Atklājums, kas radīja šo sensāciju – Veneras atmosfēras augšējos slāņos, aptuveni 45 kilometru augstumā, atklāta gāze, kurai tur nevajadzētu atrasties. 2017. gadā, veicot novērojumus ar Džeimsa Klerka Maksvela teleskopu Havaju salās, Kārdifas universitātes astronome Džeina Grīvsa ievāca datus, kuros gadu vēlāk pamanīja ko neparastu – spektrālā analīze liecināja par fosfīna klātbūtni. Tā ir bezkrāsaina, uzliesmojoša, ļoti indīga gāze. Pilnīgi tīrs fosfīns ir bez smaržas, taču praksē tam ir pūstošu zivju vai ķiploku aromāts. Ja cilvēks jau ir spējīgs sajust aromātu, tas nozīmē, ka fosfīna koncentrācija ir bīstama. Fosfīna klātbūtne konstatēta arī 2019. gadā ar ALMA teleskopu Čīlē ievāktajos datos.
Kas šajā tik neparasts? Zinātnieku uzmanību piesaistīja fakts, ka uz Zemes fosfīnu izdala mikroorganismi, kas mīt vidē, kur ir ļoti maz skābekļa – nogulsnēs ezeros, purvājos un pat dzīvnieku gremošanas sistēmā. Tie ir blakusprodukts dzīvībai.
Taču tas, protams, nav vienīgais veids, kā rodas fosfīns, vienīgi citi mehānismi ir visnotaļ ekstrēmi. Pašreizējā informācija liecina, ka Veneras vulkāni, zibens un mikrometeorīti nespēj radīt tik lielu koncentrāciju, kāda konstatēta novērojumos. Tā būtu desmitiem vai pat simtiem reižu mazāka. Grīvsas ievāktajos datos konstatētā koncentrācija ir ap 20 fosfīna molekulas uz miljardu, un šīs gāzes klātbūtne ir fiksēta ap Veneras ekvatoru, bet ne polos. Savukārt, ja fosfīnu ražotu Zemes mikrobiem līdzīgi organismi tādos apstākļos kā uz Zemes, tad tiem būtu jāstrādā vien ar 10% "jaudu", lai saražotu konstatēto koncentrāciju.
Taču te jāuzsver – "tādos apstākļos kā uz Zemes". Un uz Veneras tie pavisam noteikti tādi nav. Šo planētu mēdz dēvēt par Zemes velnišķīgo māsu – kaut izmērā tikai nedaudz mazāka un divus miljardus gadu, kā uzskata planētu pētnieki, bijusi ar salīdzinoši mērenu klimatu, šobrīd tā ir īsta elle. Atmosfēra blīva, necaurredzama un sērskābes piesātināta, temperatūra uz virsmas ap 450 grādiem pēc Celsija, bet spiediens – vismaz 90 reižu lielāks nekā uz Zemes jūras līmenī. Dzīvībai (tādai, kā mēs to zinām) ļoti nepiemērota vieta.
Tādējādi pagaidām būtu saprātīgāk pieņemt, ka fosfīna klātbūtne vēl nav pierādījums šobrīd eksistējošai dzīvībai uz Veneras, bet gan drīzāk kādam citam fenomenam, ko pētnieki vēl pagaidām nevar izskaidrot.
Taču šis atklājums pavisam noteikti ir turpmāku novērojumu un analīzes vērts, un pavisam noteikti Veneru daļai planētu pētnieku padarījis daudz interesantāku. "The Atlantic" raksta – lai pavisam droši apstiprinātu vai noraidītu mikroskopiskas dzīvības eksistenci Veneras mākoņos, visticamāk, būs nepieciešama zonde. Šobrīd ap otro planētu no Saules riņķo tikai viens mākslīgais pavadonis, bet pa tās ellišķīgo virsmu pašsaprotamu iemeslu dēļ nešiverē darbīgi roveri, kā tas ir uz Marsa. Tiesa, NASA jau ir plāni Veneras robotizētai izpētei nākotnē, tostarp vienā no NASA izaicinājumiem izstrādāt sensorus Veneras izpētes roveriem sevi labi pierādīja arī uzņēmums no Latvijas.
Tuvākajos gados pavisam noteikti šajā jomā būs aizraujoši, interesanti jaunumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
