Foto: Publicitātes attēli

68 muzeju izstādē "Latvijas gadsimts" Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atspoguļota arī Dziesmu svētku tradīcija. Tā spilgti ataino ne tikai pēdējos simt gados piedzīvotās pārmaiņas, bet vienlaikus parāda arī tradīcijas pēctecību vairāk nekā 150 gadu garumā.

Sākot no pirmās latviešu Dziesmu dienas Dikļos 1864. gadā un I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem 1873. gadā šo tradīciju raksturo nemainīgie elementi – Dziesmu svētki ir kordziedāšanas sasniegums un stabils latviskās identitātes balsts. Cauri desmitgadēm saglabājies svētku dalībnieku entuziasms, virsdiriģentu un deju virsvadītāju autoritāte.

Vienlaikus Dziesmu svētkiem vienmēr piemitis arī mainīgs raksturs. Tas izpaudies kā ārēja pielāgošanās politisko varu noteiktajām normām un ietērpam. No vienas puses, kultūras mantojuma pakļaušana ideoloģiskām prasībām ir kalpojusi par instrumentu varas rokās. No otras puses – pielāgošanās ļāvusi saglabāt nacionālo savdabību un uzturēt dzīvas vietējās tradīcijās balstītas kopības formas.

Dziesmu svētku nedēļas laikā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā paredzēti vairāki pasākumi, kā arī īpaši gaidīti svētku dalībnieki – uzrādot dalībnieka ID karti, ieeja muzejā un uz visiem pasākumiem ir bez maksas. Katru dienu 14.00 muzejā notiek ekskursija vēsturnieka vadībā jaunajā izstādē "Latvijas gadsimts", savukārt 8. jūlijā izstādes sadaļā, kas veltīta 1938. gada Dziesmu svētkiem, interesentus gaidīs viens no tās autoriem, LNVM pētnieks Imants Cīrulis. Sadaļā izvietotajā ekrānā iespējams atrast savējos – draugus, radus vai paziņas, kas dziedājuši kādā no 1938. gada svētku koriem. Plašāka informācija: www.latvijasgadsimts.lv.

Dziesmu svētki cariskās Krievijas laikā

Foto: Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs

IV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku nozīme ar rozetes lenti Krievijas karoga krāsās. 1895. gads. No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja.

Dziesmu svētki 19. gadsimta otrajā pusē bija nepārprotama pieaugošās latviešu nacionālās pašapziņas manifestācija, kas īsti neatbilda cariskās Krievijas valdības rusifikācijas politikai. Lai saņemtu atļauju Dziesmu svētku rīkošanai, nereti tika meklēti formāli iemesli. Tā 1895. gada IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Jelgavā oficiāli tika veltīti 100 gadu jubilejai kopš Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijai, bet nākamie Dziesmu svētki 1910. gadā Rīgā – Vidzemes pievienošanas Krievijai 200 gadu atcerei.

Cariskās Krievijas himna Dziesmu svētkos

Foto: No Latvijas Nacionālā vēstures muzeja

Cariskās Krievijas himna brošūrā "Teksta grāmatiņa V. Latviešu vispārējo dziesmu svētku koncertiem". Rīga, 1910. gads. No Latvijas Nacionālā vēstures muzeja

Neiztrūkstoša sastāvdaļa Dziesmu svētku repertuārā kopš 1873. gada bija patriotiskās dziesmas. Gandrīz visos Dziesmu svētkos cariskās Krievijas laikā tika izpildīta Kārļa Baumaņa dziesma "Dievs, svētī Latviju", "Latviski lai atskan dziesmas", kā arī Andreja Jurjāna komponētā "Nevis slinkojot un pūstot" un kantāte "Tēvijai". Vienlaikus nebija iespējams izvairīties arī no obligātajiem padevības apliecinājumiem kronim. Tādēļ laicīgo dziesmu koncertu vienmēr ievadīja Krievijas Valsts himna – Alekseja Ļvova komponētā "Dievs, sargi ķeizaru" kā arī fināla dziedājums no Mihaila Gļinkas operas "Dzīvību par caru".

Jaunās valsts vizītkarte – Dziesmu svētki 30. gados

Foto: Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs

VII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku nozīme ar rozetes lenti Latvijas karoga krāsās. 1931. gads. Ražota firmā "W. F. Müller". Meta autors Jūlijs Madernieks. No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja.

Neatkarīgās Latvijas Republikas laikā 1920. un 1930. gados Dziesmu svētki kļuva par reprezentablu jaunās valsts vizītkarti. Svētku atklāšanā piedalījās Latvijas augstākās amatpersonas un ārvalstu viesi, piemēram, 1926. gadā savas vizītes ietvaros Dziesmu svētkus apmeklēja Somijas prezidents Lauri Kristians Relanders. Uzsverot neatkarīgas valsts sniegtās iespējas nacionālās kultūras attīstībā, prezidents Alberts Kviesis VII Vispārējos latviešu Dziesmu svētku atklāšanā 1931. gadā teica: "Gaismas pils ir augšāmcēlusies. Lai Dievs dotu, ka viņa nekad nesāktu grimt!".

Dziesmu svētki Ulmaņa režīma laikā

Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Plakāts IX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem. 1938. gads. Mākslinieks Raimunds Šiško. No Latvijas Nacionālā vēstures muzeja.

IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki 1938. gadā notika Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma apstākļos. Dziesmu svētku pārtapšana par centralizētu, valdības rīkotu masu pasākumu nozīmēja dāsnu valsts atbalstu – infrastruktūras izbūvei, koru dalībnieku apgādei un organizatoriskiem tēriņiem. Sabiedrisko lietu ministrija gādāja, lai 1938. gada Dziesmu svētki Uzvaras laukumā Rīgā kļūtu par tobrīd grandiozāko patriotisma parādi, taču vienlaikus tie nepārprotami kalpoja propagandas nolūkiem. Svētki formāli notika "Valsts prezidenta protektorātā", un repertuārā iekļāva vairākas "tautas Vadoni" un "15. maija Latviju" slavinošas dziesmas.

1943. gads – Dziesmu svētki zem kāškrustiem

Foto: Balvu novada muzejs

Abrenes apriņķa II Dziesmu svētku mēģinājums Balvu estrādē ar nacistiskās Vācijas karogiem. 1943. gada jūnijs. No Balvu novada muzeja.

Īsi pirms 2. pasaules kara tika plānots, ka nākamie Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notiks neatkarīgās Latvijas Republikas 25 gadu jubilejā 1943. gadā. Šo ieceri izjauca padomju okupācija 1940. gadā un nacistiskās Vācijas okupācija vienu gadu vēlāk. Nacistu okupācijas varas iestādes neļāva rīkot šādu nacionāla mēroga pasākumu, tādēļ 1943. gadā Dziesmu svētki notika tikai reģionu – Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas novada, kā arī apriņķu mērogā. Blakus latviešu tautas lūgšanai "Dievs, svētī Latviju" obligāti bija jāizpilda Lielvācijas himna "Deutschland über alles" un nacistu partijas himna "Die Fahne hoch!".

Dziesmu svētki padomju okupācijas varas pakļautībā

Foto: Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs

Vāzīte ar sirpja un āmura simboliku – Padomju Latvijas I Dziesmu svētku (jeb X Vispārējo latviešu Dziesmu svētku) suvenīrs. 1948. gads. Kombināts "Māksla". Foto no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja.

Foto: Foto: Arvīds Gusars. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Padomju Latvijas II Dziesmu svētku (jeb XI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku) ieskaņas koncerts Dagdas estrādē ar padomju simboliku. 1950. gada jūnijs.

Padomju ideologi pēc 2. pasaules kara radikāli pārinterpretēja latviešu Dziesmu svētku ideju, pakļaujot to komunisma ideoloģijas un PSRS tautu draudzības saukļiem. Okupācijas varas iestāžu rīkotie un stingri kontrolētie Padomju Latvijas dziesmu (kopš 1970. gada – arī deju) svētki tika inscenēti kā latviešu tautas lojalitātes apliecinājums pastāvošajam režīmam. Koru dalībniekiem latviešu tautiskajos tērpos Dziesmu svētku gājienā nācās nest arī PSRS karogus, lozungus un padomju valsts vadītāju portretus.

'Pesņa o Volge' Dziesmu svētkos 1950. gadā

Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Dziesmas "Pesņa o Volge" (Dziesma par Volgu) krievu teksta transkripcija ar latviešu burtiem. Pārrakstījusi Malvīne Fridvalde lietošanai Padomju Latvijas II Dziesmu svētkos jeb XI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos. 1950. gads. No Latvijas Nacionālā vēstures muzeja.

Padomju okupācija ienesa būtiskas izmaiņas Dziesmu svētku saturā. Pēc Otrā pasaules kara Dziesmu svētkos vairs nenotika garīgais koncerts, no repertuāra svītroja daudzas latviešu patriotiskās dziesmas. Par neatņemamu sastāvdaļu kļuva Padomju savienību un Sarkano armiju slavinošas dziesmas, kā arī krievu un citu PSRS tautu dziesmas. Cenzūras apstākļos popularitāti iemantoja vairāki latviešu komponistu skaņdarbi, kurus uzskatīja par neoficiālām Dziesmu svētku himnām – Jāzepa Vītola "Gaismas pils", Emīla Dārziņa "Mūžam zili", Pētera Barisona "Dziesmai šodien liela diena" (1947), Raimonda Paula "Manai Dzimtenei" (1973) un citas.

Dziesmu svētki trimdā

Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Koru dalībnieki ar Latvijas karogiem VIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Amerikā gājienā Indianapolē ASV. 1988. gada 29. jūnijs. No Latvijas Nacionālā vēstures muzeja.

Latviešu Dziesmu svētku tradīcijas turpinājums trimdā Rietumvalstīs pēc Otrā pasaules kara kļuva par spilgtu latviskās identitātes izpausmi, un vienlaikus atgādināja par Latvijā valdošo padomju okupāciju. Jau drīz pēc kara beigām notika pirmās reģionālās latviešu Dziesmu dienas, bet plašākie trimdas latviešu Dziesmu svētki notika 1947. gada maijā Eslingenē Vācijā. Tajos pulcējās 25 latviešu kori ar 1000 dziedātājiem no vairākām bēgļu nometnēm. Turpmākajās desmitgadēs dažāda mēroga Dziesmu svētkus rīkoja ASV, Austrālijā, Lielbritānijā, Rietumvācijā un citās Rietumu pasaules valstīs dzīvojošie latvieši.

Pirmie atjaunotās Latvijas Dziesmu svētki 1990. gadā

Foto: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

XX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem veltīta medaļa ar Latvijas Republikas ģerboni. 1990. gads. Mākslinieks Jānis Strupulis. No Latvijas Nacionālā vēstures muzeja.

Dziesmu svētku vēsture ir cieši saistīta arī ar Trešo Atmodu un Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. 1990. gada vasarā XX Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos pirmoreiz pēc gandrīz pusgadsimtu ilgās padomju okupācijas kopkoris un sajūsminātā publika Mežaparka Lielajā estrādē atkal izpildīja pirmskara Latvijas patriotiskās dziesmas. Šie Dziesmu svētki kļuva par tautiešu atkalsatikšanos, jo tajos piedalījās arī latviešu kori, deju kopas un klausītāji no Rietumvalstīm. Kopš 1990. gada Dziesmu svētki – līdzīgi kā starpkaru Latvijas laikā – atkal ir kļuvuši par nacionālās kultūras un valsts neatkarības simbolu.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!