmaina?

Jā, bet retāk, nekā ierasts. Elektromobiļi sākotnējai bremzēšanai izmanto reģenerāciju – ar motoru ģenerē elektrību – un tikai pie pilnas apstāšanās izmanto "parastās" bremzes. Tādējādi tās mazāk dilst.

Vai elektromobiļi ir gatavi mums?


Izskatās, ka ir, vai ne? Mazliet būs jāpadomā par to lādēšanas loģistiku – kad, kur un cik ilgi lādēt, bet kopumā jau izskatās arvien labāk. Kad pirms desmit gadiem elektroauto varēja nobraukt 120 kilometrus, bet, ieslēdzot sildītāju, vien 90, tad gan nebija īsti nopietni, taču šodien ar auto, kas nodrošina vismaz divsimt kilometru sniedzamību, var jau ikdienā sadzīvot daudzi. Protams, tas nederēs ikkatram. Vienmēr būs cilvēki, kam nav laika plānot laiku un tērēt to pie "štepseļa", taču, mazliet pielāgojoties, daudziem elektromobilis jau šodien ir gatavs. Paliek tikai tas cenas jautājums. Turēsim īkšķus, ka drīz situācija uzlabosies arī šajā jomā.

Tomēr jāņem vērā vēl kāda neizbēgama parādība - arvien mazāk cilvēku, īpaši jaunieši, izvēlas pirkt vai pat vispār mācīties vadīt automobili. Iespējams, ka tad, kad elektromobiļi sasniegs kritisko masu, tos neviens vairs nepirks - vienkārši īrēs. Jau šodien ātrās auto īres ir ārkārtīgi populāras. Iespējams, nav tālu tāda nākotne, kurā tikai retais gribēs uzturēt pats savu auto.



Latvija 2030 veidotāji:
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais,, Ingrīda Drazdovska.
Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Eiropas Savienība
Kohēzijas Fonds
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.