Projektu atbalsta Meža attīstības fonds (MAF)
mežs rada
Izcels koku visā tā godībā
Teksts: Ingrīda Drazdovska
Foto: Publicitātes attēli
Ne tikai piemājas pirtiņa, bet arī patiešām vērienīga, mūsdienīga biroju ēka var tapt no koka. Jau nākamgad, 2022. gadā, nekustamā īpašuma kompānija "Eastnine" Rīgā sāks darījumu centra "The Pine" būvniecību no koka.
Ēka būs visnotaļ grandioza (iedomājieties aptuveni pusi no "Swedbank" centrālās ēkas Ķīpsalā vai biroju ēkas "Alojas biroji" Rīgas centrālajā daļā, kurai tuvumā atradīsies "The Pine") un noteikti vismaz pagaidām lielākā šāda veida būve Baltijā. Un šī nebūt nav vienīgā unikālā iezīme – mērķis ir panākt, ka ēka ir oglekļa jeb klimatneitrāla vai pat pozitīva, t.i., plānots, ka tā neradīs CO2 izmešus vai pat absorbēs tos, būs energoefektīvākā komercīpašumu jomā Rīgā. Tajā strādājošajiem būs nodrošināta veselīga, patīkama, mājīga darba vide, bet uzņēmumi, kuri tajā nomās telpas, ietaupīs uz energoresursu rēķina. "Uzskatu, ka šis projekts būs unikāls, ceram, ka citi mums sekos," pauž "Eastnine" izpilddirektors Ķēstutis Sasnausks (Kestutis Sasnauskas).
Vietējā bagātība ir jāizmanto
Viņš nenoliedz, ka projekts ir ambiciozs, tā īstenošana – izaicinājumiem pilna. Taču uzņēmuma ambīcijas ir būt savas jomas līderim, ko tas cenšas realizēt tieši ilgtspējīgu nekustamo īpašumu radīšanā. "Mums ir svarīgi atrast veidu, kā izmantot tās valsts, kurā strādājam, pieejamos resursus. Un Latvijas bagātība, nenoliedzami, ir meži, turklāt ir ilgas mežsaimniecības un kokapstrādes tradīcijas," viņš paskaidro, kāpēc kompānija nolēma īstenot reģionam netipisku projektu. Turklāt ir aizraujoši pētīt koku tieši kā būvniecības materiālu.

Projekts paredz izveidot 16 tūkstošus m² lielu koka biroju ēku. Izraudzītā vieta – līdzās citam "Eastnine" biroju centram "Alojas biroji". Kā skaidro Sasnausks, tur veidosies pilnīgāks darījumu komplekss ar plašāku, daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, nomnieku pieredzi. "The Pine" klātbūtne uzlabos vidi un visam Rīgas biroju telpu tirgum piešķirs jaunu dimensiju. A (augstākās) klases biroju ēka tiek plānota saskaņā ar WELL (apliecina vides kvalitāti, cilvēku labbūtību ēkā) un LEED standartiem (apliecina ēkas ilgtspēju). Nevienam citam komercīpašumam Rīgā pagaidām šāda "dubulttitula" nav.

Projekta autori – dāņu "Arrow Architects". Šobrīd notiek konkurss, lai izvēlētos būvniecības darbu veicēju, un tie varētu sākties 2022. gadā.
Apvieno klimatam un ekonomikai draudzīgus risinājumus
Par pašmāju būvnieku spēju strādāt arī ar šāda veida konstrukcijām ir pārliecināts "RERE Grupa" projektu vadītājs Arvis Mūrnieks, uzsverot, ka Ogres Centrālās bibliotēkas projekts, kurā viņš pats līdzdarbojies, kā arī citi jau īstenoti objekti uzskatāmi demonstrē Latvijas būvnieku meistarību projektos ar koka konstrukcijām.

Viņš spriež, ka koku izmantos arvien plašāk, ko var saistīt ar vispārējiem klimatneitrālas politikas mērķiem, kā arī tehnoloģiju attīstību.
"Koks ir atjaunīgs materiāls, un, to izmantojot, var samazināt CO2 izmešus, līdz ar to koka konstrukcijas ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā attīstīt klimatneitrālu būvniecību Latvijā," paskaidro būvniecības speciālists. Proti, jebkura būvniecība prasa enerģijas patēriņu. Salīdzinot, piemēram, cementa ražošanu ar koka sagatavošanu, pirmā būs daudzkārt energoietilpīgāka, bet, lai iegūtu koka būvmateriālu, enerģijas patēriņš būs daudzkārt mazāks.
Pēc Mūrnieka domām, pieprasījums pēc šādu ēku būvniecības varētu pieaugt. Konstrukciju galvenais materiāls ir koks – GLT (vienvirziena līmētas) un CLT (krusteniski līmētas) koka konstrukcijas: paneļi, sijas un kolonnas. Tas ir materiāls ar nākotni ne tikai privātmāju būvniecībā, bet arī daudz plašāku un lielāku publisko ēku celtniecībā. Jau piesauktā Ogres Centrālā bibliotēka ir viens no pirmajiem šāda materiāla un metodes pielietojumiem sabiedrisko ēku būvniecībā Latvijā.

""RERE Grupas" speciālisti īstenoja šo projektu pēc apvienotā projektēšanas un būvdarbu līguma, izmantojot digitālo būves modeli. Šādai darbu organizēšanai bija savas priekšrocības, jo, izmantojot gatavās koka konstrukcijas, izšķiroša nozīme ir precizitātei. Projektēšanas un būvniecības pakalpojumi viena līguma ietvaros ļāva vienoti pārredzēt katru procesu un soli. Apvienojumā ar detalizēti izstrādāto BIM sistēmu varējām sasniegt vēl augstāku efektivitāti," viņš dalās pieredzē.

Vaicāts par īpatnībām, ar kādām ir jārēķinās, Mūrnieks skaidro: tā kā CLT sastāv no vairākām koka kārtām, kas salīmētas šķērsvirzienā, iegūtais materiāls novērš koka nevēlamās īpašības: piebriešanu, izplešanos, izžūšanu un saraušanos. Tomēr viens no izaicinājumiem ir koka konstrukciju pasargāšana no laikapstākļu ietekmes to uzstādīšanas laikā, jo nokrišņu ietekmē paneļi var sākt zilēt un deformēties. Tāpēc svarīgi izmantot dažādus speciālus atbalsta līdzekļus un paņēmienus, kuru izvēle katrā projektā ir jāizskata atsevišķi. Šim jautājumam jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo ne vienmēr turpmākie tehnoloģiskie procesi vai ēkas konfigurācija ļauj ērti uzstādīt pagaidu jumtu vai īstenot citus aizsardzības pasākumus.

Cits jautājums, kas saistās ar drošu koka izmantošanu, it īpaši daudzstāvu koka ēkās, ir ugunsdrošība. Tāpēc ēkās tiek uzstādītas automātiskās ūdens izsmidzināšanas sistēmas, kā arī jau projekta izstrādē tiek paredzēti droši evakuācijas ceļi.

Modernās koka konstrukciju ēkas ir iespējams veidot kā pasīvas ēkas – tas netraucē dažādu inovatīvu un energoefektīvu iekārtu izmantošanu būvē, ar potenciālu šādas būves "plusu" rezumē Mūrnieks.

To biroju ēku apjoms, kuras ir ieguvuša kādu no sertifikātiem, ir dubultojies, salīdzinot ar laika posmu pirms diviem gadiem. 2019. gada 3. ceturksnī sertificēti bija vien 8% no kopējām pieejamajām biroju platībām, pašlaik šis rādītājs ir jau 16%. Kā zināms, pieprasījums rada piedāvājumu: lielāki uzņēmumi vēlas iekārtot savu biroju "zaļās" un ilgtspējīgās biroju ēkās, lai darbinieki justos komfortabli, paaugstinātos viņu darba efektivitāte, lai būtu patīkami nākt uz darbu un atrasties šādā vidē.

Pandēmijas ietekmē biroju loma ir mainījusies, cilvēki ir sapratuši, ka būtībā var strādāt no jebkuras vietas. Savukārt birojs ir pārvērties par vietu, kur cilvēki satiekas, par prāta vētru jeb ideju ģenerēšanas vietu. Turklāt, ņemot vērā cīņu par talantiem, darba devējiem jāpiedāvā saviem darbiniekiem labākie darba vides nosacījumi, lai piesaistītu ekspertus.

Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, Rīga ir sava "zaļā ceļa" sākumā – Tallinā ir sertificēti 20% no kopējām biroju platībām un Viļņā – 29%. Taču no pašlaik Rīgā būvniecībā esošajiem biroju projektiem 82% tiek būvēti atbilstoši BREEAM vai LEED prasībām, un nākotnē zaļo biroju īpatsvars pieaugs.

"The Pine" būs pirmais projekts Latvijā, kas pilnībā tiks celts no kokmateriāliem. Šāds risinājums ir kaut kas jauns un inovatīvs mūsu tirgum, kamēr Skandināvijā jau ir vairākas koka biroju ēkas. Arī Tallinā 2018. gadā ir uzcelta koka biroju ēka, kas veiksmīgi funkcionē (Järvevana 7B). Modernās celtniecības tehnoloģijas un inovācijas ļauj šāda tipa ēkām būt drošām un kalpot ilgi.
Ēriks Bergmans , "Colliers" partneris, aģentūras vadītājs
Turpina stāstīt un skaidrot
"Protams, būt pirmajam, būvēt kaut ko tādu, ko citi nav īstenojuši, vienmēr ir izaicinājums arī no informējoši izglītojošā skatpunkta, bet par to pārāk neraizējamies," saka Sasnausks, neapšaubot, ka stereotipi par šādām ēkām, tostarp par mazāku ugunsdrošību, pastāv. "Nenoliedzami, cilvēki ir jāinformē par šāda tipa ēkām, tostarp jāstāsta par to, ka tās ir tikpat ugunsdrošas un, iespējams, pat drošākas. Turklāt būtiski ir tas, kā neparedzētos gadījumos tiek evakuēti cilvēki."

Viņš arī atzīst, ka šādas ēkas būvniecība varētu izmaksāt nedaudz vairāk par nosacīti standarta biroju centru. Konkrētu investīciju apjomu projekta iedzīvināšanā pagaidām ir grūti nosaukt, bet kompānijas vadītājs lēš, ka tie būs ap 50 miljoniem eiro.

"To kompensēs ar energoresursu ietaupījumu, ko sniegs šī ēka," uzsver Sasnausks, atgādinot, ka ikvienas ēkas nomnieks/lietotājs maksā ne tikai par telpu nomu, bet sedz arī enerģijas izmaksas, ko patērē konkrētā māja. "Šajā ziņā "The Pine" būs ar būtiskām konkurences priekšrocībām, jo ēka būs ļoti energoefektīva. Iespējams, nomas maksa būs nedaudz lielāka, taču kopējās telpu izmaksas nebūs manāmi augstākas," skaidro uzņēmējs.

Interese par šo ēku jau šobrīd ir gana liela, apgalvo Sasnausks. Līdz brīdim, kad ēka būs gatava, kompānijas būs sapratušas un izvērtējušas sava biroja vajadzības jaunajā realitātē. Iespējams, tām būs nepieciešams mazāk nomājamu kvadrātmetru, taču to kvalitātei būs jābūt augstai. "Uzņēmums būs spējīgs maksāt augstāku nomas maksu, bet kopējie izdevumi būs zemāki un ēkas izmantošana – efektīva," savu redzējumu izklāsta Sasnausks.

"Raugoties no nākotnes pieprasījuma perspektīvas, ticam, ka tas virzīsies uz ilgtspējīgiem risinājumiem. Vides, cilvēku labbūtības jautājumi kļūs tikai aktuālāki. Kompānijām būs svarīgi izvēlēties atrašanās vietu, kura atbilst ilgtspējīgas attīstības kritērijiem, kura ietver un parāda arī noteiktas uzņēmuma un zīmola vērtības, tostarp vides saglabāšanas svarīgumu," viņš uzskata. Tāpat daudziem uzņēmumiem, apliecinot, kādas ir viņu vērtības, ir vienkāršāk piesaistīt darbiniekus, speciālistus, kam arī ir svarīgas līdzīgas lietas un nostāja.
Fakti par "The Pine":

• kopējā platība – 15,8 tūkst. m2;
• saņemta būvatļauja;
• ēkas būvniecību plānots sākt 2022. gadā un pabeigt 2024. gada pavasarī;
• ēka tiks sertificēta atbilstoši LEED "Platinum" un WELL standartiem.


Avots: "Eastnine"

Projektu atbalsta Meža attīstības fonds (MAF)

Projekta ''Mežs rada” veidotāji: saturs – Ingrīda Drazdovska, Žanete Hāka, Raivis Vilūns, Andra Briekmane, foto – Viesturs Radovics, dizains – Ralfs Eglītis, izstrāde – Nikolajs Trubačistovs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Marta Cīrule, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.