Foto: AP/Scanpix/LETA

Šķiet, neviens okeānu iemītnieks nerosina cilvēku iztēli vairāk par haizivīm – šajos teju aizvēsturiska paskata plēsējos jaušams brutāls spēks, auksta vienaldzība un šķietama nerēķināšanās ne ar vienu citu. Biedējošākā no tām – lielā baltā haizivs – ir daudzu jo daudzu leģendu apvīta, piemēram, ka tā spēj saost niecīgu asins pilienu olimpiskā peldbaseina izmēra tilpumā (tas ir mīts – haizivju oža ir apmēram tikpat asa kā citām zivīm). Taču šādu mītu iespaidā, kuru radīšanā piedalījusies arī popkultūra, cilvēki bieži vien stipri pārvērtē riskus, kas saistīti ar haizivju uzbrukumiem. Taču, kā noskaidrots pērn publicētā pētījumā – lielās baltās haizivis nemaz nav dominējošie plēsēji okeānos.

Izdevumā "Scientific Reports" publicētā pētījumā pētnieki secinājuši, ka lielās baltās haizivis burtiski bēg, ja konkrētajā apvidū parādās zobenvaļi (saukti arī par orkām un plēsoņdelfīniem).

"Ja zobenvaļi konfrontē haizivis, lielās baltās haizivis nekavējoties pazūd no konkrētajiem medību apgabaliem un neatgriežas pat gadu, un arī tad, ja zobenvaļi konkrētajam apgabalam tikai izpeldēja cauri," izdevums "Science Alert" citē jūras ekologu Salvadoru Jorgensenu.

Jorgensens un viņa kolēģi šos secinājumus izdarīja, analizējot laika posmā no 2006. līdz 2013. gadam ievāktas datu kopas, kurās apkopota informācija par 165 lielo balto haizivju kustību (tās tika aprīkotas ar GPS raidītāju), un kombinējot šos datus ar 27 gadu laikā ievāktiem datiem par zobenvaļu, haizivju un roņu populāciju.

Komandai arī izdevās dokumentēt četras tiešas konfrontācijas starp lielajām baltajām haizivīm un zobenvaļiem.

Dati atklāja – kolīdz reģionā parādās zobenvaļi, haizivis mudīgi – dažu minūšu laikā – nozūd tālēs zilajās un neatgriežas līdz pat nākamajai sezonai, proti, aptuveni gadu.

Foto: AP/Scanpix/LETA

Tiesa, haizivis ne vienmēr bēga prom ļoti tālu – reizēm tās gar krasta līniju aizvirzījās prom tikai tik tālu, lai nebūtu tiešā zobenvaļu tuvumā, taču reizēm tās izvēlējās doties tālu prom no krasta. Turklāt runa nav par nepieaugušām haizivīm – daži eksemplāri, kas labprātāk izvēlējās neriskēt sastapties ar zobenvali, bija pat 5,5 metrus gari un, kā raksta "Science Alert", pieraduši "peldēt tur, kur deguns rāda".

Taču jāatceras, ka arī prāva lielā baltā haizivs ir par dažiem metriem mazāka par lielu zobenvali, un pat divas reizes vieglāka. Turklāt vairākkārt novērots, ka zobenvaļi šad tad nesmādē uz zoba likt arī pa kādai lielajai baltajai haizivij, un, kas vēl interesantāk – krastā izskalotie haizivju līķi liecina, ka zobenvaļi ir izvēlīgi gardēži un īpaši iecienījuši ar uzturvielām bagātās haizivju aknas.

Kaut zināms, ka lielās baltās haizivis pazūd, kolīdz apkaimē parādās zobenvaļi, zinātniekiem vēl jāizpēta, vai tā ir instinktīva rīcība izvairīties no par sevi prāvāka plēsēja vai arī zobenvaļi aktīvi iztrenkā haizivis, atbrīvojot medību vietu saviem sugas brāļiem.

Foto: AP/Scanpix/LETA
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!