19.februārī motoekspedīcija "2 Rati 2 Ragi", kuras sastāvā ir Andžs Ūbelis un Mārtiņš Sils, atvadījās no Latvijas, lai dotos trīs mēnešu ilgā braucienā no Labās Cerības raga (Keiptaunā) līdz Eiropas tālākajam ziemeļu punktam Nordkapam un pēc tam atpakaļ uz Rīgu. Pa ceļam viņi par saviem piedzīvojumiem rakstīs arī Turismagids.lv.

Kopējais ekspedīcijas garums ir 25 tūkstoši kilometru, ko piedzīvojumu meklētāji plāno pieveikt trīs mēnešos. Maršruta laikā ekspedīcijas dalībnieki plāno paviesoties neskaitāmās interesantās un aizraujošās valstīs, piemēram, Botsvānā, Zimbabvē, Mozambikā, Tanzānijā, Ugandā, Etiopijā, Sudānā un vēl daudzās citās.

Rīga - Stokholma - Johanesburga

"Vairāk nekā gadu lolots un gatavots, izsapņots un saplānots ceļojums, kas nu ir arī apsolīts ne tikai sev, bet vēl arī visiem tiem, kas iesaistījās mūsu ceļojuma izveidē – Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, Latvijas skolu skolēniem, pašu draugiem, radiem un citiem līdzjutējiem Latvijā un citur pasaulē, ir sācies. Esam Āfrikā, pašos tās dienvidos, kur vasara ir īstāka par īstu.

Par ekspedīcijas sākšanos ar pilnu jaudu gan varēsim ziņot tikai pēc pāris dienām, jo dažu loģistikas problēmu dēļ mūsu motocikli Keiptaunu sasniegs tikai tuvākajās dienās. Varbūt arī labi, ka tā, jo esam ieguvuši laiku, lai pirms ceļa sākuma varētu atrisināt daudzās ar ceļu robežu šķērsošanu saistītās problēmas.

Pretēji tam, kā sākumā bijām plānojuši, ceļā esam devušies divatā - Mārtiņš Sils un Andžs Ūbelis. Sandim Aispuram šoreiz dažādu apsvērumu dēļ nācās palikt mājās, lai kā arī kārotos mesties līdzi mums šajā piedzīvojumā. Bet, lai nebūtu tā, ka Sandis nemaz nepiedalās šajā mūsu kopīgi izdomātajā avantūrā, ceļojuma beigu daļā viņš mums pievienosies pats ar savu motociklu. Savukārt brauciena Āfrikas daļā viņš sūta mums līdzi savu sūtni vārdā Eižens (Sanda paša izgatavotu vudū lelli ar visiem ceļojumā nepieciešamajiem atribūtiem).

Pats ceļojums sākās ar kuģi, ar ko braucām līdz Stokholmai. Stokholmā mums izdevās salikt pēdējos punktus uz "i" saistībā ar Dienvidāfrikas un Sudānas vīzām, bet no Stokholmas devāmies tālāk uz Keiptaunu Dienvidāfrikā.

"Jo'burg" kontrasti

Moču kavēšanās dēļ nedaudz izmainījām sākotnējo plānu (biļetes ir līdz Keiptaunai), no lidmašīnas izkāpām jau Johannesburgā un pirmās Āfrikas dienas aizvadījām šeit. Gutengas reģionā, kura sirds ir Johannesburga ar tās starptautisko lidostu, atrodas arī Dienvidāfrikas galvaspilsēta Pretorija, un tieši šeit ir koncentrētas citu Āfrikas valstu vēstniecības.

Johannesburga jeb, kā saīsināti vietējie to sauc, Jo'burg mūsdienās ir daudzmiljonu megapole. Kopā ar priekšpilsētām, caur kurām tā saplūst ar Pretoriju, šī noteikti ir viena no lielākajām pilsētām Āfrikas kontinentā, kas izveidojusies tikai 19. gadsimtā. Kā vēsta leģendas un nostāsti, dažādas cilvēku kopienas šo vietu ir apdzīvojušas jau no aizvēsturiskiem laikiem, varbūt pat var uzskatīt, ka šeit ir civilizācijas šūpulis, jo pavisam netālu no pilsētas, kādā dziļā alā, atrasts, šķiet, senākais cilvēkam līdzīgais īpatnis jeb, pareizāk, tā atliekas, kas tiek uzskatītas ap 4-6.milj. gadu vecas. Šo vietu gan apmeklējām pavēlu vakarā, pašā alā iekšā netikām, un "sencim" roku mums neizdevās paspiest, bet vietējais sargs gan visu iespējamo mums lieliski izrādīja un izstāstīja, kā arī pabiedēja ar iespēju tumsā uz taciņas satikt indīgo Mamba čūsku.

Pati pilsēta ir ļoti dzīva gan dienā, gan naktī. Lai arī aparteīda laiki ir pagājuši, tomēr vietu vietām ļoti ir sajūtams, kā pilsētu rajoni dalās ļoti sakoptos, biznesa orientētos vai ar dūšīgām guļamvillām pieblīvētos tā sauktajos balto vai "biezo" rajonos, un ne tik uzpucētos, vietām, varētu pat teikt, ļoti šmucīgos nostūros, kur bez mums nevienu citu cilvēku ar baltu ādas krāsu nemanīja.

Ko ēd Johanesburgā?

Svētdienas pusdienlaikā satikām Andža darbabiedru no Vašingtonas laikiem Kurtu un viņa ģimeni, kurš šo to mums pastāstīja par pilsētu, ierādīja lielisku vietējo svētdienas ēšanas un "tusiņa" vietu (mums tā ļoti atgādina Kalnciema kvartālu). Pirmais Āfrikas kulinārais piedzīvojums ir biltong jeb kārtīgi nožāvētas liellopu gaļas degustēšana. Jākošļā pamatīgi, bet labu labā uzkoda pie alus, kā arī somā iemetama, garā ceļā dodoties, jo sabojāties nevar.

Dziedošs pārsteigums Mandelas dzimtajās vietās

Svētdienas pēcpusdienā vēl aizbraucam uz Soveto priekšpilsētu, kur savulaik jaunības dienās dzīvojis Nelsons Mandela un kopa ar domubiedriem aizsācis pretošanos aparteīdam, kas pēc ilgiem cīņas gadiem rezultējās ar šī režīma sabrukšanu. Nelsona Mandelas lielākais nopelns, šķiet, ir tas, ka viņš panāca to, ka režīma maiņa notika salīdzinoši mierīgā vēlēšanu ceļā, nevis izraisot plašu pilsoņu karu visā valstī. Viņš arī centies noturēt rasu un reliģiju līdzsvaru, neļaujot naidam un atriebībai ņemt virsroku. Tā rezultāts - Dienvidāfrika mūsdienās, iespējams, ir uzskatāma par attīstītāko, turīgāko un sakārtotāko valsti visā Āfrikas kontinentā.

Ceļā uz Soveto mums gadījās braukt garām milzīgam, visticamāk pasaules čempionātam būvētam futbola stadionam, kurš gandrīz vai izskatās pēc blakus esošajiem klinšainajiem pakalniem un ļoti labi saplūst ar ainavu. Kad piestājām nofotografēties un pafilmēt, mums blakus piestāja viens no daudzajiem mikriņiem, un no tā izbira vesels afrikāņu ansamblis. Pamanot, ka esam bruņoti ar kamerām, šie jaukie ļaudis nekavējoties uzsāka mums priekšnesumu ar dziesmām un dejām, kas mums, protams, bija "medusmaize" gan, lai paši labāk izprastu vietējo kultūru un tradīcijas, gan, lai ar šādām safilmētam lietām bagātinātu mūsu stāstu citiem. Kad priekšnesums beidzās, šokolādes krāsas dāmas vēl apskāva Mārtiņu un ievilka bariņā uz kopbildi, un tad jau atvadījāmies, un visi, gan mēs, gan viņi turpinājām katrs savu ceļu ar patīkamu emocionālu lādiņu azotē.

Turpinājums sekos par pirmo ceļa posmu ar motocikliem pa Āfriku jau nākamajā vēstulē.

undefined

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!