Cilvēki jau pirms trim tūkstošiem gadu mēģinājuši pakļaut upju vareno spēku savai gribai. Ja iepriekš tika domāts, ka senākās būnas celtas Ķīnā Huanhes jeb Dzeltenās upes krastos, tad nu ir skaidrs, ka senās Nūbijas iemītnieki to darīja daudz, daudz ātrāk. Apvienotās Karalistes un Austrālijas zinātnieku komandas atrastās liecības ir par 2500 gadiem senākas nekā Ķīnā esošās, raksta "Science Alert".

Kas īsti ir būna? Tā ir hidrotehniska būve jeb sava veida dambis, kas izveidots upes krastā un iestiepjas upē perpendikulāri krastam. Tādējādi noteiktā vietā tiek samazināts caurplūdes šķērsgriezums. Būnas izveido dažādiem nolūkiem – minētajā vietā palielinās straumes ātrums un samazinās gultnes piesērēšana, kā arī krasti būnu pusē ir vairāk pasargāti no izskalošanas. Šādas būves krastu aizsardzībai veido arī jūras piekrastē. Piemēram, šāda hidrobūve top arī Liepājā.

Nūbija ir vēsturisks novads Ēģiptes dienvidu un Sudānas ziemeļu daļā. Nīla kā šodien, tā toreiz ir dzīvības devēja šeit dzīvojošajiem. Izrādās, ka nūbieši daudz senāk par ķīniešiem bija apjautuši būnu lietderību. Apkopojot jaunus satelītuzņēmumu datus, uz vietas ievāktu informāciju un datus no iepriekš veiktiem pētījumiem, pētnieku komanda kartēja vairākus simtus būnu, kuru paliekas aizvien atrodamas mūsdienu Sudānā. Dažas no senajām būnām ir zem Nīlas ūdeņiem, bet dažas tieši pretēji – jau sen ir smilšu klātas, jo atrodas izžuvušu atteku, pieteku vai Nīlas līkumu gultnēs. Atkarībā no būnu izmēra, formas un tā, kāda bija to orientācija attiecībā pret upes gultni, pētnieki var noteikt arī katras būves funkciju.

Pielietojumi bijuši vairāki, ne tikai krastu erozijas ierobežošana. Būnas izmantotas arī, lai apūdeņotu krastos esošās lauksaimniecības zemes, piegādātu auglīgas sanesas, kā arī lai aizsargātos no sezonālajiem plūdiem un izveidotu dabiskus baseinus, kur novirzīt zivis zvejai. Būnas arī palīdzējušas pasargāt tuvumā esošos laukus no putekļiem. Šīs būves uzdevumu pilda tik efektīvi, ka tiek izmantotas aizvien. Jaunas būnas Nīlas krastos tapušas vēl 1970. gados.

Būnas Nīlas krastos tapušas arī 20. gadsimtā.


"Šīs satriecoši ilgmūžīgās hidrobūves spēlējušas svarīgu lomu, lai Nūbijas izcaicinājumiem pilnajos apstākļos varētu veidoties un plaukt kopienas," klāsta viens no pētījuma līdzautoriem, Rietumaustrālijas Universitātes arheologs un seno civilizāciju speciālists Metjū Daltons.
Būnas Sudānas smiltīs un Nīlas krastos, protams, bija pamanītas, tomēr tika uzskatīts, ka tās ir mūsu laiku darbs, proti, celtas pārsvarā 19. gadsimtā. Zināms, ka Nīlas apkaimē gadu tūkstošiem veidotas ostas un rakti kanāli, taču nebija veikta atsevišķa datēšana tieši būnām. Un datēšana atklāja, ka dažas no būnām ir pat trīs tūkstošus gadu senas. Pētnieki uzskata, ka būnas radītas vietās, kur jānodrošina labvēlīgi apstākļi lielām komūnām un kur Nīlas straume nav tik spēcīga un pastāvīga kā augstāk uz ziemeļiem, Ēģiptē.

Daudzas no šīm vietām gan nebija dzīvības oāzes mūžīgi – par to liecina vairākas būnas, kuru paliekas nu ir izžuvušu upju gultnēs. Pētnieki spriež, ka apmēram tūkstoti gadu pirms mūsu ēras vairumā šo vietu apstākļi sāka kļūt pārāk nepanesami ērtai dzīvei.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!