Plānots, ka minerālmēslu terminālis Kundziņsalā, Rīgas Brīvostas teritorijā, aptuveni 12 hektāru platībā tiks uzbūvēts līdz 2014.gadam.

Kā ziņots, kopējais plānotais granulēto minerālmēslu apgrozījums terminālī būs divi miljoni tonnu gadā. Lai nodrošinātu plānoto darbību, paredzēts uzbūvēt sešas minerālmēslu noliktavas, no kurām katras ietilpība būs 25 000 kubikmetru, divas noliktavas ar 15 000 kubikmetru ietilpību. Plānotais maksimālais minerālmēslu uzglabāšanas ilgums terminālī ir 20 dienas, un noliktavu summārā ietilpība ir 180 000 tonnu.

Noliktavās plānots uzglabāt līdz 50 000 tonnu karbamīda, 25 000 tonnu kaļķa-amonija salpetra (nitrāta), 40 000 tonnu diamonija fosfāta, 50 000 tonnu amonija salpetra (nitrāta), līdz 15 000 stabilizēta amonija salpetra (nitrāta).

Paredzētajai darbībai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, kurā norādīts, ka neviena no vielām un maisījumiem nav klasificējama kā bīstama videi, izņemot diamonija fosfātu, kas var būt kaitīgs ūdens organismiem. Darbībās ar visiem šiem minerālmēsliem jālieto aizsargapģērbs, aizsargcimdi un acu vai sejas aizsargi. Ziņojumā norādīts, ka amonija salpetris un stabilizēts amonija salpetris pēc bīstamo kravu klasifikācijas kodeksa ir oksidējošas vielas, pārējie pārkraujamie minerālmēslu veidi netiek pieskaitīti pie bīstamiem beramo kravu veidiem.

Minerālmēslu iekraušanu kuģa tilpnē plānots veikt pa kaskādes tipa teknēm, kas savienotas ar iekraušanas iekārtas izlices gala konveijeru. Minerālmēsliem, ejot pašplūsmā caur piltuvēm, tiek samazināts krišanas augstums, samazinās putekļu veidošanās. Kaskādes tipa iekraušanas tekne ir ievietota apvalkcaurulē, pa kuru iekraušanas procesā veidojošies putekļi tiek novadīti uz aspirācijas iekārtu ar filtriem. Arī iekraušanas un pārbēršanas konveijeru sistēmas paredzēts aprīkot ar aspirācijas iekārtām ar filtriem.

Rīgas domes deputāts Dainis Stalts ("Demokrātiskie patrioti") gan šodien domes sēdē pauda viedokli, ka pārkraušanas process tomēr diez vai būs gana hermētisks un tā laikā mikrodaļiņas neatgriezeniski nosēžas cilvēku plaušās, tāpēc aicināja pašvaldībā apsvērt iespēju Kundziņsalas iedzīvotājiem piedāvāt citu, labāku dzīvesvietu un šo teritoriju pilnībā nodot Brīvostas attīstībai.

Terminālis tiks būvēts saskaņā ar Rīgas Brīvostas attīstības programmu 2009.-2018. gadam, un tajā netiks ieguldīti pašvaldības līdzekļi.

Rīgas domē aģentūru LETA informēja, ka nekustamā īpašuma un zemes nodokļos pilsēta iegūs 30 tūkstošus latu gadā, kravas Rīgas budžetā ienesīs 2 miljonus eiro gadā, bet Latvijas budžetā - 20 miljonus latu gadā. Tiks radītas aptuveni 150 jaunas darba vietas, neskaitot apkalpojošos dienestus.

Terminālis tiks būvēts atbilstoši pasaules modernajām tehnoloģijām, minerālmēslu pārkraušanu un uzglabāšanu izolējot no apkārtējās vides. Paredzams, ka termināļa pirmā kārta tiks nodota ekspluatācijā 2013.gada 1.ceturksnī, bet otrā kārta - 2014.gada 1.ceturksnī.

Termināļa īpašnieks būs SIA "Riga fertilizer terminal", kuras 49% pieder Rīgas tirdzniecības ostai, 51% - Krievijas kompānijai "UralChem". Termināļa būvniecībā tiks ieguldīti 36 miljoni latu.

Ietekmes uz vidi novērtējumā norādīts, ka terminālim paredzētā teritorija nerobežojas ar dzīvojamām un sabiedriskajām ēkām. Tuvākās dzīvojamās mājas ir Daugavas kreisajā krastā Voleros, aptuveni 600 metru attālumā, Vecmīlgrāvja dzīvojamajā zonā aptuveni kilometra attālumā, Kundziņsalas dzīvojamā zonā aptuveni 1,4 kilometru attālumā un Tvaika un Ezera ielā aptuveni 1,5 kilometru attālumā.