Vislabāk kaķim ir attīstīta dzirde. Kaķim, tāpat kā cilvēkam, ir stereoskopiska redze, proti, labās un kreisās acs skatītais pārklājas. Citiem dzīvniekiem katra acs redz citādu ainu. Stereoskopiskās redzes iespējamību nosaka tas, ka kaķim acis novietotas galvas priekšdaļā, nevis sānos, kā citiem dzīvniekiem.
Kaķa redzes leņķis ir 205 grādus liels, kaķis nevar grozīt acis kā cilvēks, taču radzene ir vairāk izliekta, tāpēc apkārtnes uztvere ir daudz asāka nekā cilvēkam. Augšējie un apakšējie acu plakstiņi ir kustīgi, bez tam kaķis var pagriezt galvu par 180 grādiem, līdz ar to apkārtni tvert daudz efektīvāk nekā citi dzīvnieki.
Kaķi spēj arī atšķirt dažas krāsas. Speciālisti uzskata, ka kaķis atšķir vismaz trīs krāsas – sarkanu, zilu un zaļu -, bet tai pat laikā viņam grūti uztvert tuvumā esošus nekustīgus priekšmetus. Ņemot vērā kaķa acs uzbūvi, vislabāk dzīvnieks saskata priekšmetus 2-6 m attālumā.
Veci kaķi ir tālredzīgi. Jaunākie pētījumi liecina par to, ka kaķim piemīt spēja redzēt divās plaknēs – vertikāli un horizontāli. Vertikālo redzi nodrošina jutīgās acs šūnas, bet horizontālajā redzē piedalās arī skaņas signāli, acis it kā kļūst par "otrajām ausīm".
Kaķa acs zīlītei piemīt spēja izplesties un sarauties atkarībā no dienas gaismas intensitātes – spilgtā gaismā zīlīte kļūst līdzīga spraudziņai, bet pustumsā aizņem gandrīz visu aci.
Mēs visi zinām, ka kaķim tumsā spīd acis – lielākajam vairumam kaķu spīdums ir dzeltenā vai zaļā krāsā, bet zilacainajiem kaķiem spīdums ir sarkans. Acu spīdēšana saistīta ar acs apvalkā esošu guanīnu un pigmentu.
Kaķa acs kaktiņā redzams trešais plakstiņš, kas aizsargā acis no putekļiem un mitrina tās. Ja kaķis jūt sāpes vai ir saslimis, trešais plakstiņš var pārklāt pat visu aci. Tā ir viena no pazīmēm, kas norāda, ka kaķis ir slims.
Raksta tapšanā izmantota Vijas Klučnieces grāmata "Kaķi".
