Informatīvā ziņojuma "Par riska faktoriem un prioritāriem pasākumiem Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanā" autors ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI).
Ziņojumā, kurā apskatīta situācija pēdējo triju gadu laikā, secināts, ka galvenie riska faktori ir pilsētas attīstības plānošana, kas nav pietiekami balstīta uz ilgtermiņa līdzsvarotu attīstību, un ieildzis Rīgas vēsturiskā centra plānojuma grozījumu process. Tāpat pie apdraudējumiem minētas galējības ekonomiskajā attīstībā – pārāk strauja attīstība vai krīze.
Tā autoru uzskaitīto riska faktoru vidū ir arī nepietiekama vērtību izpratne un novērtējums sabiedrībā, vāja sabiedrības līdzdalība plānošanas un attīstības procesos, vēsturisko ēku un būvju nojaukšana, vēsturiskās plānojuma struktūras pārveidošana, nekvalitatīvi vēsturisko ēku apmēru un jumta formas pārveidojumi, vēsturisko ēku remonts ar nepiemērotām metodēm un materiāliem, vēstures viltošana ar vēsturisku ēku replikām vai stilu atdarinājumiem, kā arī nekvalitatīvas jaunās apbūves tendences.
Tāpat VKPAI norāda uz nepietiekamiem finanšu resursiem kultūras mantojuma saglabāšanas pasākumiem, vienota publiskās ārtelpas dizaina trūkumu, kā arī nepārdomātu un sasteigtu starptautiskā finansējuma apgūšanu.
Risku novēršanai VKPAI rosina pēc iespējas ātrāk panākt pārdomātu un pamatotu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grozījumu pieņemšanu, pievērst uzmanību kvalitatīvai un vienotai publiskās ārtelpas dizaina nepieciešamībai un izstrādei, izstrādāt ūdensmalu attīstības koncepciju, kā arī aktīvāk meklēt un pārdomātāk apgūt starptautisko finansējumu.
Ministrija arī mudina izstrādāt transporta attīstības koncepciju, tostarp īstenot zemās grīdas tramvaja ieceri un Vecrīgas transporta sistēmu.
Tāpat būtu jāizmanto nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, motivējot īpašniekus, kas kopj un uztur objektus, savukārt salīdzinoši palielinot nodokli par nesakoptiem un vides estētisko kvalitāti negatīvi ietekmējošiem objektiem, norāda VKPAI.
