Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Dramatiski attēli ar milzu plaisu zemē. Mediju virsraksti par to, ka beidzot tas brīdis ir pienācis – Āfrikas kontinents šķeļas uz pusēm – un nu tikai būs – veidojas jauns okeāns! Kas tad īsti notiek Austrumāfrikas lūzumzonā? Vai otrs lielākais kontinents šķeļas daļās? Ja tā tiešām ir – kas šos procesus virza un cik ilgi vēl Āfrika būs vienā gabalā? Par to "Campus" runāja ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītāju, ģeoloģijas doktoru Jāni Karušu.

Maz zinām par notiekošo dzīlēs

Teorijas par to, kas notiek Austrumāfrikas lūzumzonā, ir daudz senākas par 2018. gada ziņām un attēliem ar milzu plaisu zemē. Turklāt šī plaisa, visticamāk, nemaz nebija saistīta ar tektonisko aktivitāti un kontinenta šķelšanos, bet spēcīgo lietavu veicināto eroziju. Par to, kā mediji toreiz atspoguļoja šos jaunumus, daļa ģeologu nebija sajūsmā.

Jau 1972. gadā bija izvirzīta versija, ka šī lūzuma zona ir nevis sekas tektoniskajai aktivitātei, bet izveidojusies Zemes garozas slāņu blīvuma atšķirību dēļ. Kopš 90. gadiem versijas par šī ģeoloģiskā veidojuma rašanos nosliecās par labu litosfēras plātņu kustībai kā virzītājspēkam. Taču pats process ir vēl daudz senāks par šīm teorijām un daudz senāks par cilvēku. 

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!