Foto: Privātais arhīvs
Virtuālajā vidē lielu popularitāti izpelnījusies kāda fotogrāfija, kurā redzams, kā izskatās suns, kad tas nolēmis pusdienās notiesāt dzeloņcūku.

Nekad daudz par šo incidentu nav zināms; vien tas, ka suns ir no kādas ASV mazpilsētas, un viņam nav palaimējies pirmo reizi mūža sastapt tādu briesmīgu dzīvnieku ar adatām.

Kā zināms, dzeloņcūkām uz galvas, skausta un muguras ir tievas, garas adatas, kuras var sasliet kā cekulu. Ķermeņa sāni un aizmugurējā daļa savukārt klāta ar resnām, cilindriskām, līdz 35 cm garām adatām.

Īsās astes galā piedevām ir grabināmās adatas. Tās ir tievas gandrīz visā savā garumā, bet adatas gals ir paplašināts un dobs, tā ka vairāku šo adatu vienlaicīga vibrēšana rada šalcošu graboņu.

Sastapušās ar citu dzīvnieku, dzeloņcūkas saceļ un izpleš savas adatas, tādējādi praktiski dubultojot savus izmērus. Ja traucēklis neatkāpjas, dzeloņcūkas stampājas ar kājām, žvadzina adatas un galu galā atmuguriski uzbrūk, cenšoties pretiniekā ietriekt stingrās, īsās ķermeņa adatas.

Savvaļā dzeloņcūkas dzīvo alās. Lielākoties viņas sastopamas Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un vairākās Āzijas valstīs. Indijas dzeloņcūka plaši izplatīta Āzijas dienvidu daļā un Tuvajos Austrumos. Sastopama arī Himalaju kalnos līdz 2400 m augstumam.

Lai gan dzeloņcūkas vairāk līdzinās bebriem nekā cūkām, viņas ir radinieces arī citām "cūkām" - jūras cūciņām, un arī vēsturiskais vecfranču valodas nosaukums "porcupine" nozīmē "adatainā cūka".

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!