Leonardo da Vinči portrets "Mona Liza" jeb "Džokonda" ir pasaulē slavenākais mākslas darbs, turklāt tas apvīts ar daudz un dažādiem noslēpumiem un pat mistērijām. Vismaz vienu no tām it kā atšifrējusi itāļu ģeoloģe un mākslas vēsturniece Anna Picoruso (Ann Pizzorusso).
Picoruso specializācija ir tieši Renesanses laiks, jo īpaši Leondardo da Vinči darbība un daiļrade. Viņa pēc ģeoloģiskās ekspertīzes secinājusi, kurā vietā darbs tapis un kāda ainava redzama gleznas fonā.
Pirms 30 gadiem Picoruso apmeklēja Leko (Lecco) pilsētu, kas atrodas Komo ezera dienvidaustrumu krastā. Nu viņa nākusi klajā ar pierādījumiem, ka, vadoties pēc Da Vinči piezīmēm, skicēm un ierakstiem dienasgrāmatā, slavenā glezna tapusi tieši tur. "Savās piezīmēs viņš min, ka ir devies uz Leko. Viņš strādāja kā inženieris," telefonintervijā "CNN" pauda Picoruso.
Kā apgalvo pētniece, projekts, pie kura Leonardo vajadzējis strādāt, ticis atcelts, taču apkārtnes vides skices, ar fiksētu apkārtnes ainavu darba vajadzībām palikušas. Piemēram, viena skice, kas tapusi ar sarkanu krītu, atrodas Vindzoras pilska karaliskajā kolekcijā. Tās ļaujot izdarīt secinājumus, ka "Mona Liza" tapusi tieši Komo krastos.
Tiesa, Picoruso nav vienīgā, kura identificējusi vietu, kas redzama gleznas "Mona Lisa" fonā. 2011. gadā tika izvirzīta teorija, ka mākslas darbs tapis Bobio (Bobbio) pilzētiņā. Tāpat uz "Monas Lizas" pilsētas godu pretendē arī Arceo (Arezzo). Tomēr Picoruso norāda, ka viņa ir pirmā ģeoloģe, kas identificējusi "Monas Lizas" tapšanas vietu.
Iepriekšējie pētnieku galvenais atslēgas elements ir bijis virs Monas Lizas labā pleca redzamais arkveida tilts. Tomēr Picorusso apgalvo, ka daudz priekšā pasaka unikālie klinšu veidojumi pie horizonta. "Tilti var sabrukt. Taču, ja pievērsīsiet uzmanību fonam, redzēsiet apdrupušas klinšu spices. Tādas veidojas kaļķakmens erozijas rezultātā. Arī šodien redzam šādu kaļķakmeni Leko," skaidro pētniece.
Tāpat arī fonā redzamais ūdens ir ģeoloģiski specifisks – tas ir subalpīns, ledāju veidots ezers, kas veidojies pirms 10 000 gadiem. Pēc Picoruso domām tieši tāds ir Komo ezers.
Par spīti pētījumiem un savai pārliecībai, Picoruso savus pētījumus nekur līdz šim plašāk nebija izklāstījusi. Šī gada maijā Leko pilsētā norisinājās ģeoloģijai veltīta konference, kurā pētniece plašākai publikai atklāja savus secinājumus.
Viņa norāda, ka tieši starpdisciplinaritāte ļāvusi viņai plašāk paskatīties uz Da Vinči darbiem. "Botičelli un pat Mikelandželo savos darbos radīja briesmīgas fona ainavas, jo uzskatīja priekšplānā esošos ķermeņus un lietas par daudz svarīgākiem. Taču, ja ainava fonā ir gleznota pareizi, tad daba daudz pasaka priekšā," saka pētniece.
Protams, viens atklājums ved tālāk pie citiem neatbildētiem jautājumiem. Ja tiešām gleznā redzamā vieta ir Leko, tad rodas jautājumi, kāpēc mākslinieks izvēlējās tieši šo vietu šim portretam, norāda Picoruso.
"Mēs nezinām, kas Mona Liza ir. Pastāv teorija, ka viņa ir kāda bagāta Toskanas tirgotāja sieva. Vēl populāra ir versija, ka gleznā redzama itāļu augstdzimusī Liza Gerardini. "Kāpēc, lai kādu no viņām viņš gleznotu šajā mežonīgajā, nepieradinātajā vidē? Tā nav Toskāna. Ko mākslinieks centās mums pateikt, ieliekot šo rāmo, mīklaino sievieti raupjajā, kalnainajā vidē?" jautā pētniece.
Mākslinieka Leonardo da Vinči glezna "Mona Liza" ir viens no leģendām un konspirācijas teorijām visvairāk apvītais mākslas darbs cilvēces pastāvēšanas vēsturē. Tas tapis 16. gadsimta sākumā un mūsdienās aplūkojama Luvrā, Parīzē.
