Nevarētu teikt, ka valsts amatpersonas to izliktos neredzam un par to nerunātu. Runā! Teju pie katras iespējas tiek uzsvērts, ka sporta nozarē valsts galvenā prioritāte ir bērnu un jauniešu sports, tā sekmēšana. Praksē gan Latvijas sporta piramīda izskatās apgriezta otrādi un notēmēta pret augstiem sasniegumiem, turklāt ļoti plašā un nefiltrētā sporta veidu lokā – nevērtējot investīciju praktisko atdevi, globālo kontekstu un panākumu svaru.
Tāpēc gada noslēdzošajā MVP diskusijā amatpersonām tribīne netika dota apzināti un šoreiz atvēlēta vieta uz rezervistu soliņa. Pie galda pulcēti jaunatnes sporta praktiķi-izcilnieki, kuru dzīves gājums komentārus neprasa. Savā redzējumā dalījās 2014. gada labākā sporta skolotāja, volejbola trenere Antra Šverna, 2012. gada Latvijas lepnuma balvas ieguvējs, florbola treneris un Kocēnu sporta skolas direktors Jānis Dainis, kā arī 2022. gada labākais jaunatnes basketbola treneris Oskars Vīksna, kurš ikdienā ir Gulbenes novada sporta skolas basketbola nodaļas vecākais treneris.
Vai bērni un jaunieši Latvijā kustas mazāk tādēļ, ka negrib, vai tādēļ, ka fiziski nespēj? Vai par sporta treneriem Latvijā kļūst lielākoties nejaušības dēļ un kā skolotājam un trenerim konkurēt ar viedtālruni? Kādā vecumā sākas mērķtiecīgs sports un kā nepazaudēt tos, kas grib kustēties, taču nekad nekļūs par sportistiem? Kā kopējais stundu skaits skolā padara mācības neefektīvas un kāpēc jaunieviestajā aizsardzības mācībā laiks tiek pavadīts sarunās un filmu seansos, izlēdzot fiziskas aktivitātes kā "sugu"? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem diskusijās ar trim audzēkņu iemīļotiem un sporta vides autoritāti ieguvušiem speciālistiem skaidroja raidījuma vadītājs Raimonds Rudzāts.
Чтобы продолжить чтение, оформите абонемент.
Пожалуйста, подождите!
Мы подбираем для вас наиболее подходящее предложение подписки...
Предложение о подписке не отображается? Пожалуйста, отключите блокировщик рекламы или перезагрузите страницу.
В случае вопросов пишите на konts@delfi.lv