Foto: Shutterstock
Nesteidzīga vīna glāze vai atspirdzinoši vēss kokteilis dienas izskaņā dažkārt skan diezgan vilinoši. Tomēr, ja tas sāk kļūt par tavu rituālu, vai nebūtu vērts padomāt, ka nepieciešams piebremzēt? Pētījumi un uztura speciāliste Baiba Grīnberga sniedz padomus, kāpēc būt atturībniekam patiesībā ir tik labi.

Vēss alutiņš piknikā, kāds kokteilis ballītē un pie pusdienām gardākais vīns – kārdinoši, tomēr alkohols nav vienīgais risinājums, kā atslābināties un palutināt sevi. Atalgojot sevi ar kādu grādīgo dzērienu, iespējams, nemaz nebūsi aizdomājusies par to, kādu ļaunumu tas tev nodara. Ja arī būsi, tad neapzināsies tos ieguvumus, kādus gūsi, ja alkohols nebūs tavas dienas sastāvdaļa.

Turpinājumā daži "Reader's digest" izmeklētie pētījumi. Konsultē uztura speciāliste Baiba Grīnberga.

Svara izmaiņas

Foto: Shutterstock

Iespējams, malkojot kādu dzērienu, nemaz nebūsi aizdomājusies, cik gan daudz tajā ir kalorijas. Vien puslitra alus pudelē ir no 145 līdz 245 kcal, tas atkarīgs no alus veida un stipruma, nemaz nerunājot par to, cik gan daudz kaloriju ir saldinātajos, ķīmiskajos kokteiļos. Ja dzer regulāri (šeit katrai būtu jāspriež, cik daudz viņai skaitās "regulāri"), tad pēc laika šīs uzņemtās kalorijas var pārvērsties liekās tauciņu rezervēs.

Tiesa, katra ķermenis ir citādāks – kas vienai ātrāk parādīsies gurnos, uz vēdera un vaidziņos, tas otrai var vispār neizcelties. Tomēr viens ir skaidrs – ja nekrīti grēkā un alkoholu neaizvieto ar kārumu tašām, tad tas varētu būt tikai ieguvums tev pašai un tavam ķermenim.

Holesterīna līmenis

Foto: Shutterstock

Nav nekāds noslēpums, ka lielās devās uzņemts alkohols negatīvi ietekmē holesterīna līmeni, gluži tāpat kā tauki un sāls, palielinot dažādu sirds slimību risku. 2011. gada Ročesteras universitātes Medicīnas centra zinātnieki veica pētījumu, kurā salīdzināja tos, kuri iecienījuši brīvdienās iztrakoties, lietojot alkoholu, un tos, kuri alkoholu nelieto. Pētījumā atklājās, ka līksmotājiem par 20 procentiem augstāks bija "sliktais" holesterīna līmenis, nekā tiem, kuri no alkohola atteicās.

"Cilvēkiem vajadzētu padomāt ne vien par to, cik daudz viņi lieto alkoholu, bet arī to, kā viņi to dzer," teicis pētījuma vadītājs Džons Kalens.

Uztura speciāliste Baiba Grīnberga teic, ka tik viennozīmīgi tas nav. "Tas ir atkarīgs arī no pārējā uztura."

Asinsspiediens

Foto: F64

Iespējams, tu domā, ka kokteilīši mazina stresu, tomēr tie var paaugstināt tavu asinsspiedienu. Atsaucoties uz "Hypertension" publicēto pētījumu, rezultāti apgalvo, ka, izdzerot nedaudz vairāk par litru alus vai divām glāzēm vīna, asinsspiediens vidēji paaugstinās par 2,4 mmHg. Savukārt pētījumā, kas veikts Bristoles Universitātē, noskaidrots, ka tiem, kuri regulāri lieto alkoholu, ir par 7 mmHg augstāks asinsspiediens, nekā tiem, kuri alkoholu nelieto.

Lai gar ar asinsspiedienu, gan veselību viss būtu kārtībā, varam sekot Amerikas Sirds asociācijas ieteikumam kungiem alkoholu nelietot vairāk par divām glāzēm dienā, bet dāmām – glāzi dienā.

Miegs

Foto: Shutterstock

Enerģija

Foto: Shutterstock

Ja esi viena no tām, kurām patīk teju katru dienu baudīt kādu alkoholisko dzērienu, rīti, iespējams, nav tavi labākie draugi. Neskaidra galva, nespēja koncentrēties un ne sevišķi laba pašsajūta. Kad esi izcietusi mokas, roka sniedzas pēc telefona, lai sazvanītu draugus un noorganizētu kādu kokteiļu vakaru. Ja tas ir vāveres ritenis, kurā dzīvo – laiks pārmaiņām.

Svarīgākais, sākot dienu, ir laba pašsajūta. Labi izgulējies, labi paēdis un laikā devies dienas gaitā – tas ir laimīgs cilvēks. Pozitīvas dienas sastāvdaļa nav sāpošā galva, kas atgādina par vakardien malkotajiem kokteiļiem.

Ja uzsāksi pozitīvu dienas ritmu, tad jutīsies daudz enerģiskāka, spēsi padarīt visus darbus bez raizēm un jutīsies lieliski.

"Alkoholam arī, protams, ir kalorijas, bet tā nebūs tāda jūtama enerģija kā tad, kad mēs izdzeram kādu saldu dzērienu, kur ir daudz cukurs. Tas organismā notiek mazliet citādāk. Iedzerot alkoholu, tā enerģija ir vairāk nosacīta – cilvēks vienkārši atbrīvojas, jūt iedvesmu vai kā, bet tīri organismā enerģija nevairojās," stāsta Grīnberga.

Speciāliste teic, ka tad, kad alkoholu pārstājam lietot, enerģija, protams, ir daudz vairāk. "Alkohols lielā mērā ir toksiska lieta, kas bojā aknas, smadzenes. Un tieši smadzenes ir tās, kas mums izdala visas šīs enerģiskās vielas, dod dzīvesprieku un enerģiju. Alkohols to tomēr ietekmē negatīvi. Es noteikti teiktu, ka, ja tiek pārtraukta alkohola lietošana, cilvēkam ar laiku vairosies enerģija."

Hobiji

Foto: Shutterstock

Sportošana ar rezultātiem

Foto: Shutterstock

Regulāra alkohola lietošana var ietekmēt tavus rezultātus, ja esi sportiska dzīvesstila piekritēja. Ja iepriekšējā naktī būsi līksmojusi, bet nākamajā dienā devusies uz sporta zāli, tavs ķermenis būs pārāk aizņemts ar alkohola absorbēšanu, negūstot cerēto muskuļu masu.

Grīnberga teic, ka šis faktors nav nemaz viennozīmīgs, bet lielos vilcienos tas ir patiesi. "Nelietojot alkoholu, uzlabojas darba spējas, bet ir arī atsevišķi sporta veidi, kuros alkohols palīdz koncentrēt uzmanību. Tātad ir pat tādi sporta veidi, kuros nelielā daudzumā viņš ir noderīgs. Bet tas ir tikai atsevišķos gadījumos. Ir skaidrs – ja grib nopietni sportot, tad alkohols noteikti nav vēlams."

Uzturs

Foto: Shutterstock

Maka biezums

Foto: Shutterstock
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!