Ja Latvijā salas atrodamas vien upēs un ezeros, mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijā pieder vairāk nekā 1500 salu Baltijas jūrā. Vien 14 no tām gan ir lielākas par četriem kvadrātmetriem, un visas ir maz apdzīvotas, taču tas ļāvis saglabāt neskartu dabu, svaigu gaisu, turklāt šādās mazās kopienās liela vērtība tiek piešķirta tradīciju saglabāšanai. Populārākās Igaunijas salas ir Sāremā, Hījumā, Kihnu, Vormsi un Muhu. Viesošanās tajās ir lielisks veids, kā iepazīt mūsu kaimiņzemi.

Sāremā sala

Lielākā un arī visapdzīvotākā no Igaunijas salām ir Sāremā. Daži no salas simboliem noteikti ir šeit raksturīgie akmens žogi, salmu jumti, vējdzirnavas un mājās gatavots alus. Vienīgā pilsēta salā ir tās galvaspilsēta Kuresāre, kur aplūkojama Bīskapa pils, kas ir vienīgais saglabājies viduslaiku cietoksnis Baltijā. Pilī iespējams izzināt Kuresāres vēsturi, turklāt apmeklētājiem atvērti ir arī moku kambari! Jau 1840. gadā Kuresārē tika atvērts pirmais SPA, un kopš tā laika Sāremā kļuvusi par iecienītu galamērķi labjūtas procedūru baudītājiem. Turklāt Sāremā SPA centros iespējams izbaudīt arī relaksējošas procedūras, kurās tiek izmantots salā tik bieži sastopamais kadiķis.

Maigais jūras klimats ir ļoti labvēlīgs arī salas florai un faunai. Sāremā ir lieliska vieta putnu vērotājiem, jo salu katru gadu apmeklē tūkstošiem migrējošo putnu, tostarp arī daudz aizsargājamo sugu. Dabas mīļotājiem, dodoties uz Sāremā, savā maršrutā noteikti jāiekļauj arī Igaunijas unikālākais dabas piemineklis – Kāli meteorītu krāteris, kurš izveidojies aptuveni pirms 7500 gadiem.

Hījumā sala

Hījumā ir Igaunijas otrā lielākā sala, kas izveidojusies meteorītu eksploziju rezultātā un ir viena no senākajām salām pasaulē. Uz salas atrodas lidosta, bet ziemas mēnešos turp iespējams aizkļūt, izmantojot ledus ceļu, kas ir īpašs un aizraujošs piedzīvojums. Sala ir labi pazīstama ar tās bākām, neskarto dabu, Krusta kalnu un iedzīvotāju humora izjūtu, kas īpaši vērsta pret kaimiņiem – Sāremā salas iedzīvotājiem.

Hījumā galvaspilsēta Kerdla ir salas vienīgā pilsēta. Lielus iepirkumu centrus un aktīvu naktsdzīvi šeit atrast neizdosies, toties tiem, kas vēlas baudīt klusu un mierīgu atpūtu neskartā dabā, šī būs ideāla vieta atpūtai. Sala piedāvā baudīt tās skaisto koka arhitektūru, nodoties dabas tūrismam, iespēju doties zvejā ar piekrastes zvejniekiem vai gluži vienkārši – atpūtu noslēgtās pludmalēs. Vasaras laikā salā notiek daudz mūzikas festivālu, piemēram, katru jūliju tiek rīkota Hījumā Kamermūzikas diena un Hījumā Folkloras festivāls.


Muhu sala

Muhu salu vislabāk raksturo tās tipiski igauniskās ainavas – ar vējdzirnavām, kotedžām ar salmu jumtiem un klusiem zvejnieku ciematiem. Sala ir mājvieta lapsām, briežiem, aļņiem un daudziem putniem – tur ligzdo pat trīs retie un majestātiskie jūras ērgļu pāri. Muhu ir pazīstama arī ar to, ka te ir vēl joprojām darbojošās vējdzirnavas. Gadsimtu gaitā Muhu salā ir attīstījusies pati savā tempā, un tās tradīcijas labi pazīstamas visā Igaunijā. Slavenie Muhu raksti, tāpat arī populārie no aromātiskā paegļa darinātie suvenīri ir ļoti smalki tautas mākslas paraugi. Katru vasaru Muhu norisinās džeza mūzikas festivāls, kas iepazīstina ar pasaulslaveniem mūziķiem un piesaista džeza mūzikas fanus no tuvienes un tālienes.

Muhu ir ideāli piemērota vieta tiem, kas augstu vērtē dabu un kultūru, luksusu un atpūtu, mieru un klusumu. Tāpat tā ir ideāla vieta pastaigām, izjādēm, zvejošanai, dzīvošanai teltīs un peldēšanai.

Vormsi sala

Vormsi jeb čūsku sala ir Igaunijas ceturtā lielākā sala. Vormsi sākotnēji apdzīvoja piekrastes zviedri, taču visu PSRS okupācijas laiku tā bija slēgta teritorija, kas to padara par unikālu padomju un Zviedrijas vēstures apvienojumu.

Vormsi sala ir bagāta ar nostāstiem par vikingiem un kultūru – senajos kapos šeit aplūkojami 13. gadsimta ķeltu krusti, tāpat paveras skaistas ainavas ar paegļu laukiem, meldru krāvumiem, neparastiem laukakmeņiem un bākām. Arī šī sala sevī glabā lielu augu un dzīvnieku bagātību, kas to dara interesantu dabas pētniekiem. Vislabāk nelielo salu apceļot ar divriteni vai kājām.


Kihnu sala

Viena no Igaunijas salām, kur vislabāk izdevies saglabāt tradicionālo kultūru, ir nelielā Kihnu saliņa. Sākotnēji šo salu izmantoja roņu mednieki un zvejnieki, bet gadu gaitā šeit zvejnieki salu apdzīvojuši ar ģimenēm. Kihnu kultūras pamatā ir matriarhāta sabiedrība – kamēr vīrieši iet jūrā un zvejo, sievietes sargā kultūras mantojumu – rokdarbus, spēles, mūziku.

Sievietes šeit joprojām valkā tradicionālos tautas tērpus, un itin bieži uz salas var redzēt sievieti tautastērpā, kura vada motociklu vai pat traktoru. Vislabākais laiks Kihnu apmeklējumam ir tradicionālo svētku, piemēram, Ziemassvētku periods, kad iespējams kļūt par liecinieku gadsimtiem senām tradīcijām.

Vairāk informācijas par Igaunijas tūrisma objektiem: www.visitestonia.com

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!