Projektu atbalsta Meža attīstības fonds (MAF)
mežs rada
Eiropā koka būvniecība – uz viļņa, Latvija varētu sekot
Tieši pēdējos gados koka mājas kļūst populārākas privātpersonu vidū, taču pagaidām nevar apgalvot, ka koka būvniecība Latvijā piedzīvo uzplaukumu.
Teksts: Ingrīda Drazdovska
Foto: Shutterstock
Privātajā sektorā skepse mazinās un to cilvēku īpatsvars, kuri apsver arī koka būvniecību, pamazām palielinās, savukārt biznesa vidē vēl nav uzradies drosminieks, kurš uzdrīkstētos uzbūvēt daudzstāvu dzīvojamo māju no koka. Kopumā sabiedriskajā sektorā īstenotu koka konstrukciju objektu piemēru nav visai daudz.
Izvēle mainās
Koka būvniecība Latvijā vienmēr ir bijusi aktuāla, atgādina Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Kristaps Ceplis, tiesa, pēc industriālās revolūcijas, kas nāca ar jauniem būvmateriāliem, uzsvari mainījās. Turklāt savulaik meža platības bija mazākas, nekā tās ir šobrīd. Tagad daudzviet pasaulē koka būvniecība ir populāra un nostiprina savas pozīcijas, attiecīgi Latvija šīm tendencēm labprāt seko līdzi.

Pēc viņa rīcībā esošajiem datiem, Latvijā varētu būt ap 100 koka māju vai to konstrukciju ražotāju. "Pēdējos gados tiešām ir vērojams uzrāviens. Daudzi Pierīgas ciemati faktiski ir ar koka mājām, nereti paši pircēji nemaz nezina, ka konstrukcija ir no koka," stāsta Ceplis.

"Swedbank" Nekustamā īpašuma vērtēšanas daļas tehniskais eksperts Gatis Pūcītis uzsver: šobrīd pilnīgi noteikti var teikt, ka skepse attiecībā uz koka mājām mazinās.
Statistika liecina, ka proporcija starp koka un mūra mājām saglabājas aptuveni 60% pret 40% par labu mūra ēkām, bet dati un tendences ļauj prognozēt, ka proporcija mainās un turpinās mainīties par labu koka karkasa ēkām.
"Tas izskaidrojams ar to, ka klienti nevēlas iesaistīties būvniecības procesā, kas prasa daudz laika un enerģijas. Turklāt, izvēloties rūpnieciski ražotu ēku, daļēji izdodas fiksēt izmaksas, kuras pie dažādiem tirgus svārstību scenārijiem mēdz "lēkāt" diezgan pamatīgi. Šādā variantā vismaz par to daļu, ko saražo rūpnieciski, klients var būt daudzmaz drošs arī izmaksu ziņā," viņš skaidro.
Zaļš un ilgtspējīgs risinājums
Turklāt pieaug cilvēku interese un vēlme kļūt videi draudzīgākiem un piedomāt pie izvēlēto risinājumu ilgtspējības. "Šajā ziņā koka ēkas ir atguvušas savu pievilcību, jo ilgtspējas kontekstā tās ļauj samazināt savu individuālo CO2 pēdu un dzīvot videi draudzīgāk," piebilst Pūcītis.

"Latvijā meža bilance ir pozitīva – mēs vairāk iestādām, nekā nocērtam," uzsver arī SIA "Nordic Homes" valdes loceklis, tehniskais direktors un LLU pasniedzējs Imants Trezuns, atgādinot, ka koks ir atjaunojams dabas resurss, kurš ne tikai ražo skābekli, bet arī akumulē CO2. Betons savukārt tāds nav, turklāt, transportējot betonu, dzelzsbetona izstrādājumus, to smaguma dēļ ir jāpatērē daudz vairāk degvielas, jāveic vairāk braucienu.


"Latvijā meža bilance ir pozitīva – mēs vairāk iestādām, nekā nocērtam," uzsver SIA "Nordic Homes" valdes loceklis, tehniskais direktors un LLU pasniedzējs Imants Trezuns. Foto: Viesturs Radovics, DELFI
Koka būvniecība ir ilgtspējīgs risinājums, konstrukcijām ir raksturīgas labas akustiskās īpašības, siltumnoturība, tajās nav kancerogēno vielu, kuras mēdz būt cita veida materiālos.
Tās viegli un ātri iespējams samontēt, tādējādi ietaupot laiku un resursus (tostarp cilvēka darbu) būvlaukumā. Piemēram, rūpnīcā ražoto koka konstrukciju būvniecība nodrošina daudz mazākus atgriezumus. Pasaules pieredze liecina, ka ap 30% materiālu, iepakojuma aiziet nebūtībā, ja liela daļa darbu notiek būvlaukumā, un tikai 2%, ja mājas tiek saliktas rūpnīcā.
Precīzi jāievēro tehnoloģijas
Lai gan plusu patiešām ir daudz, Ceplis min kādas aptaujas rezultātus, kura atklāj, kas cilvēku uztverē ir šādu māju mīnuss, – tās var sadegt, sapūt. "Tā ir taisnība tad, ja māja tiek nepareizi uzbūvēta, un nav atšķirības, vai tiek izvēlēts koks vai betons. Tāpēc Vasjas vai Jāzepa brigādes piesaiste nereti var radīt problēmu, jo strikti ir jāievēro būvniecības tehnoloģija, pretējā gadījumā patiešām var rasties ķibeles. Un cilvēki šādas problēmas vispārina, attiecinot uz jebkuru koka māju," viņš atzīst, uzsverot, ka, ievērojot visas tehnoloģijas, koka mājas ir ilgmūžīgas, un aicina paraudzīties kaut vai uz tā dēvēto Maskavas forštati, kur koka mājas stāv, kā stāvējušas.

Jā, koks deg, bet process ir prognozējams jeb ir zināms ātrums, ar kādu uguns pārvietojas. "Pieturamies pie skandināvu principa, ka ugunsdrošība nenozīmē, ka nesadegs, ugunsdrošība nozīmē, ka būs laiks, lai atstātu māju un paliktu dzīvs," uzsver Ceplis. Turklāt, ja koka māja nodeg, pāri palikušo novākt var ātri, uzlikt vietā jaunu māju ir krietni vien vienkāršāk nekā mūra mājas gadījumā, kurai, visticamāk, ugunsgrēkā mūris būs cietis, tas būs jājauc nost un ēka jābūvē no jauna.
Finanšu aspekti
Taču šobrīd uztvere mainās, gana daudz cilvēku ir gatavi izskatīt koka māju kā variantu savai dzīvesvietai, atzīst Ceplis, tiesa, akcentējot finansēšanas un apdrošināšanas jautājumu. Banku nostāja ir gana labvēlīga, savukārt apdrošināšana ir dārgāka, ar šo faktoru, izdarot izvēli, cilvēki rēķinās.
Bankas finansē kā koka, tā arī mūra ēkas. Nekādu īpašu atšķirību finansējuma piesaistīšanā nav. Vienīgā nianse, kas jāņem vērā koka karkasa ēku īpašniekiem, ir mazliet dārgāka īpašuma apdrošināšanas polise.
Gatis Pūcītis, "Swedbank" Nekustamā īpašuma vērtēšanas daļas tehniskais eksperts
Pēc "Swedbank" datiem, klienti ir iecienījuši rūpnieciski ražotas koka karkasa ēkas, jo tās ļauj samazināt paša kredīta ņēmēja iesaistīšanos būvniecības procesā, kā arī to izmaksas ir krietni paredzamākas. Papildus tam klāt nāk arī jau pieminētā salīdzinoši ātrā šādu koka karkasa ēku montāža. Arī ciematu attīstītāji piedāvā rūpnieciski ražotas koka karkasa ēkas, un tiem ir svarīgi tieši tie paši aspekti, kas individuālam ēkas būvniekam.
Orientējas uz eksportu
Kopš neatkarības laikiem absolūti lielākais tirgus Latvijas ražotājiem ir ārzemes, jo īpaši Skandināvija, Somija, Rietumeiropa, tostarp Vācija, Austrija, Šveice, informē Ceplis. Viņš zina teikt, ka daudzi ražotāji uz vietējo tirgu pat īpaši nekoncentrējas, jo privātajā sektorā diemžēl tiem jāsaskaras ar negodīgu konkurenci. "Klastera biedri, citi kvalitatīvu māju būvētāji strādā legāli, maksājot visus nodokļus, rezultātā viņi zaudē vietējā tirgū, jo to produkts – māja – izrādās dārgāks, salīdzinot ar to, ko uztaisa "brigāde"," akcentē Ceplis.

Šis bija viens no iemesliem, kādēļ moduļu māju ražotājs "Nordic Homes" mainīja fokusu, tagad koncentrējoties uz biznesa klientiem un eksporta tirgu.
Foto: Viesturs Radovics, DELFI
"Nordic Homes" dibināts pirms vairāk nekā 10 gadiem, tam jau ir vairāk nekā 150 references projekti, tostarp privātmājas, stāsta SIA "Nordic Homes" valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Kaspars Šenvalds. "Jāatzīst gan, ka pēdējā pusotra gada laikā neesam īstenojuši nevienu projektu šajā segmentā, no tirgus esam izgājuši dažādu iemeslu dēļ. Taču mums ir liela pieredze – esam strādājuši ar saistīto uzņēmumu "Domuss", kas attīsta privātmāju ciematus Pierīgā. Tāpat esam strādājuši ar trešajām pusēm dažādu projektu realizācijā Baltezerā, Kalngalē, Siguldā un citur," informē uzņēmuma vadītājs. Tiesa, šobrīd uzņēmums strādā pie pavisam mazas platības mājas "Tiny house" koncepcijas iedzīvināšanas ( kopējā platība – ap 33 m², pilna apdare, pat mēbeles tajā var jau būt). Šāds produkts, iespējams, varētu ieinteresēt arī pašmāju pircējus.
Liela "pelēkā zona"
Skaidrojot, kāpēc uzņēmums aizgājis no privātmāju sektora, Šenvalds akcentē, ka projektu vadības resurss tiek līdzīgi patērēts neatkarīgi no tā, vai tiek ražota viena neliela ģimenes māja, vai arī daudzstāvu ēka ar daudziem dzīvokļiem. Risinājumi, kas jāsaskaņo ar klientu, būvvaldi, darba apjoms ir tāds pats, savukārt apgrozījums – pilnīgi cits. "Turklāt ārzemēs klients ir gatavs maksāt par kvalitāti, bet Latvijā – ne," specifiku iezīmē "Nordic Homes" vadītājs.

"Cita lieta – nespējam konkurēt ar uzņēmumiem, kuri nemaksā nodokļus. Redzam, ka konkurentu tāme tādiem pašiem projektiem ir pat par 20-30% mazāka, klients, protams, nesaprot, kas notiek, viņam šķiet, ka mēs viņu mēģinām piemānīt. Negribam ar to cīnīties. Turklāt ir slikti piemēri tirgū, par ko plaši ziņo mediji. Daudziem tieši tāpēc ir negatīva pieredze ar koka būvniecību – cenošoties ietaupīt, neizvēlas to uzņēmumu produkciju, kuri spēj garantēt kvalitāti," viņš spriež.
Koka būvniecības veidi
Atšķiras ar pabeigtības stadiju
Masīvkoks (guļbaļķi) un līmētā koka konstrukcijas
Tostarp CLT jeb "cross laminated timber" (masīvkoka konstrukcijas – šķērskrusteniski līmēts koks).
Koka karkasa paneļu māja
Uz būvlaukumu tiek nogādāti rūpnieciski izgatavoti koka karkasa elementi, kurus tur saliek kopā.
Moduļu māja
Uz būvlaukumu tiek aizvests būtībā jau gatavs produkts – ēka ir iepriekš rūpnieciski ražota, tā ir ar pabeigtu iekšējo un ārējo apdari, ātri saliekama un apdzīvojama. Šāds būvniecības veids dod iespēju ļoti ātri tikt pie pabeigtas ēkas, samazinot procesu par 30-50%, ļauj precīzi paredzēt būvniecības izmaksas un laiku.
Daudzstāvu ēkas vēl jāpagaida
Tāpēc šobrīd "Nordic Homes" pamatprodukts ir daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas. Tie var būt gan īres nami, gan mājas, kurās dzīvokļi tiek iztirgoti, gan studentu mītnes un viesnīcas. "Protams, šādu projektu mēs ļoti gribētu īstenot arī Latvijā, bet līdz šim, piedaloties tenderos, tostarp kopā ar tādiem uzņēmumiem kā "LNK", nav izdevies – attīstītāji turpina izvēlēties klasisko būvniecību," neslēpj Šenvalds. "Mēs gribētu uzcelt šādas daudzdzīvokļu mājas, bet pagaidām nav neviena attīstītāja, kurš būtu gatavs iesaistīties šādā projektā."

SIA "Nordic Homes" valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Kaspars Šenvalds. Foto: Viesturs Radovics, DELFI
Vēl viena potenciālo pasūtītāju kategorija varētu būt augstskolas. "Lielākā pieredze ir tieši studentu mītņu īstenošanā ārvalstīs. Pie mums visu universitāšu pārstāvji ir bijuši, tomēr visas galu galā būvē betonā. Mums ir references projekti, piemēram, Liverpūlē deviņstāvu kopmītnes (trīs ēkas) 556 studentiem, ko nopirka viens no pasaulē lielākajiem nekustamā īpašuma fondiem."

Trezuns stāsta, ka kopš 2018. gada arī Latvijā ir iespējams būvēt daudzstāvu ēkas (līdz aptuveni 18 m augstas) no koka konstrukcijām, taču ir noteiktas prasības, kas jāaizpilda attiecībā uz ēkas uguns noturību, atsevišķu būvizstrādājumu pielietojamību.

Nav tā, ka tagad viss gludi un raiti iet uz priekšu. "Kas būs pirmā būvvalde, kas uzliks parakstu šādam projektam? Pieredzes nav. Kurš būs pirmais investors, kas riskēs ar šādu projektu? Visi nogaida. Ideju ir daudz, taču līdz to īstenošanai neviens vēl nav nonācis," atzīst Trezuns, uzsverot, ka tagad būtu jāliek uzsvars uz izglītību – jaunām programmām un specialitātēm.

Papildu produkts ir paneļi, jebkādi citi karkasa elementi, ko uzņēmums tirgo arī pašmāju konkurentiem. "Kad uzņēmumiem sāk trūkt kapacitātes, mēs tiem saražojam nepieciešamo, ko tie tālāk izmanto ar savu zīmolu. Šāds produkts gan nonāk Latvijas tirgū, ja konkurents strādā te un vietējam klientam," stāsta Šenvalds. Savukārt trešais produkts ir inženieru, arhitektu pakalpojumi (uzņēmumam ir pilnībā komplektēts inženieru departaments – 10 cilvēki). "Viņu pakalpojumus piedāvājam gan saviem klientiem, gan konkurentiem. Ja atnāk kāds ar sarežģītu pasūtījumu un nezina, kā tikt galā, varam palīdzēt," skaidro uzņēmuma vadītājs.
Izejmateriālu cena "kož"
Covid-19 pirmais gads "Nordic Homes" un arī citiem nozares uzņēmumiem nav bijis vienkāršs. Šenvalds atklāj, ka kompānijā bijā vairāk nekā 30% saslimušo, vēl aptuveni tikpat bija kontaktpersonu – faktiski uzņēmuma darbība pāris mēnešus bija paralizēta, taču uz to neattiecās neviens valsts atbalsta veids. "Nebijām gan tādi vienīgie," viņš piebilst.

Cits izaicinājums ir saistīts ar straujo izejmateriālu cenu pieaugumu. "Strādājam, pildot to līgumu, ko parakstījām pagājušā gada augustā, cenas tad bija fiksētas. Taču tās ir pieaugušas divkārt, pat trīskārt. Līdz ar to otro un trešo ceturksni strādājam bez pozitīviem finanšu rezultātiem. Manām pirmās iezīmes, ka kokmateriālu cena sāk samazināties. Šobrīd to, ko kādreiz pirkām par 280 eiro/m³, pērkam virs 500 eiro/m³. Turklāt cenas augušas ne tikai kokmateriāliem, arī metāla konstrukcijām, siltinājumam," stāsta Šenvalds. Savukārt tagad uzņēmuma līgumos ir paredzēta indeksācija. "Klientiem piedāvājam noteikt "grozu" – materiālu kopumu un cenu, pret to indeksējam maksājumus," viņš skaidro. Šogad apgrozījums būs par 25% lielāks, taču peļņas rādītāji nebūs tādi, kādi prognozēti, – izejmateriālu sadārdzināšanās dēļ. (pēc "Lursoft" datiem, SIA "Nordic homes" apgrozījums 2020. gadā sasniedza 5,1 miljonu eiro).
Foto: Viesturs Radovics, DELFI
Cenu faktoru akcentē arī Ceplis, norādot, ka tā kokmateriāliem ir sākusi kristies, visticamāk, rudenī to jau varēs pamanīt. Noteikti arī koka mājas ir kļuvušas dārgākas. "Pieprasījums ir liels, un izpilde ir ilgi jāgaida," viņš atzīst.

"Ļoti ceram, ka rudenī situācija stabilizēsies," pauž Pūcītis, apstiprinot, ka rinda pēc rūpnieciski ražotajām koka karkasa ēkām var prasīt pat divus gadus. "Tas nozīmē, ka, šodien pasūtot koka karkasa ēku, jūs to labākajā gadījumā varēsiet samontēt tikai pēc diviem gadiem," neslēpj speciālists.

Ņemot vērā, ka Eiropā aktuāls ir zaļais kurss, ekoloģiskai, ilgtspējīgai būvniecībai noteikti ir nākotne. Latvijā būtu jāsāk diskusijas par atbalstu, tostarp par to, ka tāds varētu tikt sniegts ražotājiem/būvniekiem, lai šāds produkts būtu pieejams plašākam mājsaimniecību lokam un arī reģionos.
Apsverot koka mājas būvniecību, svarīgi:
Iepazīties un vispārīgi saprast specifiku;
Sadarboties ar zinošu arhitektu;
Izvēlēties uzticamu ražotāju/būvnieku;

Ražotājam / būvniekam prasīt references, iepazīties ar tā īstenotām mājām klātienē;
Būvniecības tāmes sagatavošanai lūgt speciālistu palīdzību (bankas aicina vismaz izmantot jau esošās sagataves un tāmes kalkulatorus);
Lai gan bieži vien šķiet, ka ērtāk un ātrāk (iespējams, pat nedaudz lētāk) ir sagatavot tāmi pašam, būvniecības process ir gana sarežģīts. Bez ikdienas pieredzes šajā jomā ir iespēja pieļaut būtiskas kļūdas aprēķinos, kas pēc tam ievērojami sarežģītāku padara īpašuma pabeigšanu tiktāl, lai tas būtu piemērots dzīvošanai.
Projektu atbalsta Meža attīstības fonds (MAF)

Projekta ''Mežs rada” veidotāji: saturs – Ingrīda Drazdovska, Raivis Vilūns, Andra Briekmane, foto – Viesturs Radovics, dizains – Ralfs Eglītis, izstrāde – Nikolajs Trubačistovs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Marta Cīrule, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.