Pēc krīzes gadiem gaļas lopu audzēšana attīstījusies Latvijā kopumā, vēsta televīzija. Aizvadīto piecu gadu laikā gaļas liellopu skaits Latvijā palielinājies uz pusi, sasniedzot 25 tūkstošus dzīvnieku. Daļa zemnieku šo nozari sākuši attīstīt paralēli piena lopkopībai.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultants Aleksandrs Šrubs televīzijai gan norāda, ka, daudzi gaļas lopu audzēšanai pievēršas paralēli piensaimniecībai. Lai pārietu tikai uz gaļas lopu audzēšanu, ir nepieciešami pamatuzkrājumi. Lielākus ienākumus gaļas lopu audzētājiem traucē gūt nepietiekamais kautuvju skaits.

Zemniekiem dzīvi atvieglotu, ja tuvumā būtu vieta, kur dzīvniekus aizvest un nokaut, kas samazinātu izmaksas.

Kurpretim jaunais zemnieks, "Kalna zīles" saimnieks Artūrs Čačka ar savu ganāmpulku ir apmierināts. Tiesa, gaļas lopu audzēšana nav ātrs bizness, taču pašlaik saimniekošana "Kalna zīlēs" ir rentabla. Viņaprāt, attīstību nodrošina saprātīga saimniekošana.

Čačka īpašumā esošās zemes pietiekot. Ganāmpulks pārsvarā uzturas laukā un ūdens nāk no dabiska pazemes avota. Atspaids ir regulārie Eiropas maksājumi un valsts dotācijas. "Praktiski visu tehniku, kas nepieciešama lopbarības gatavošanai, es iegādājos caur Eiropas fondiem."

Tiesa, Čačka arī atzīst, ka šobrīd gaļas lopu audzētāji, kaut arī eksportē dzīvniekus uz ārvalstīm, ir vājš tirgus spēlētājs. "Viens saimnieks jau nebūs tas, kas noteiks tirgu. Gaļas liellopi ir lēns bizness. Lai būtu zināma partija, vajadzīgi vismaz 500 lopu. Tos es varētu noaudzēt desmit gados," televīzijai teicis Čačka, kurš, neraugoties uz jaunību, ir viens no pieredzējušākajiem gaļas lopu audzētājiem novadā.

Tavs novads vēl nav "Delfi" Novadu sarakstā? Sūti foto, raksti un informē par sava novada, pagasta jaunumiem - novados@delfi.lv! Apzināsim mūsu Latvijas novadu dzīvi kopā!