Organizācija "Nacionālais spēks" svētdien, 10.aprīlī, izplatījusi aicinājumu atbalstīt Brazīlijā dzīvojošo Cukura bērnu lūgumu Rīgas Pieminekļu aģentūrai atļaut pārapbedīt tēva pelnus Rīgas Brāļu kapos.

"Nacionālā spēka" pārstāvis Viktors Birze turklāt norāda, ka organizācija gatavojas vērsties arī pie valsts institūcijām un Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, lai prasītu nodrošināt "izcilā aviatora pārapbedīšanas ceremonijai Latvijas Bruņoto spēku līdzdalību un militārā goda izrādīšanu".

Birze atbalsta vēstulē norāda, ka organizācija savu lūgumu pamato ar Cukura biogrāfiskajiem datiem: "Latvijas armijā viņš brīvprātīgi iestājies 1919.gada 22.martā Liepājā un sākotnēji ieskaitīts Cēsu rotā; 1920.gada 1.februārī paaugstināts par seržantu; tā paša gada 28.martā "par kaujas nopelniem" viņam dota leitnanta pakāpe. Karot Cukuram nācās pret lieliniekiem Latgales frontē. 1921.gadā viņš beidzis virsnieku kursus un, septembrī komandēts uz Kara aviācijas skolu, drīz kļuva par Latvijas kara aviācijas lidotāju."

Kā iepriekš vēstīja laikraksts "Latvijas Avīze", Rietumos izplatītajā holokausta vēstures literatūrā viņu daudzviet min gandrīz vai kā vienu no aktīvākajiem holokausta īstenotājiem Latvijā. 1965.gada 23.februārī grupa Izraēlas slependienesta "Mossad" kaujinieku viņu Urugvajas galvaspilsētā Montevideo nogalināja ar vesera un pistoles palīdzību, it kā atriebjot līdzdalību 1941.gada nogales ebreju masu slepkavībā Rumbulā un citur.

Kopš Cukura radinieku vēstules saņemšanas virkne sabiedrisku organizāciju un iestāžu, to vidū Latviešu virsnieku apvienība, Kara muzejs, Latvijas Nacionālā aviācijas biedrība, Latvijas Brāļu kapu komiteja, Rīgas Politiski represēto biedrība, jau paudušas savu nostāju Rīgas Pieminekļu aģentūrai, atzīstot, ka Cukurs kā neatkarības cīņu dalībnieks un virsnieks kvalificējams apglabāšanai Brāļu kapos. "Mēs spriedām, tikai vadoties no atbilstības kritērijiem, neizskatot politiskos un morālos aspektus," "Latvijas Avīzei" skaidroja Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis. Tikai retā no uzskaitītajām institūcijām savā slēdzienā piebildusi, ka lietai var būt nevēlamas politiskas atskaņas.