Foto: Romāns Kokšarovs/F64

Izglītības un zinātnes ministrijā un Saeimas komisijā sports allaž bijis pabērna lomā, bet par vienīgo balsi politiskajos gaiteņos kalpojusi Saeimas Sporta apakškomisija. Par tās vadītāju šajā nedēļā tika ievēlēts "Jaunās Vienotības" saraksta deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis. Sporta likuma pārrakstīšana, finansājuma sadales pārskatīšana un prēmiju sistēmas maiņa – šos viņš nosauc kā galvenos nākamās četrgades uzdevumus. Un vienlaikus piebilst, ka nebaidās būt par slikto un saņemt kritiku, ja vien pieņemtie lēmumi dos rezultātu ilgtermiņā.

Jā, uzskatu, ka Latvijā ir nepieciešams viens ceturtās kategorijas stadions – tas ir minimums valstsvienības spēļu aizvadīšanai. Taču to nevar virzīt kā vienīgo prioritāti. Esmu par to runājis ar LFF amatpersonām, un man pietrūkst konkrētības. Vispirms tiek runāts par Uzvaras parku, tad par Lucavsalu, bet tad parādās vēl kāds variants. Gribētos strādāt pie viena konkrēta plāna. LFF meklē dzirdīgas ausis gan valdībā, gan Saeimā, gan UEFA, bet tuvākajā laikā ir jāsaprot, kurš ir gala variants. Teikšu godīgi – par Lucavsalu esmu skeptisks dažādu apstākļu dēļ. Pirmkārt, publiski nosauktās izmaksas ir krietni par zemu, par tādu naudu stadionu neuzbūvēt. Otrkārt, būvēt stadionu tik tuvu Daugavai ir bīstami drošības apsvērumu dēļ. Treškārt, nav skaidrs, kādas būtu komunikāciju pievilkšanas izmaksas. Bet skaidrs, ka stadions ir vajadzīgs, jo Eiropā principā esam palikuši gandrīz vienīgie bez ceturtā kategorijas stadiona. Lietuvā drīz būs jau divi.

Par kuriem vēl infrastruktūras objektiem gaidāmas diskusijas?

Šis ir sāpīgs jautājums, jo sporta infrstruktūra Latvijā ir tādā stāvoklī, kādā tā ir. Nevēlos kādu izcelt un aizmirst par tiem, kas gaida jau vairākus gadus, tomēr visa pamatā ir vieglatlētika. Saprotams, ka galvaspilsētā vieglatlētikas manēža ir nepieciešama. Nevaram aizmirst arī par paralimpiešiem, kuri jau vairākus gadus gaida uz savu sporta centru. Jāsaprot, kāds būtu labākais veids, kā nodrošināt sportošanas iespējas cilvēkiem ar kustību traucējumiem kopumā. Vai pareizāk būtu pielāgot jau esošos sporta objektus vai būvēt jaunu. Šobrīd jau ir apstiprināts finansējums komandu sporta spēļu hallei Krišjāņa Barona ielā.

OK, tagad parunāsim par sporta objektiem, kas mums jau ir. Kāds, tavuprāt, ir sabiedrībai lietderīgākais turpinājums Siguldas trases stāstam?

(Nopūšas) Tas ir mūsu rūpju bērns. Interesanti, ka pats esmu no Siguldas un bērnībā bieži esmu stāvējis trases malā un vērojis sacensības. Taču uz to ir jāskatās no kopējā sabiedrības veselības viedokļa. Uzskatu, ka nav efektīvi turpināt strādāt tā, kā līdz šim esam strādājuši ar Siguldas trasi un dažiem specifiskajiem un dārgajiem sporta veidiem. Nevaram saknē apcirst bobsleju vai kamaniņu sportu, jo runa ir par cilvēku dzīvēm. Taču, ja paskatāmies uz skeletonu – cik mums tas ir izmaksājis pēdējos piecpadsmit gados?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!