Agrim Liepiņam tuva šā termina ieviesēju francūžu Žorža Anrī Rivjēra un Iga de Varīna teorija, ka ekomuzejs ir vērsts uz konkrētās apkaimes identitāti, pamatojoties uz vietējo līdzdalību, lai uzlabotu labklājību un vietējo kopienu attīstību. Pretstatā tradicionālajam tas nav vērsts uz eksponātu apskati.

Pagaidām muzeja saimniecībā vēl nav, bet nesen iestādīti divi labirinti. Viens no tiem izveidots ar fonda KNHM finansu atbalstu, otrs paša spēkiem. "Finansiāla palīdzība, protams, ir ļoti laba lieta, tomēr jāatzīst, ka šis labirints tapa grūtāk nekā otrs. Realizējot dažādus projektus, diemžēl ļoti daudz laika jāpatērē dokumentu sakārtošanai," stāsta Agris.

Viņš strādā par grāmatvedi a/s "Latvijas valsts meži" un secina, ka ciparu un piezemētas domāšanas laikam pietiek ikdienas darbā, tāpēc ārpus tā vilina filantropiskas idejas. "Viens no filantropijas atzariem ir komūnu filantropija, kas nozīmē, ka cilvēki vienā kopienā, piemēram, tas var būt novads vai pagasts, ir nosacīti saistīti - Pēteris remontē Ilzes mašīnu, Ilze dod dārzeņus vēl kādam. Veidojas aplis, kurā visi cits citu atbalsta."

Dots devējam atdodas

Kopienu filantropija tāpat ir naudas, laika, prasmju vai citu resursu ziedošana sabiedriska labuma mērķiem, taču norisinās konkrētā teritorijā un veicina konkrētās kopienas dzīves uzlabošanos un attīstību. Kopiena šajā kontekstā apzīmē noteiktu ģeogrāfisku teritoriju - pilsētu, pagastu vai novadu. Tajā tiek veicināta vietējo problēmu risināšana ar vietējiem resursiem, dažādu sabiedrības locekļu sadarbība, kā arī dota iespēja ikvienam iesaistīties un līdzdarboties savas pilsētas, rajona izaugsmes veicināšanā.

"Es atbalstu bērnus, noorganizējot viņiem kādas mācības vai izklaides pie manis, neprasot par to samaksu, savukārt kāds vietējais iedzīvotājs, redzot manu rīcību, varbūt nāks palīgā man nopļaut zāli," savas idejas klāsta Agris. Dienā, kad "Ziņas" viesojas viņa īpašumā, "Mazzīģeļos" ieradušies arī skolēni. Agris un viņa sieva Līga sagatavojuši bērniem cienastu un nodarbības koka zirdziņu izgatavošanā un smilšu glezniņu tapšanā. Lielvircavas skolas 3. klases skolēni ar interesi iesaistās aktivitātēs, bet skolotāja Guna Cirava atzīst, ka ļoti atzinīgi vērtē šādu iespēju ciemoties "Mazzīģeļos". "Tieši ārpusklases nodarbībās dabā bērni bieži vien apgūst daudz vairāk jauna, nekā skolas solā sēžot. Tādas nodarbības dabā skolēniem ir ļoti nepieciešamas."

Savukārt Līga neslēpj, ka sākotnēji uz vīra idejām raudzījusies ļoti piesardzīgi, jo licies, ka bez lielu finanšu līdzekļu ieguldīšanas diez vai kaut ko iespējams paveikt. Tomēr ar neatlaidīgu darbu vairāku gadu garumā Agris spējis gan viņai, gan citiem pierādīt pretējo. Lielākoties teritorija tiek sakārtota paša spēkiem - pēc darba vai brīvdienās dodoties no ģimenes dzīvesvietas Jelgavā uz Platones pagastu un pa kvadrātmetram vien iekopjot nolaistos laukus. Viņa sapnis ir, piesaistot kādus fondu līdzekļus, īpašumā esošajā pamestajā kūtī izveidot ekomuzeju, kurā bērni varētu mācīties izprast norises dabā, apgūt dažādas amatu prasmes un veikt lauku darbus, gūt informāciju par vietējo apkaimi, dabu.

Agrim īpaši tuvi ir ekomuzeja "tēvu" uzskati - tajā galvenais nav vienmēr vienu un to pašu eksponātu apskate, bet gan cilvēkiem attiecīgajā periodā nepieciešamās zināšanas un informācija. "Ja skolas programmā konkrētās klases audzēkņiem tajā gadā ir, piemēram, koka zirdziņu izgatavošana, tad viņi var ierasties šajā muzejā, kur sagatavoti nepieciešamie instrumenti un materiāli, un tos radīt. Var stādīt dārzu vai audzēt dārzeņus. Tiek izveidots placdarms, kur vietējā komūna var darīt to, kas konkrētajā brīdī ir tai nepieciešams," skaidro Agris.

Viņš stāsta, ka pasaulē ir attīstīta "give and get" (no angļu valodas - dod un ņem) prakse - cilvēki ne tikai kaut ko saņem par brīvu, bet arī paši kādam kaut ko dod. "Protams, došana nav kā naturālajā saimniecībā - kāds iedod kilogramu ķirbja un pretī saņem puskilogramu medus. Šeit viss notiktu pa apli. Nevar pirmklasnieks pats uzrakt lauku, kur iestādīt labirintu, tāpēc es viņiem sagatavoju lauku, bet kāds cits, to redzēdams, atnāk un palīdz man."

"Mazzīģeļu" puzle

"Viss, ko es daru, ir mans hobijs un, protams, neiet ļoti ātri. Tomēr es ceru, ka vēl kādam manas idejas liksies uzmanības vērtas un cilvēki iesaistīsies, jo kopā var paveikt vairāk. Tas ir ilgtermiņa projekts, un es rēķinos, ka paies laiks, līdz tas viss funkcionēs kā vienots veselums. Labirintiem, lai tie kļūtu interesanti, vēl jāpaaugas. Tie gan manās iecerēs ir tikai divi puzles gabaliņi no visa plāna. Vēl būs pieminētais ekomuzejs, esmu iecerējis izveidot arī sūnu dārzu. Ideju man ir daudz," klāsta saimnieks.

Viņš gan atzīst, ka īsti nezina, kā nonācis līdz šādam hobijam. Ilgstoši bijis meklējumos, lai atrastu formulējumu tām idejām, kas viņam tuvas. Tagad Agris ir īpaši priecīgs, ka internetā uzdūries franču ekomuzeja termina skaidrojumam, jo tas atspoguļo vienu no viņa iecerēm. "Man vienmēr patikusi ideja par sadarbību, komunikāciju. Vienmēr gribējies domāt, ka cilvēki ir vairāk orientēti cits citam palīdzēt. Tāpēc vēlos attīstīt mūsu sabiedrībā kaut ko tādu, kas tai ļautu būt filantropiskākai. Turklāt man ļoti patīk daba, patīk mežonīgie angļu dārzi - to visu apvienojot, radās mans plāns," stāsta Agris.

Līga atceras, ka, pirms vairākiem gadiem iegādājoties "Mazzīģeļus", šajā vietā bijušas vien milzīgas nātru audzes un pilns ar gliemežiem. Sākumā skeptiski raudzījusies uz vīra iecerēm, bet tagad viņa tic, ka izdosies kaut ko paveikt. "Pirmajās reizēs, kad šeit ieradāmies, mums bija nopļauts mazs gabaliņš, kur nolikt segu, uz kuras palaist spēlēties mazo bērnu. Gribas domāt, ka mans vīrs nav vienīgais cilvēks, kas gatavs strādāt arī, lai dotu citiem, tāpēc ceru, ka Agra idejas piesaistīs piekritējus," saka Līga.

Tavs novads vēl nav "Delfi" Novadu sarakstā? Sūti foto, raksti un informē par sava novada, pagasta jaunumiem - novados@delfi.lv! Apzināsim mūsu Latvijas novadu dzīvi kopā!