Galīgais lēmums par abu uzņēmumu apvienošanu gan vēl ir jāpieņem Rīgas domei (RD), taču komiteja savu jāvārdu jau ir teikusi, portālam "Delfi" uzsver pašvaldībā.

"Delfi" jau agrāk vēstījuši, ka bijušā Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Guntara Kokoreviča vadītā SIA "Dalkia Latvija" bija izrādījusi interesi un ir iesaistījusies arī citu Latvijas pilsētu siltumapgādes biznesā.

Rīgas pašvaldība iecerējusi beidzot pārņemt kontroli uzņēmumā, kurā līdz šim tai bijušas nesaskaņas ar valsti, kā arī plāno uzsākt projektu, kas paredz Rīgas dzīvokļos uzstādīt individuālos siltuma skaitītājus, līdzīgi kā gāzes apgādē.

Ceturtdien skatītais modelis paredz, ka jaunais kopuzņēmums no Rīgas domes varētu iegādāties daļu tai piederošo RS akciju. "Darījumu finansētu "Dalkia Latvija" un Rīgas pašvaldība tā rezultātā varētu iegūt 13,4 miljonus latu. Patlaban notiek pārrunas par akciju sadalījumu kopuzņēmumā," teikts domes paziņojumā medijiem.

Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņeko (LPP/LC) norādījis, ka RD šajā uzņēmumā ir vajadzīgs 51% daļu, lai tādējādi varētu kontrolēt siltumapgādes jautājumu risināšanu galvaspilsētā. Patlaban 49% RS akciju pieder RD, 48,995% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Dalkia City Heat", savukārt atlikušie 0,005% - a/s "Latvenergo".

""Dalkia Latvija" ir liela pieredze, kā nodrošināt iedzīvotājiem individuālu siltumapgādi, uzskaiti un norēķinus. Šādas sistēmas ieviešana gan prasīs vairākus gadus, tomēr tā ļaus saņemt siltumenerģiju tiem iedzīvotājiem, kas godprātīgi maksā par siltumu," pamatojis Stepaņenko.

Viņš arī solījis, ka kopuzņēmuma izveide nemainīs siltumenerģijas tarifus.

Arī Kokorevičs sacījis, ka "mūsu mērķis ir izveidot a/s "Rīgas Siltums" par spēcīgu, inovatīvu un aktīvu enerģētikas tirgus dalībnieku", norāda dome.

Savukārt sarunā ar aģentūru LETA "Dalkia" pārstāvis Kokorevičs atzina, ka "Dalkia" varētu investēt aptuveni 100 miljonus latu individuālās siltuma piegādes un uzskaites sistēmas izveidē Rīgā.

Lai realizētu darījumu, domei vajadzēs akceptēt vienošanos ar "Dalkia", kas dod tiesības uz 51% "Dalkia" akciju iegādi, kā arī pieņemt lēmumu par sev piederošo 49% RS akciju atsavināšanu par labu "Dalkia" ar mērķi izveidot RS stratēģisko investoru.

Pēc tam kad dome būs saņēmusi naudu par sev piederošo 49% akciju atsavināšanu, kas kopā ir 28,56 miljoni latu, pašvaldība realizēs savas tiesības un veiks "Dalkia" 51% akciju iegādi, atmaksājot atpakaļ 15,16 miljonus latu, tādējādi darījuma beigās papildinot pašvaldības kasi par 13,4 miljoniem latu un iegūstos 51% līdzdalību "Dalkia", kas savukārt iegūs 51% RS.

Darījuma rezultātā RS iegūtu vienu stratēģisko akcionāru "Dalkia", kuram pieder vairāk kā 50% RS akciju. Rīgas dome iegūst 51% no kopuzņēmuma, savukārt "Dalkia Latvia" iegūst 49% no kopuzņēmuma un vadības kontroli. Rīgas dome uzreiz saņemtu aptuveni 13,4 miljonus latu.

Starp Rīgas domi un "Dalkia" grupu tiktu noslēgts akcionāru līgums, kas dotu iespējas domei bloķēt lēmums, kas ir jūtīgi sev piederošo akciju vērtības saglabāšanai, kā arī dotu tiesības ietekmēt RS investīciju politiku un garantētu tiesības realizēt Rīgas pilsētas centralizētās siltuma apgādes ilgtermiņa programmu. Pārvaldes kontroli RS nodrošinātu "Dalkia", kas arī apņemtos nodrošināt RS investīciju programmu.

Kā deputātiem skaidroja Stepaņenko, jau kopš rudens pašvaldība, lai iegūtu kontroli uzņēmumā, mēģinājusi vienoties ar EM par tai piederošo RS akciju pārdošanu vai atdošanu domei, tomēr ministrija no šādiem piedāvājumiem atteikusies.

Par RS akciju pārdošanu neveiksmīgas pārrunas bijušas arī ar "Dalkia", tomēr pašvaldībai piedāvāts nodibināt kopuzņēmumu, kurā domei būtu 49%. Tomēr pašvaldība saglabā prasību par 51% akciju uzņēmumā, lai varētu kontrolēt tā darbību.

Kokorevičs skaidroja, ka šāda kopuzņēmuma izveidošana RS ļautu piesaistīt spēcīgu stratēģisko partneri, kura rīcībā ir līdzekļi vērienīgu investīciju projektu realizēšanai.

Sadarbības rezultātā Rīgā pieaugtu atjaunojamo resursu izmantošana siltuma ražošanā, jo "Dalkia" esot vairāk koksnes un biomasas piekritēja nekā gāzes.

Tāpat "Dalkia" vadībā Rīgā varētu notikt dzīvokļu individualizācija siltuma saņemšanai. Tas atvieglotu norēķinus, jo par nemaksāšanu varētu atslēgt siltuma piegādi konkrētam patērētājam, nevis visai mājai, kā tas notiek pašlaik. Šāda individuāla siltuma patēriņa uzskaite un skaitītājs katram dzīvoklim arī iedzīvotājiem ļautu pašiem regulēt siltumu un taupīt, būtu arī lielāka interese par siltināšanas pasākumiem, skaidrojis Kokorevičs.

Kokorevičs informēja, ka Lietuvā "Dalkia" ar šādiem siltuma skaitītājiem esot aprīkojusi gandrīz 200 māju, un rezultāti esot labi.

Ja Rīgā sāktu ieviest šādu sistēmu, tad par to būtu jāvienojas mājas iedzīvotājiem, viens dzīvoklis šādu sistēmu ieviest nevarēšot. No kopējām izmaksām "Dalkia" varētu segt 75%, bet iedzīvotājiem tie varētu būt 25%. Lietuvā individuālās siltuma uzskaites ieviešana iedzīvotājiem izmaksājusi aptuveni vienu latu par kvadrātmetru, turklāt trūcīgajām personām šīs izmaksas varētu segt līdzekļi no starptautiskajām institūcijām.

Kokorevičs uzsvēra, ka privāts saimnieks arī varētu labāk kontrolēt norēķinu veikšanu, jo laba rezultāta sasniegšanai aktīvāk jārunā un jātiekas ar iedzīvotājiem.

"Cēsīs nomaksas procents ir 98%," sacīja "Dalkia" pārstāvis, piebilstot, ka tas tiekot panākts bez vardarbības un agresīvām metodēm.

Eksperti noteikuši, ka pašvaldībai piederošo RS akciju tirgus vērtība ir 28,57 miljoni latu, liecina deputātiem sagatavotā informācija.