Foto: Publicitātes foto

Tuvākajā laikā Latvijā gaidāmi vairāki svarīgi notikumi mūzikā – šonedēļ tiks noskaidrota Latvijas Radio 2 organizētās pop un rokdziesmu aptaujas Muzikālā banka 2013 aizvadītā gada vērtīgākā dziesma, savukārt februārī norisināsies Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālā atlase.

To, kāda šobrīd ir situācija pašmāju populārajā mūzikā, un kā tā varētu attīstīties nākotnē, sarunā ar DELFI Izklaide pastāstīja vairāki zinoši pašmāju mūzikas sfēras darboņi.

Edgars Kramiņš: Jaunie talanti ir glupi

Foto: DELFI

Vokālais pedagogs Edgars Kramiņš (attēlā), kurš aizvadītajā gadā bija viens no talantu šova Jaunā talantu fabrika mentoriem un žūrijas dalībniekiem, situāciju Latvijas popmūzikā šobrīd vērtē kritiski - dziedātājiem trūkst profesionālas izglītības un vēlmes pilnveidoties.

Kramiņa kungs šobrīd pašmāju popmūzikas lauciņā neredz nevienu spožu talantu, kurš izceltos ar kaut ko unikālu un līdz šim neredzētu - jaunajiem mūziķiem ir bail kļūdīties, un viņi ļoti sāpīgi uztver kritiku, tādēļ bieži vien tās Latvijā vispār nav.

"Es no lielās skatuves aizgāju jau pirms desmit gadiem, un man nav problēmu vērtēt vokālistus, jo mans viedoklis ir objektīvs - piemēram, veidojot pārskatu par Muzikālo banku, es visus māksliniekus izvērtēju pēc vienādiem kritērijiem," sarunā ar DELFI Izklaide pastāsta Kramiņš, kurš ir arī viens no Muzikālās bankas 2013 ekspertiem.

Kā saka vokālais pedagogs - dziedātājiem izteiktā kritika bieži vien ir subjektīva, jo nav iespējams vērtēt kādu mākslinieku, ja tu ar viņu kopā arī uzstājies, kā tas nereti notiek Latvijā.

Tāpat Kramiņš ir pārliecināts, ka jaunajiem mūziķiem trūkst censonības un zināšanu - netiek profesionāli izkopts vokāls, priekšplānā tiek izvirzītas personīgās ambīcijas, trūkst gribasspēka un vēlmes pilnveidoties.

"Pie mums bieži vien valda uzskats, ka labs un talantīgs ir tikai tāds cilvēks, kurš nav konkrētajā sfērā ieguvis izglītību. Piemēram, tu esi labs mūziķis, jo neesi mācījies - skola nav tevi vēl sabojājusi. Realitāte ir tāda, ka bez profesionālām zināšanām šobrīd Latvijas popmūzikā valda kaut kas no sērijas "kā māku, tā maunu"," pārliecināts Kramiņš.

Kā saka vokālais pedagogs, profesionālu zināšanu trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ tik daudzi jaunie mūziķi "noplīst". Tāpat daudziem trūkst gribasspēka, bet citi vispār uz skatuves nolemj parādīt savus gurnus un krūtis, nevis vokālu.

Tāpat Kramiņš uzskata, ka Latvijā trūkst pienācīga mūzikas menedžmenta un ar steigu jāsāk audzināt jauna mūziķu paaudze, kurai būtu profesionālas zināšanas, jo šobrīd lielākā daļa talantu ir glupi, savukārt tie, kuriem ir potenciāls un zināšanas, bieži vien paliek nenovērtēti.

Pedagogs ir pārliecināts - kamēr jaunie dziedātāji nesapratīs, ka uz lielās skatuves muzikālajai izglītībai un vokālajām nodarbībām ir nozīme, pašmāju populārās mūzikas sfērā nekādi uzlabojumi nav gaidāmi.

"Popmūzika pamazām iznīkst. Tieši tādēļ es ceru, ka Eirovīzijas nacionālajā atlasē uzvarēs Olga Rajecka. Man cilvēciski par viņu būtu daudz lielāks prieks, nekā, piemēram, Donu, kurš tiek saukts par favorītu.

Jā, iespējams, ka Eiropa mūs nesapratīs, bet viņa ir "vecās gvardes pārstāve" un uz skatuves izskatīsies daudz atraktīvāk un pamanāmāk, nekā citi nacionālās atlases dalībnieki. Latvijai tas būtu tikai svētīgi," noslēgumā saka vokālais pedagogs.

Juris Millers: Šovu dēļ kritusies popmūzikas kvalitāte

Foto: DELFI

Producents un vairāku populāru latviešu mūziķu menedžeris Juris Millers (attēlā) uzskata, ka populārajā mūzikā Latvijā šobrīd iestājies pelēcīgums un nekas nemainīsies, kamēr šo problēmu nesāks risināt valstiskā līmenī.

"Kopumā populārajā mūzikā Latvijā šobrīd ir pelēcības periods - neredzu spilgtus jaunpienācējus. Aizvadītajos gados, manuprāt, tādi bija, taču pēdējā lakā nav. No jaunajiem vārdiem, kuri parādījušies mūzikā, neko spožu pagaidām neredzu," sarunā ar DELFI Izklaide savu viedokli sniedz Millers.

Juris vēlas izcelt, ka kultūras sfērā iestājusies sava veida traģēdija - profesionāli mūziķi pamet valsti, jo zūd pieprasījums pēc vērtībām, un daudzie talantu šovi ir gluži kā konveijers, no kura iznāk ne visai unikāli un neprofesionāli dziedātāji.

Šie šovi ir viens no iemesliem, kādēļ tik ļoti kritusies populārās mūzikas kvalitāte. "Kā gan bērnam iegalvot, ka jāmācās mūzika un jāpilnveido vokālās prasmes, ja visapkārt redzams, ka kaut kādu atpazīstamību var gūt tāpat, piedaloties šovā?" retoriski bilst producents.

Millers arī uzsver, ka šie talantu šovu dalībnieki bieži vien dzied bez izpratnes. Arī dzeja un dziesmu teksti šobrīd jau tik ļoti banalizēti un vienkāršoti, ka tie prasti tiek dēvēti par liriku un dziesmu vārdiem.

Juris pats savām acīm redzējis, cik nepateicīgi un augstprātīgi mēdz būt jaunieši, kuri talantu šovā iemantojuši sava veida atpazīstamību - viņš bijis liecinieks situācijai, kad viens no šādiem "talantiem", kurš uzstājies kopā ar pieredzes bagātu mūziķi, bijis šokēts, ka viņa maksā "tikai tik", cik šim māksliniekam, kuram ir vairāku gadu desmitu pieredze uz skatuves.

"Lai kaut kas mainītos, beidzot jānotiek tam, par ko tiek runāts jau sen - jāapzinās, ka populārā mūzika ir nozīmīga kultūras sastāvdaļa, un šoreiz es nerunāju par kaut kādām dotācijām vai materiālu atbalstu konkrētiem dziedātājiem, ko vajadzētu prasīt no valsts, bet gan izglītības kvalitātes uzlabošanu," noslēgumā saka Millers.

Uldis Marhilēvičs: Kopaina populārajā mūzikā ir skumja

Foto: LETA

Komponists Uldis Marhilēvčs (attēlā) uzskata, ka Latvijā šobrīd ir vairāki kvalitatīvi un klausāmi populārās mūzikas izpildītāji, tomēr kopējā aina ir visai skumja.

"Lai runātu par to, kāda kopumā šobrīd ir aina populārajā mūzikā, jāizvērtē kvalitātes standarti. Tādas apvienības kā Prāta vētra un Instrumenti jau runā pašas par sevi. Tāpat man patīk arī Dzelzs vilks un daži gabali no Astro'n'out," sarunā ar DELFI Izklaide stāsta Marhilēvičs.

Starp kvalitatīvākajiem pašmāju populārās mūzikas solistiem komponists min Intaru Busuli un Donu, savukārt sieviešu kārtas dziedātājās, pēc Marhilēviča domām, nosaukt ir nedaudz grūtāk.

"Tā pati Aiša jeb Aija Andrejeva ir laba māksliniece, bet viņa šobrīd ir sevis meklējumos, cenšas atrast savu ceļu, taču, manuprāt, tas ir acīmredzams, ka viņa ir kā radīta poproka žanram. Domāju, ka nākotnē daudz sagaidīsim arī no Antras Stafeckas - viņa saprot mūziku," savu viedokli pauž Uldis.

Komponists neslēpj, ka daudzi jaunie dziedātāji izturas pārāk augstprātīgi - viņi uzskata, ka, "ja es stāvu uz skatuves, es esmu visas pasaules centrs". Savukārt daudzie talantu šovi ir milzīgs avanss par baltu velti - jautājums, cik lielā mērā tiek izmantota dotā iespēja.

"Ja ir, ko parādīt, šoviem nav nekādas vainas. Jaunajiem mūziķiem tā ir milzīga iespēja, jo viņi pārlec veselam posmam, kuram vairums vecās paaudzes mākslinieku gājuši cauri. Šovā uzreiz tiek gūta atpazīstamība, taču tajā pašā laikā jāsaprot, ka bez smaga darba nebūs augļu.

Nedaudz žēl, ka uz šādiem šoviem bieži vien iet amatieri un pašdarbnieki. Lai kļūtu par ārstu vai ķirurgu, ir jāmācās skolā. Kādēļ cilvēki iedomājušies, ka labi un profesionāli dziedāt var jebkurš? Arī šajā sfērā ir nepieciešamas zināšanas.

Jaunie dziedātāji bieži vien gaida, ka viņiem visu ieliks rokās. Tie lēnām tērē laiku, jo domā, ka komponisti nāks paši klāt un piedāvās kompozīcijas, taču šiem cilvēkiem jāsaprot, ka viss ir jāmeklē pašiem un jāstrādā, lai kaut ko sasniegtu," noslēgumā saka Marhilēvičs.

Uldis Rudaks: Freimanis Latvijas popmūzikai bija liels zaudējums

Foto: F64

Pašmāju mūzikas kritiķis Uldis Rudaks (attēlā) šī brīža situāciju Latvijas populārajā mūzikā vērtē kā ļoti čābīgu, jo šajā žanrā šobrīd dominē pārāk daudz dažādu talantu šovu dalībnieki.

"Mums šobrīd ir izpildītāju problēma - popmūzikā dominē šovu dalībnieki, kuru uzdevums, šķiet, ir par katru cenu pievērst sev uzmanību, kopējot sen pārbaudītus standartus, nevis izkopjot savu individuālo stilu.

Teikšu godīgi, ka uz to visu skatīties ir garlaicīgi un reizēm pat nožēlojami," sarunā ar DELFI Izklaide savu nostāju pauž Rudaks.

Kā stāsta mūzikas kritiķis, viņš jau ilgu laiku seko līdzi ne tikai pašmāju populārajai mūzikai, bet arī tam, kas notiek tā saucamajā pagrīdē - tie ir mūziķi, kas uzstājas uz mazākām skatuvēm un netiecas pēc popularitātes.

Kā vienu no saviem favorītiem Rudaks izceļ apvienību Martas asinis, kuras albums Ceturtais albums šogad nominēts arī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai nominācijā "gada alternatīvās mūzikas albums".

Tāpat Rudaks atzinīgi novērtē arī latviešu dziedātāju Agnesi Upleju jeb Up. Arī mūziķim Donam Uldis velta atzinīgus vārdus, jo šis mākslinieks, salīdzinot ar to, kāds bija kādreiz, pamatīgi audzis un progresējis.

"Lai arī cik ļoti savulaik tika kritizēts Mārtiņš Freimanis, man jāatzīst, ka viņš Latvijas popmūzikai bija liels zaudējums, bet es ļoti ceru, ka pēc šādiem tukšajiem periodiem nāks kaut kāds pacēlums - gan jau arī mazpazīstamie tiks pacelti uz āru," noslēgumā cerīgi saka Rudaks.

Elita Mīlgrāve: Mūzikas kvalitāte Latvijā ir augsta

Foto: DELFI

Mūzikas izdevniecības Mikrofona ieraksti vadītāja Elita Mīlgrāve (attēlā) esošo situāciju pašmāju mūzikā, tajā skaitā popmūzikā, vērtē pozitīvi - viņasprāt, Latvijā ir vairāki interesanti un individuāli produkti.

"Manuprāt, latviešu mūzikā šobrīd ir ļoti liela daudzveidība un dažādība. Izvērtējot pieteikumus Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai, visus kandidātus pat bija grūti sagrupēt - iespējams, ka nākotnē vajadzētu veidot vēl vairākas jaunas nominācijas," sarunā ar DELFI Izklaide stāsta Elita.

Mīlgrāve, pārskatot Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas nomināciju kandidātus, secinājusi, ka līmenis ir augsts. Tāpat viņa uzsver, ka cēlusies arī kvalitāte - daudzi ieraksti iesniegti elektroniski, un iespēja kompozīcijas publicēt interneta vidē kopumā veicina mūzikas attīstību.

"Internets mūsdienās mūziķa daiļradei sniedz iespēju daudz ātrāk nonākt pie klausītāja. Protams, ne viss, kas tiek publicēts tīmeklī, ir kvalitatīvs, taču tā ir dabiskā atlase - izturēs stiprākie," savu viedokli sniedz Elita.

Kā vienīgo mīnusu, kurš negatīvi ietekmē mūziku Latvijā, Mīlgrāve min komerciālo pusi - neviens no pašmāju māksliniekiem nav kļuvis un arī nekad nekļūs bagāts no muzicēšanas vien.

"Mums ir mazs tirgus un maza aprite. Vietējā mērogā nav iespējams iztikt tikai ar to, ko nopelna ar mūziku, tādēļ lielākā daļa mākslinieku piepelnās dažādos citos veidos. Latvijā šī sfēra lielā mērā balstās uz entuziasmu - jo ātrāk mūziķis to sapratīs, jo vieglāk viņam tālāk veiksies," noslēgumā saka Elita.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!