Foto: AFP/Scanpix/LETA
Lai gan šis ir laiks, kad ceļošanas plāni uz kādu laiku jāatliek, pasaulē ir vairākas vietas, kuras gan iepriekš, gan arī nākotnē, atgriežoties normālā ikdienā, tūristiem būs slēgtas. Kuras ir šīs vietas, un kādēļ pasaules apceļotāji tās nevar aplūkot?

"Tūrisma Gids" šajā reizē piedāvā virtuālu ceļojumu pa vietām, kur ceļotājus negaida. Taču, kā jau dzīvē, – tas, ko nav iespējams paša acīm redzēt un kārtīgi izpētīt, raisa tikai lielāku interesi. Sākot ar vietām, kur norit slepeni procesi, kas paver brīvu vaļu cilvēku fantāzijas lidojumam, un beidzot ar salām, kuras par mājām sauc neskartas ciltis, kas nepatikas gadījumā ziņkārīgajiem par vizīti var likt samaksāt ar dzīvību.

Turpinājumā par septiņām vietām pasaulē, kas tūristus ļoti vilina, tomēr nav viesmīlīgas un nevienu negaida.

Ziemeļu Sentinela sala, Indija

Pasaulē ir tikai dažas izolētas un apkārtējās pasaules neskartas ciltis – viena no tām mitinās Ziemeļu Sentinela salā, kas ir tālu no kuģniecības ceļiem, kā arī to ieskauj rifs bez dabiskām piestātnes vietām. Tas ir daļēji pašas cilts, bet daļēji arī Indijas valdības aizsardzības mehānisms.

Paļaujoties uz informāciju, kas iegūta pēc vizītes 20. gadsimta vidū, šī cilts dzīvo nojumēs ar slīpiem jumtiem, pie kurām glīti iekoptas ugunskura vietas. Tāpat cilts būvē šauras, izliektas kanoe laivas, kurās ar garu stabu palīdzību manevrē pa salīdzinoši seklajiem ūdeņiem. Viņi zvejo un, visticamāk, pārtiek arī no augļiem, kā arī maziem medījumiem, piemēram, putniem. Viņi taisa lokus un bultas, kā arī šķēpus un nažus – nevēlamie apmeklētāji iezemiešiem ir iemācījuši būt piesardzīgiem. Viņu valoda pārējai pasaulei ir sveša, nevienam tā arī nav izdevies noskaidrot, kā šī cilts sevi dēvē, nemaz nerunājot par visu pārējo. Tas, kas ir skaidri zināms, – šie ļaudis nav visai sajūsmināti par neaicinātiem viesiem un to liek manīt pat bez saprašanās vienā valodā.

19. gadsimta izskaņā netālu no salas avarēja kuģis "Nineveh" – aptuveni 100 cilvēki glābjoties paguva aizpeldēt līdz salai. Viņi tur pavadīja trīs dienas, līdz cilts nolēma, ka iebraucēji te jau pārāk ilgi uzturējušies, – jau šī pirmā saskarsme ar iebraucējiem nebija no tām draudzīgākajām.

Aptuveni 100 gadus pēc kuģa avārijas grupa indiešu antropologu devās izpētīt šo cilti. 25 gadu garumā antropologi veda uz salu gan ēdienu, gan citus labumus, tādējādi bez kontakta veidojot uzticību, tomēr cilts attieksme nebija viennozīmīga, turklāt bija mainīga. Indijas valdība 1996. gadā apturēja antropologu darbību.

Arī pēc tam salas apmeklētājiem, kas te parādījās, nebija izdevies iemantot iezemiešu uzticību – 2006. gadā cilts nogalināja divus krabju zvejniekus un apglabāja viņu mirstīgās atliekas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!