Фото: Shutterstock
Dārza darbu bums šogad atnācis agri, un daļa darbu jau apdarīta, tomēr tiem, kas vēl nav paspējuši apsēt un apstādīt dārzus, var palīdzēt pieredze no senču pūra, kas apkopota izdevniecības "Lauku Avīze" paspārnē iznākošajā "Dzīvesziņas Gadagrāmatā 2016".

Gurķus var sākt sēt, kad pīlādži saplaukuši. Tie jāsēj Pilnmēnesī, vislabāk Urbāna dienā (šogad 25.05. tiešām iekrīt Pilnmēness fāzē), tad tie zied un labi nogatavojas (tikai gurķu ziedēšanas laikā meitām neesot brīv dziedāt).

Gurķu ražībai veltīts šāds rituāls – jānoplūc gurķu ziedi un jāizkaisa pa ceļu, lai braucēji sabrauc. Ja gurķus stāda, tad saimniece to dara pa kluso – lai mājinieki nezina, un arī pirmais gurķis jāpagūst noslēpt – ierakt zemē kā ziedojums dārza aizbildņiem.

Ja gurķi stipri dzeltēja, tad bija pamats aizdomām, ka kāds nelabvēlis ļaunu aci augšanas laikā pirmo gurķi noskatījis.

Kāposti esot jāstāda augošā Mēnesī, kad laiks apmācies. Stāda Auna zīmē, tad aug cietas un lielas galvas (šogad tādas mums nebūs) vai Svaru dienā, tad tie ir "svarīgi". Pirmo kāpostu vajagot stādīt ar skatu uz ziemeļiem un katrā dobes galā vajagot iestādīt vienu kaņepi, tad neesot tārpu. Par kāpostgalvu blīvumu bija jārūpējas jau laikus – Māras dienā tinot lielus kamolus.

Pret spradžiem kāpostos iedarbīgs esot šāds rituāls: pēc pirmās mazgāšanās pirtī jāņem pirtsslota un ar to kailam jāskrien ap kāpostu lauku trīsreiz riņķī, turklāt ar slotu uz kāpostiem jāslaka samazgātais ūdens.

No tārpiem paglābjot sēšana pret ziemeļiem un apspraudīšana ar melnalkšņa zariem.

Pākšaugi jāsasēj līdz 22. maijam. Labi, ja vējš no dienvidiem un pie debesīm laivveida mākoņi. Pupas jāsēj pirmdienā, jo tad ziedi (un tātad – pākstis) aug jau virs pirmās lapas; ja sēj sestdienā, tad tikai virs sestās. Savukārt zirņus neesot labi sēt jaunā Mēnesī, pareizais brīdis esot, kad Mēness ir vienu divas dienas dilis. Un zirņiem netīkot ne ziemeļu, ne dienvidu vējš.

Saknes vajag stādīt vecā Mēnesī, tad tās neejot ziedos, tikai ne kukaiņu dienās! Stādīšana jāsāk no ziemeļpuses, tad tārpi saknes neizlodājot.

Kad tikts līdz ravēšanai

Nezāles ravējot, nevajagot kaudzīti "dzīt" uz māju pusi, citādi krājas nākamajam gadam. Katras izravētas sakņu dobes galā jāiesprauž nazis, tad nezāles tik ātri vairs neataugšot.

Ravēšanai nepiemērots ir laiks, kad Mēness staigā pa Lauvas un Strēlnieka zīmi, – nezāles ātri ataug. Toties Mežāža un Ūdensvīra ravējums ir uz ilgāku laiku. Vislabākā ravējamā diena skaitās 18. jūnijā, kura gan šogad diemžēl akurāt Strēlnieka zīmē iekrīt.

Ja padara kādu darbu uz lauka, tad vajaga apsēsties, nevis tūliņ iet prom, citādi visu bagātību aiznes līdzi. Bet, lai lauku svētība ienāktu arī mājās, labības ziedēšanas laikā logus un durvis turēsim vaļā!

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !