Foto: PantherMedia/Scanpix
"Esmu izmisumā! Manam dēliņam ir viens gads un seši mēneši, bet ar gulēšanu mums neiet nekā. Problēma tāda, ka nespēju viņu nolikt gulēt tā, kā bērniem pienākas (ap deviņiem, desmitiem vakarā).

Ar pusdienas laika gulēšanu vai bez, bērns aizmieg tikai divpadsmitos naktī. Ceļas viņš aptuveni deviņos no rīta. Diena ir ar pastaigām (svaigā gaisā) un spēlēm. Ja noguļ pusdienas laiku no vieniem līdz trijiem, tad rezultāts ir tāds pats, ka aiziet tikai normāli gulēt ap divpadsmitiem naktī - guļ vai neguļ, bet divpadsmit naktī ir, kad aizmieg. Ko man darīt? Tas turpinās aptuveni divus mēnešus. Ja vest pie ārstiem, tad kādiem? Esmu vienkārši izmisumā, jo nav vairs spēka. Paldies," tā pēc padoma taujā kāda mamma.

Atbild psihiatre Dace Simsone:

"Katram cilvēkam ir savi bioritmi. Šajā gadījumā būtu jāzina, kāda ir mammas pašas pieredze, cikos viņa pati iet gulēt un cikos ceļas - kā tas bija grūtniecības laikā. Kāda pašreiz ir mājas atmosfēra, cikos vecāki iet gulēt?

Būtu jauki ieviest gulētiešanas rituālus bērnam. Katram tas ir citādi - vienam nostrādā vakara pasaciņa, dziesmiņa, citam vanna, citam rotaļlietu nolikšana gultiņā. Tas var vilkties pat divu stundu garumā - nedomājiet, ja pulkstenis nosit 21 vai 22, bērnam jāaizmieg. Kā tad tas ir iespējams? Sāciet ar to nodarboties jau laicīgi.

Otrs variants - izmetiet tos stereotipus no galvas par to, kad jāiet gulēt (īpaši cikos precīzi) un kad jāceļas, un sāciet dzīvot pēc mierīgākas izjūtas. Pajautājiet pati sev - kas jums palīdz iemigt, ieklausieties sava bērna bioritmos un respektējiet tos."

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!