"Redzi, man tas vienmēr bija sarežģīti, jo cilvēki vēlējās, lai vasarā esmu kopā ar izlasi. Bet tādā gadījumā pēc sezonas Eiropā es uz mājām Amerikā varēju aizbraukt tikai uz pāris nedēļām. Tas bija sarežģīti, jo īpaši tādēļ, ka ceļošanas izdevumus man bija jāsedz pašam. Nesaku, ka man vajadzēja maksāt algu, tomēr pārlidojumi prasīja naudu. Pārējie spēlētāji vasarā brauca uz mājām, varēja ēst un gulēt mājās. Turpretī man tas viss bija papildus izmaksas, ko neviens nekompensēja. Mājās pavadīju tikai divas nedēļas, tāpēc sāku aizdomāties, ka tas nav tā vērts," sarunā ar MVP stāsta Ostlers.
Viņš nenožēlo kļūšanu par Latvijas pilsoni, taču vēlas kaut būtu kopā ar izlases vadību apsēdies un izrunājies, atrodot veidu, kas motivētu vasarās braukt uz Latviju. "Ja būtu pateicis kā jūtos, varbūt mēs par kaut ko būtu vienojušies. Neko nenožēloju. Iespēja spēlēt Eiropas čempionāta finālturnīrā – tas joprojām ir īpašs ieraksts manā biogrāfijā. Es tikai vēlos kaut mēs šo man piešķirto pilsonību būtu izmantojuši auglīgāk. Kaut es negatīvās emocijas būtu ne tikai krājis sevī, bet arī kādam to izstāstījis. Kāpēc to nedarīju? Daļēji vainojams mans raksturs, bet daļēji arī jaunība. Man bija grūti runāt par sievas spontānajiem abortiem un ģimenes locekļu nāvi. Neviens par to nezināja, jo es par to nesastāstīju, visu paturēju sevī. Tagad esmu nobriedušāks un spēju par to runāt, bet tolaik jutos kā ierāvies čaulā," skaidro Trojs.
