Foto: Vida Press

Slaiduma, vingruma un kalsnuma kults šovbiznesā valda jau daudzus gadus – aiz katras slavenības parādīšanās kino ekrānā vai iziešanas uz skatuves stāv smags darbs treniņzālē un ne tikai…. Anoreksija, bulīmija, pārēšanās - dažas zvaigznes atklāti stāsta par savu cīņu ar ēšanas traucējumiem, lai iedvesmotu par šo problēmu runāt biežāk un biežāk.

Dažu mēnešu laikā saruka pavisam

Foto: Vida Press

Britu princese Diāna, kura traģiski gāja bojā pirms 20 gadiem, savas dzīves laikā atklāti runāja par bulīmiju, no kuras cietusi vairākus gadus. Pirmoreiz pasaule par viņas problēmu uzzināja no grāmatas "Diana: Her True Story", pēcāk tautas iemīļotā dāma par to runāja arī televīzijā. Problēmas ar ēšanu viņai esot sākušās nedēļu pēc saderināšanās ar princi Čārlzu. Viņš esot apņēmis Diānu ap vidukli un noteicis: "O, esam šeit mazliet apaļīgi, vai ne?" Tas Diānu tā šokējis, ka pēc jebkuras ēdienreizes viņa metusies uz labierīcībām.

"Es atceros pirmo reizi, kad sev izraisīju vemšanu. Biju tik satraukta, kā atbrīvojusies no milzu spriedzes. Kad pirmoreiz biju kāzu kleitas piemērīsšanā, mans vidukļa apkārtmērs bija 74 centimetri. Kāzu dienā – 60 centimetri. No februāra līdz jūlijam biju pavisam sarukusi."

Nesen lepnumu par mātes lēmumu publiski stāstīt par savām ciešanām, tādējādi iedvesmojot citus pievērst lielāku uzmanību ēšanas traucējumu radītām problēmām, paudis Diānas dēls princis Viljams. "Tagad mēs zinām – tās ir slimības. Un šādām psihiskām saslimšanām ir jāpievērš ne mazāk uzmanības kā fiziskām," tā princis.

Man bija vai nu jāmainās, vai jāmirst

Foto: Reuters/Scanpix

Britu popmūzikas leģenda sers Eltons Džons pirms daudziem gadiem nopietni cīnījies ar bulīmiju. Vienlaicīgi viņam gan bija arī citas problēmas – Eltons lietoja alkoholu un narkotikas.

"Es biju nosirmojis, mana āda bija bāla. Es biju uzpūties – riju visu, kas vien gadījās priekšā. Vienmēr izskatījos noguris, slims, gluži kā piekauts. Pats nezinu, kā es to pārdzīvoju. Atkarības bija pilnībā mani pārņēmušas, es nespēju sevi kontrolēt. Izskatījos kā klavieres spēlējošs Elviss Preslijs. Un vairs nebija izvēles – man bija vai nu jāmainās, vai jāmirst," vienā no savām autobiogrāfijām atklāti stāsta Džons.

1990. gadā Eltons devās uz rehabilitācijas centru, lai tiktu vaļā no bulīmijas un narkotiku atkaribas – tā bija ilgusi 16 gadu. Džons atminas – viņam kā slavenībai bijis ļoti grūti aptvert, ka ir nepieciešams meklēt palīdzību. "Bet līdz ko es pateicu šos vārdus, zināju – viss būs kārtībā," Lerija Kinga sarunu šovā teica Eltons. Viņš Kingam arī atzinās: "Pašam sev pateikt, ka netieku galā ar atkarībām, bija pat grūtāk nekā visai pasaulei atklāt, ka esmu gejs. Jo es visu laiku domāju – es taču visu saprotu, visu apzinos, es spēju ar to tikt galā. Bet viss, protams, kļuva vēl sliktāk un sliktāk."

Eksperimentēju ar caureju veicinošiem līdzekļiem

Foto: AFP/Scanpix

Karjeras sākumā arī Holivudas zvaigzne Keita Vinsleta, lai tiktu pie vadošām lomām, ļoti centusies ierobežot savu svaru.

"Kad man bija 15 gadu, es svēru teju 90 kilogramu," kādā intervijā atminas aktrise. "Es nebiju sajūsmā par savu ķermeni, biju nepārliecināta par sevi. Bet es zināju, ka kļūšu par aktrisi. Bet zināju arī to, ka esmu liela. Tā nu gada laikā zaudēju svaru – līdz 64 kilogramiem. Un tad no svara zaudēšanas kļuvu atkarīga," sūrojusies "Titānika" zvaigzne.

"Nē, man nekad nav bijis anoreksijas vai bulīmijas. Taču bija triju mēnešu posms, kad eksperimentēju ar caureju veicinošiem līdzekļiem, un tas bija šaušalīgs periods. Paveicās, ka biju pietiekami stipra, lai sev pateiktu: "Ko tu dari?" Tagad visas šīs runas par svara vērošanu padara mani traku. Ir svarīgi par to runāt – es esmu to piedzīvojusi un zinu, kāds apburtais loks tas ir."

Ja nemīlu pati sevi, tad zaudēšu visu, ko mīlu

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Grupas "Pussycat Dolls" dalībniece Nikola Šerzingere atzinusi – bulīmija esot "briesmīga, paralizējoša slimība". Arī viņu tā piemeklēja, kad grupa sniedza koncertu pēc koncerta, vajadzējis izskatīties lieliski, un tas radījis veselības problēmas.

"Es sāku zaudēt balsi, es nevarēju vairs padziedāt, un reiz atjēdzos no bezsamaņas, aizkulisēs nokritusi uz grīdas kaut kur Maltā vai Francijā. Tad nodomāju – ja nemīlu pati sevi, tad zaudēšu visu, ko mīlu. Grūti noskatīties, kā es izniekoju savu dzīvi. No ārpuses tā bija lieliska – "Pussycat Dolls" bija virsotnē, bet no iekšpuses es biju tik nelaimīga. Es nepieļaušu, ka tā varētu notikt vēlreiz."

Tā kā sasirgšanu ar bulīmiju ir vieglāk noslēpt nekā problēmas ar anoreksiju, Šerzingere uzskata –grupā, iespējams, neviens pat nezināja par viņas kaiti. "Liekas, arī ģimenē neviens pat nenojauta, es no tā ļoti kaunējos un to ļoti slēpu," saka dziedātāja. "Es zināju, ka tas nav ne normāli, ne veselīgi. Ar šo nepareizo ēšanu es pati sev tikai kaitēju. Tā bija mana narkotika, mana atkarība. Tas ir viens aplams apburtais aplis."

Ēdiens mani vienmēr ir nomierinājis

Foto: AP/Scanpix

Popmūzikas karaļa Maikla Džeksona māsai Dženetai atbrīvoties no sabiedrības uzmanības radītā uztraukuma un stresa palīdzot regulāra pārēšanās. "Vēlme pēkšņi sākt ēst visu pēc kārtas var uznākt jebkurā laikā," ārvalstu medijiem atklāti stāstījusi Dženeta.

"Ēdiens mani vienmēr ir nomierinājis, un pārēšanās mani vienmēr piemeklē tad, kad piedzīvoju kaut ko negatīvu. Kad slikti jūtos, kad ir kas slikts noticis, vai esmu depresijā, tad es ēdu – lai aizpildītu to tukšumu. Un pēc tam sevi par to šaustu. Es ļoti nožēloju, ka tā esmu rīkojusies, bet pēc kāda laika tas notiek atkal un atkal."

Kā norāda Džeksone, pie ēšanas traucējumiem bieži noved problēmas privātajā dzīvē, ko slavenībām atrisināt ir ļoti grūti – tam pavisam vienkārši neesot laika.

"Atrašanās uzmanības centrā personīgas dabas problēmas vēl vairāk saasina – tev nav iespējas ar tām tikt galā. Un to visu redz visa pasaule. Man viss bija vienkārši – satraukums un neskaidrība par nākotni lika man justies slikti. Tas veda uz depresiju, depresija – uz pārēšanos. Ēdiens ir mans glābiņš un patvērums. Tas sākās jau agrā jaunībā un liekas, nav beidzies. Esmu gan iemācījusies to kontrolēt, īpaši tad, kad man ir, ko darīt – ieraksts, koncerts vai dalība kādā TV raidījumā."

Aizsāk ķermeņa revolūciju

Foto: Vida Press

"Bulīmija un anoreksija kopš 15 gadu vecuma," tā savulaik savā mājaslapā ievietotus attēlus, kuros redzama vien apakšveļā, komentēja Lady Gaga. Tā bija viņas atbilde uz nelabvēļu apvainojumiem, ka dziedātāja esot resna. Kad pirms pieciem gadiem presē nokļuva paparaci fotogrāfijas, kurās Lady Gaga izskatījās manāmi tuklāka, komentētājiem sociālajos tīklos tā bija īsta medusmaize.

Dziedātāja reaģēja ātri – ievietoja internetā pašas puskailās fotogrāfijas, paziņoja, ka ir aizsākusi "ķermeņa revolūciju" un aicināja citus dalīties savos stāstos. Pagāja vien dažas stundas, bet īpaši izveidotajā forumā cilvēki jau bija sasūtījuši fotogrāfijas un sarakstījuši, kā uzveikuši anoreksiju, kā dzīvo ar vienu kāju, kā samierinās ar vēzi...

Dažus gadus pēc šīs akcijas Lady Gaga nāca klajā ar kārtējo šokējošo šovu – uz skatuves dzēra krāsotu pienu un publiski vēma.

Viņu uzreiz metās kritizēt aktrise Demija Lovato, kas pati arī cīnījusies ar ēšanas traucējumiem: "Lady Gaga, tu esi viena no talantīgākajām, ja ne pati talantīgākā zvaigzne mūzikas industrijā, bet tā nebija jādara. Ēšanas traucējumi nav jāpadara par glamūru," uzskata Lovato. "Popzvaigznēm ir liela ietekme uz cilvēkiem. Bulīmija nav nekas foršs. Bet jauni cilvēki, kuru prāti vēl nav nobrieduši, ietekmējas no lietām, ko dara viņu elki. Un daudzi taču nesaprot, ka tas, ko viņu elki demonstrē uz skatuves, ir tikai māksla."

Tevi neviens nemīlēs, ja neizskatīsies perfekta

Foto: Vida Press

Leģendārā aktrise un fitnesa guru Džeina Fonda bulīmijas valgos pavadījusi vairākas desmitgades: "Es nebiju īpaši laimīga, teiksim, no pubertātes līdz kādam 50 gadu vecumam. Jā, bija nepieciešams ilgs laiks, lai es ar sevi samierinātos. Es biju četrdesmitgadniece, un, ziniet, ja sirgsti ar bulīmiju, tad, jo vecāka esi, jo grūtāk kļūst. No katra slimības uzliesmojuma atgūties kļūst arvien grūtāk. Bet man bija karjera, es guvu balvas, es darbojos bezpeļņas organizācijās, man bija ģimene. Man nācās izvēlēties – dzīvot vai mirt."

Kā teikusi Džeina – viņas ēšanas traucējumu vaininieks esot valdonīgais tēvs. Slavenais aktieris Henrijs Fonda vienmēr licis noprast, kādai būtu jāizskatās īstai sievietei.

"Tētis mācīja – svarīgi ir tikai tas, kā tu izskaties. Viņš bija labs cilvēks, bet deva mājienus, kādus tēviem nevajadzētu dot: tevi neviens nemīlēs, ja neizskatīsies perfekta. Tā nu – gluži kā trim no mana tēva piecām sievām – man bija ēšanas traucējumi," atklāj Džeina, kuras māte izdarīja pašnāvību, kad meitenei bija vien 12 gadu.

Dziedātāja, kuru anoreksija noveda kapā

Foto: Vida Press

Septiņdesmito gadu supergrupas "The Carpenters" dziedātājas un bundzinieces Kerenas Kārpenteres cīņa ar ēšanas traucējumiem izvērtusies vistraģiskāk – anoreksija mūziķi noveda kapā. Gadiem kļūstot tievāka un tievāka, Kerena nemitīgi noliedza, ka viņai būtu jelkādas problēmas, un 1983. gadā aizgāja mūžībā. Anoreksijas izraisīta organisma ķīmiskā nelīdzsvarotība radīja problēmas ar sirdsdarbību.

1982. gada septembrī Kārpentere, kas jau bija vērsusies pēc palīdzības pie speciālistiem, nonāca slimnīcā – sūdzējās par neregulāru sirdsdarbību. Viņa tika intravenozi barota, īsā laikā pieņēmās svarā par 15 kilogramiem, taču to neizturēja novājinātā sirds. Turklāt miera nebija arī privātajā dzīvē – tika šķirta viņas laulība, un Kārpentere mira tieši tajā dienā, kad bija paredzēts uzlikt pēdējo parakstu uz nepieciešamajiem papīriem.

Kārpenteres traģiskā un negaidītā nāve 32 gadu vecumā pievērsa krietni lielāku sabiedrības uzmanību anoreksijai un citiem ēšanas traucējumiem – pirmoreiz plašāk sāka runāt par to, ka tās ir nopietnas psihiskas saslimšanas.

Cīņa ar bulīmiju bija kā karš ar savu ķermeni

Foto: Vida Press

Amerikāņu dziedātāja Pola Abdula 1995. gadā atzinās – viņa vairāk nekā 15 gadu cietusi no bulīmijas. "Cīņa ar bulīmiju bija kā karš ar savu ķermeni. Es un mans ķermenis bija divās dažādās ierakumu pusēs. Un pamieru noslēdzām tikai nesen. Tagad es katru dienu daru trīs lietas: stundu dienā vingroju, bet ne vairāk; nekad neizlaižu nevienu ēdienreizi; pieņemu savu augumu un tā izmērus, kādi tie ir."

Ēšanas traucējumi sākušies jaunībā – Paula apmeklējusi dejošanas nodarbības, kur ar skaudību skatījusies uz garākajām un tievākajām meitenēm. "Agrā jaunībā sapratu, ka fiziski neiederos. Gadiem man atteica dažādos kastingos un es sev vaicāju: "Kāpēc gan es nevaru būt gara un kalsna kā citas dejotājas?"

15 gadu vecumā viņa nonākusi dejošanas nometnē un tur saprata, kā viņas kokurentes saglabā tievumu. Abdula sekoja viņu piemēram – vēma pēc katras ēdienreizes, tādējādi kontrolējot savu svaru. Un tas bija 15 gadus ilgas elles sākums.

Kad Polas Abdulas dejotājas un dziedātājas talants beidzot tika pamanīts, viņa saprata – lai saglabātu slavenības statusu, jāsaglabā vingrais ķermenis. "Taču es visu laiku biju nervoza, nekontrolējama, spēju domāt vienīgi par ēdienu. Tas savukārt tikai palielināja bailes un nervozitāti. Un es to vien darīju, kā ēdu un skrēju uz tualeti."

90. gadu vidū Abdula nolēma, ka pietiek sevi mocīt. " Es jutos kā ellē, es meklēju palīdzību. Es jau ienīdu to nemitīgo kāpšanu uz svariem un svēršanos." Un mēnesi ilga bulīmijas ārstēšana speciālistu uzraudzībā deva rezultātus.

Pie prāta veda grūtniecība

Foto: Vida Press

Popgrupas "Spice Girls" sportiskākā dalībniece Melānija Čisholma jeb Mela C, nonākusi slavas zenītā, metusies neveselīgās attiecībās ar ēdienu. "Kad kļuvām slavenas, es pat spogulī nevarēju ieskatīties – man pavisam nepatika tas, ko es tur redzēju. Depresija, ēšanas traucējumi, pārlieka aizraušanās ar sevis mocīšanu treniņzālē – tam visam es izgāju cauri. Es kļuvu kā apmāta, kontrolējot to, ko ēdu. Atteicos no daudzām produktu grupām – no ogļhidrātiem, olbaltumvielām. Dzīvoju uz augļiem un dārzeņiem," intervijās ārvalstu medijiem atmiņā gremdējusies Melānija, kuru normālā dzīvē atgriezusi grūtniecība.

"No brīža, kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, sapratu – jāēd pareizāk, jo man jābūt spēka pilnai. Jādod mazajai Skārletai visas nepieciešamās barības vielas, jo viņai jāaug veselai un stiprai."

Mazajai Skārletai ir jau astoņarpus gadu, un Melānija – joprojām uz skatuves. Pērn iznāca viņas septītais studijas solo albums, taču par atgriešanos "Spice Girls" dziedātāja izsakās skeptiski, lai gan par kopīgu uzstāšanos viņai piedāvāti "pāris miljoni". Tas laiks esot garām, uzskata Melānija, kurai pieticis ar kopīgo grupas pēdējo uzstāšanos 2012. gada olimpiskajās spēlēs.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!