Par to, kādu postu veselībai var nest ērču pārnēsātās slimības, "Delfi" jau nesen skaidroja rakstā "Veselas paaudzes ar sabojātu redzi. Ko var nodarīt ērču encefalīts". Šoreiz vairāk par pašu ērču barošanās paradumiem – kā tās atrod savu maltīti un kā izvēlas, kur piesūkties
Dabā tās pašas neko daudz nepārvietojas un aktīvi upuriem pakaļ netriecas. Kustība faktiski notiek tikai uz augšu un uz leju pa kādu zāles stiebriņu vai neliela krūma zaru. Kādus centimetrus šur vai tur jau aizrāpo, bet pamatā ērces "ir sēdētājas un gaidītājas", norāda entomologs Voldemārs Spuņģis.
Kā ērces zina, ka tuvumā ir potenciāla maltīte? Tās reaģē uz vairākām lietām – gan kustību, gan siltumu un vibrācijām, gan arī ogļskābo gāzi, ko izdala mūsu organisms. Dažu sugu ērces pat spēj reaģēt uz ēnu. Cik tālu ērce sajūt upuri, piemēram, pēc CO2 gaisā?
Чтобы продолжить чтение, оформите абонемент.
Пожалуйста, подождите!
Мы подбираем для вас наиболее подходящее предложение подписки...
Предложение о подписке не отображается? Пожалуйста, отключите блокировщик рекламы или перезагрузите страницу.
В случае вопросов пишите на konts@delfi.lv